Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES vietējā līmeņa vadītāji vēlas, lai Eiropas nākotnes pamatā būtu aktīvāka, elastīga un vērienīga kohēzijas politika  

Pateicoties kohēzijas politikai, ES laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam iegulda 454 miljardus EUR, lai partnerībā ar valstu un vietējā līmeņa dalībniekiem samazinātu atšķirības un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi visos reģionos. Dokumentā, kas pieņemts 11. maijā, reģioni un pilsētas apliecināja, ka šī politika ir devusi reālus rezultātus, un iestājās par tās turpmāku pastiprināšanu. Ar pienācīgu finansējumu, lielāku elastību, vienkāršākām procedūrām un labāku integrāciju ar citiem ES investīciju instrumentiem kohēzijas politika var paātrināt Eiropas ekonomikas atveseļošanas procesu un padarīt to iekļaujošāku, tādējādi sniedzot ES iespēju risināt tādas neatliekamas problēmas kā, piemēram, migrācija, klimata pārmaiņas un teritoriālā noturība.

Ar atzinumu par kohēzijas politikas nākotni pēc 2020. gada, ko sagatavojis Saksijas-Anhaltes federālās zemes valsts sekretārs un RK PPE grupas priekšsēdētājs Mihaels Šnaiders (Michael Schneider), Eiropas Reģionu komiteja kļūst par pirmo ES iestādi, kura pieņem oficiālu nostāju par to, kā attīstīt ES galveno ieguldījumu politiku 27 dalībvalstīm. Atzinums balstās uz pētījumos un konsultācijās gūtiem pierādījumiem, un tā mērķis ir nodrošināt politisku koordināciju paredzamajiem priekšlikumiem par ES budžetu pēc 2020. gada.

ES reģionālo un vietējo pašvaldību vadītāji apgalvo, ka turpmākā kohēzijas politika būtu jāveido, ņemot vērā, ka pēdējā desmitgadē ar simtiem tūkstošu projektu starpniecību, kas saņēmuši ES strukturālo un investīciju (ESI) fondu atbalstu, ir izdevies radīt darbvietas, modernizēt infrastruktūru, palielināt cilvēkkapitālu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Tomēr reģioni un pilsētas apzinās, ka kohēzijas politiku var apdraudēt Brexit finansiālā ietekme un politiskais spiediens finansēt jaunas prioritātes, piemēram, aizsardzību, drošību, robežu kontroli vai ieguldījumu instrumentus, ko centralizēti pārvalda ES iestādes. Komiteja iebilst pret jebkādu līdzekļu novirzīšanu un pieprasa, lai pat pēc Brexit ES budžeta procentuālā daļa, kas pašreiz piešķirta kohēzijas politikai, saglabātos tāda pati.

“Migrācija, drošība un jauni ieguldījumu instrumenti iegūst aizvien lielāku uzmanību publiskajās debatēs, bet nedrīkst ierobežot kohēzijas politiku tieši tajā brīdī, kad mēs cenšamies apkarot eiroskepticismu un cīnīties par mūsu iedzīvotāju lielāku vienotību. Minētā politika ir ietekmīgākais Eiropas solidaritātes instruments un veido saikni starp Eiropas kopienām. Tā palīdz vienmērīgāk sadalīt Eiropas integrācijas sniegtās priekšrocības Eiropas iedzīvotājiem un veicināt mūsu vienotību pieaugošas globalizācijas apstākļos,” sacīja M. Šnaiders pēc balsojuma plenārsēdē.

Komiteja — ES reģionālo un vietējo pārstāvju asambleja — aicina pārējās ES iestādes un dalībvalstis balstīties uz kohēzijas politiku kā iekļaujošu, demokrātisku un atklātu platformu, kuras mērķis ir atkārtoti izvērst Eiropas projektu, mazināt distanci starp ES iestādēm un iedzīvotājiem un panākt, ka ES solidaritāte realizējas praksē jebkurā Eiropas Savienības vietā.

RK priekšsēdētājs Marku Markula ( Markku Markkula ) norādīja: “Labākais veids, kā cīnīties pret populismu, ir rīkoties. Tikai nodrošinot ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi visos Eiropas reģionos un pilsētās, mēs varam pierādīt ES nozīmīgumu. Šnaidera kunga atzinums liecina par mūsu pārliecību, ka kohēzijas politikai joprojām jādod ieguldījums Eiropas nākotnē. Tā kā Komiteja ir ES iestāde, kas apvieno vietējo un reģionālo pašvaldību vadītājus, mēs aicinām izveidot spēcīgu aliansi, iesaistot visus tos, kuri atbalsta vienkāršāku un iedarbīgāku kohēzijas politiku, kas uzlabotu ikviena iedzīvotāja ikdienas dzīvi.”

Šo aicinājumu atzinīgi novērtēja ES budžeta un cilvēkresursu komisārs Ginters Hermanis Etingers ( Günther H. Oettinger ). “Lai gan līdzekļu samazinājums pēc Brexit ir neizbēgams, es cīnīšos pret jebkādu finansējuma samazināšanu kohēzijas politikai,” viņš sacīja plenārsesijā, uzsverot: “Jo vairāk mēs demonstrēsim pievienoto vērtību, ko kohēzijas politika sniedz Eiropas Savienībai, jo plašāk spēsim izplatīt vēstījumu, ka stabilas, ilgtspējīgas kohēzijas programmas veidošana ir ieguvums ikvienam no mums.”

Lai paaugstinātu kohēzijas politikas efektivitāti, Reģionu komiteja mudina ES padarīt to vienkāršāku un elastīgāku, jo tad būtu vieglāk sasniegt kohēzijas politikas mērķus. Komiteja uzskata: ja trūks pienācīgas vienkāršošanas un elastības, pārmērīgas administratīvās izmaksas kopā ar pieaugošo juridisko un finansiālo nenoteiktību apdraud kohēzijas politikas ietekmi un tās sniegto papildvērtību saņēmējiem.

Komitejas priekšlikumi

Pienācīgs finansējums . Nodrošināt, ka nākamajā ES budžetā (daudzgadu finanšu shēmā) kohēzijas politika var rēķināties ar tādu pašu resursu procentuālo daļu kā pašreizējā posmā (aptuveni vienu trešdaļu kopējā budžeta); attiecībā uz līdzsvaru starp dotāciju finansējuma un aizņēmumu finansējuma iniciatīvām Komiteja iebilst pret jebkādām saistībām nākamajā ES plānošanas periodā vēl vairāk palielināt aizņēmumu izmantošanu. Lēmums par finanšu instrumentu un dotāciju atbilstīgo sadalījumu būtu jāpieņem vietējām un reģionālajām pašvaldībām uz vietas.

Konsolidēta pamatstruktūra . Tai būtu jāapstiprina politikas pašreizējā struktūra, kurā noteiktas trīs kategorijas (visattīstītākie, pārejas un mazāk attīstītie reģioni). Reģionu iekšzemes kopprodukts (IKP), kas ir galvenais rādītājs, būtu jāpapildina ar citiem vienotiem un saskaņotiem kritērijiem attiecībā uz darba tirgu un īpašiem problēmjautājumiem (sociālajiem, vides, ģeogrāfiskajiem, dabas un demogrāfiskajiem jautājumiem).

Lielāka elastība . Birokrātijas samazināšana strukturālo un investīciju (ESI) fondu plānošanā un pārvaldībā. Tematiskā koncentrācija būtu jāsaglabā, lai palielinātu ietekmi uz vietas, bet nevajadzētu liegt finansiālu atbalstu infrastruktūrai prioritārajās jomās. Jaunajām ieguldījumu programmām vajadzētu būt pielāgojamām, izmantojot vienkāršotas procedūras, lai reaģētu uz krīzēm un neparedzētiem notikumiem (piemēram, intensīvām bēgļu plūsmām vai dabas katastrofām).

Vienkāršošana . Pašreizējā īstenošanas sistēma tiek pārmērīgi regulēta un ir pārāk sarežģīta — pārmērīgas prasības ir izvirzītas pārvaldībai un kontroles sistēmām. Komiteja tādēļ vēlas būtiski vienkāršot procedūras, ieviešot jaunu tiesisko regulējumu, kas jāizklāsta vēl pirms jaunā plānošanas perioda sākuma (vēlākais līdz 2019. gada vidum). Būtu jāizvairās no jaunu standartu piemērošanas ar atpakaļejošu spēku, taču pārvaldības prasības un kontroles sistēmas būtu jāvienkāršo, dodot pārvaldības iestādēm iespēju izvēlēties īstenošanas programmas, kuru pamatā ir vai nu attiecīgās valsts vai ES tiesību akti.

Kopēja stratēģija . RK prasa izvairīties no dublēšanās un uzlabot koordināciju, izstrādājot vienotu stratēģisko satvaru, kas aptver visus ES izaugsmes politikas virzienus un fondus, kuriem ir ietekme uz reģionālo attīstību, tostarp ESI fondus, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, LIFE, “Apvārsni 2020”, ESIF, EIB kreditēšanas instrumentus. ESI fondiem un ESIF jo īpaši ir atšķirīgi uzdevumi un darbības joma, bet, tā kā tie papildina viens otru, ir jāatvieglo minēto fondu integrēšana ar mērķi mobilizēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus stratēģiskiem mērķiem.

Patiesa partnerība . Reģioni un pilsētas vēlas panākt, ka juridiski saistošās ESI fondu regulās tiktu iekļauts Rīcības kodekss attiecībā uz partnerību, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek plānoti un pārvaldīti, patiesi sadarbojoties ES, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm.

Labāka ekonomikas pārvaldība . Jāstiprina saikne starp ESI fondiem un dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšana saskaņā ar Eiropas pusgadu, pietiekamu uzmanību pievēršot valstu reformu programmu teritoriālajai dimensijai un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem. Komiteja tomēr vēlas likvidēt arī jebkādus nosacījumus, kas valstu valdību neizdarības dēļ var apdraudēt pilsētu un reģionu ieguldījumu plānus.

Plašāka informācija:

Infografika par kohēzijas politikas nākotni

RK pētījumi par kohēzijas politikas nākotni

2013. — 2007. gada plānošanas perioda novērtējumi

ES kohēzijas politikas atvērto datu portāls

Priekšsēdētāja Marku Markulas paziņojums Vispārējo lietu padomes 25. aprīļa sēdē par kohēzijas politiku

Kontaktpersona:
Pierluigi Boda

Tālr. +32 2 282 2461

Mob. tālr. +32 473 85 17 43

pierluigi.boda@cor.europa.eu

Kopīgot :
 
Līdzīgas ziņas

1.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/SOCIAL-COHESION-RISKS.ASPX

2.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/FLEXIBLE-AND-AMBITIOUS-COHESION-POLICY-.ASPX

Ja tālākie reģioni ES politikā tiks ignorēti, ir apdraudēta sociālā un ekonomiskā kohēzija
Ja tālākie reģioni ES politikā tiks ignorēti, ir apdraudēta sociālā un ekonomiskā kohēzija
01.12.2022

1.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/COTER-22112022.ASPX

2.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/FLEXIBLE-AND-AMBITIOUS-COHESION-POLICY-.ASPX

Europe needs a “winter of solidarity” to cope with skyrocketing energy prices, local leaders warn
Europe needs a “winter of solidarity” to cope with skyrocketing energy prices, local leaders warn
23.11.2022

1.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/COHESION-ALLIANCE-REACTION-TO-GAC-CONCLUSIONS.ASPX

2.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/FLEXIBLE-AND-AMBITIOUS-COHESION-POLICY-.ASPX

ES reģioni un pilsētas atzinīgi vērtē dalībvalstu apņemšanos kohēzijas politiku saglabāt kā vienu no Savienības pīlāriem
ES reģioni un pilsētas atzinīgi vērtē dalībvalstu apņemšanos kohēzijas politiku saglabāt kā vienu no Savienības pīlāriem
22.11.2022

1.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/CZ-PRESIDENCY-EVENT-ON-JTF.ASPX

2.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/FLEXIBLE-AND-AMBITIOUS-COHESION-POLICY-.ASPX

Regions in transition towards climate neutrality need steady support from the EU
Regions in transition towards climate neutrality need steady support from the EU
22.11.2022

1.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/66-NAT-IN-LEDNICE.ASPX

2.HTTPS://COR.EUROPA.EU/LV/NEWS/PAGES/FLEXIBLE-AND-AMBITIOUS-COHESION-POLICY-.ASPX

Smart Villages and an effective Rural Pact are essential to ensure the development of rural areas in Europe
Smart Villages and an effective Rural Pact are essential to ensure the development of rural areas in Europe
28.10.2022