Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Renovācijas viļņa finansēšana: nodarbinātības un energotaupības veicināšana Eiropas Savienībā  

Eiropas Reģionu komiteja un Eiropas Komisija apvieno spēkus, lai visā Eiropas Savienībā paātrinātu publisko un privāto ēku modernizāciju vietējās un reģionālajās kopienās

ES ēku fonda renovācija ir būtiska, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un palielinātu nodarbinātību atveseļošanā pēc Covid-19. Lai gan 75 % Eiropas Savienībā esošo ēku tiek uzskatītas par energoneefektīvām, pašlaik katru gadu renovācija tiek veikta tikai 1 % ēku. Ēkas veido 40 % no Eiropas energopatēriņa un 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām (SEG). Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam renovācijas vilnis būvniecības nozarē var radīt 160 000 papildu darbvietu. Covid-19 veselības krīze ir pastiprinājusi nepieciešamību uzlabot mūsu ēkas un izskaust enerģētisko nabadzību, kas joprojām skar aptuveni 40 miljonus ES iedzīvotāju.

Sesijā “ Renovācijas viļņa finansēšana ” ES pārstāvji, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji un eksperti no visas ES apsprieda pilsētu un reģionu problēmas un tiem pieejamās finansēšanas iespējas, lai paātrinātu ēku fondu modernizāciju. Renovācijas viļņa mērķis ir novērst šķēršļus ēku renovācijai, piemēram, strukturālus un administratīvus šķēršļus, ieguldījumu nepietiekamību, tirgus nepilnības, regulatīvos šķēršļus un ekspertzināšanu trūkumu.

Atklājot debates, Seviļas mērs, RK ENVE komisijas un darba grupas “ Zaļais kurss vietējā līmenī " priekšsēdētājs Huans Espadass ( Juan Espadas , ES/PSE) sacīja: “Šodien mēs zinām, ka lielai daļai klimata krīzes apkarošanas pasākumu ir jābūt saistītai ar mūsu ēku fonda sakārtošanu. Renovācijas vilnis kā būtisks Eiropas zaļā kursa pīlārs ir iespēja mūsu sabiedriskās ēkas, piemēram, skolas un slimnīcas, kā arī sociālos mājokļus un mūsu dzīvesvietas padarīt ilgtspējīgākus, zaļākus un energoefektīvākus. Šīs pilsētvides plašās revolūcijas finansēšana ir nepieciešama, lai gūtu panākumus, bet tas ir ne tikai finansējuma jautājums. Mums ir jāapvieno klimata un sociālie mērķi, lai nodrošinātu, ka neviens cilvēks vai teritorija netiek atstāta novārtā.”

Bijušais Toskānas reģiona priekšsēdētājs (2010–2020) Enriko Rosi ( Enrico Rossi , IT/PSE), ziņotājs RK atzinumam par renovācijas vilni ( atzinuma faktu lapa ) un Siņjas (Florence) komūnas valdes loceklis sacīja: “17 % eiropiešu dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, un vismaz 34 miljoni iedzīvotāju cieš no enerģētiskās nabadzības. Renovācijas vilnim ir jāpalielina solidaritāte, sociālā iekļaušana un jāapkaro nabadzība, palielinot ieguldījumus energoefektīvos publiskajos un sociālajos mājokļos. Veselības krīzes ietekme uz ekonomiku ir ārkārtīgi smaga. Publisko ieguldījumu palielināšanai būvniecības nozarē ir būtiska loma atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas.”

RK atzinuma projekts “Renovācijas vilnis” tiks pieņemts nākamajā ENVE komisijas sanāksmē 1. februārī , un galīgo tekstu ir paredzēts pieņemt 2021. gada marta plenārsesijā.

Vlasta Krmeļa ( Vlasta Krmelj , SI/PPE), Selnicas ob Dravi mēre, FEDARENE Finansēšanas un ieguldījumu darba grupas priekšsēdētāja vietniece un ENERGAP direktore, uzsvēra, ka “enerģētikas aģentūras visā Eiropā ir gatavas renovācijas vilni materializēt konkrētās programmās, kuras piesaista apjomīgus ieguldījumus. Tās ir tirgus veicinātājas ar publiskām pilnvarām un sniedz tehnisku palīdzību pašvaldībām, reģioniem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem un spēj vienot ieinteresētās personas un pārvaldības līmeņus. Tām ir kompetence un zināšanas attiecībā uz ēkām, tehnoloģijām, vērtības ķēdēm, kā arī pieredze tādu finansēšanas modeļu strukturēšanā, kuros ir vairākas finansējuma plūsmas”.

Navarras valdības ģenerāldirektors ārējās darbības jautājumos Mikels Iruho ( Mikel Irujo , ES/EA) paziņoja: “Mūsu pieredze Pilsētprogrammas energoefektivitātes partnerībā ir ļoti pozitīva. Daži no mūsu ierosinātajiem pasākumiem ir ņemti vērā Eiropas Komisijas priekšlikumā par renovācijas vilni, piemēram, nepieciešamība izveidot “vienas pieturas aģentūru”, lai iedzīvotājiem dotu iespēju aktīvi piedalīties ilgtspējīgā enerģētikas pārkārtošanā.”

Viesreferentu vidū bija ES enerģētikas komisāres Kadri Simsones ( Kadri Simson ) kabineta loceklis un ENER ĢD , REGIO ĢD un EASME pārstāvji. EIB pārstāvis atgādināja, ka publiskās investīcijas nebūtu pietiekamas, lai novērstu pašreizējo energoefektivitātes investīciju nepietiekamību. Pagājušajā nedēļā RK un EIB atjaunoja sadarbību ar kopīgu rīcības plānu 2021. gadam .

Visām ES dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, kas ir neatņemama daļa no to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP) . Valstu renovācijas stratēģiju panākumi lielā mērā ir atkarīgi no sadarbības ar pašvaldībām: tām pieder vai to pārvaldībā ir lieli ēku fondi, un to pārziņā ir viena trešdaļa publisko izdevumu un divas trešdaļas publisko ieguldījumu Eiropas Savienībā. Diemžēl RK un CEMR nesen (2021. gada janvārī) rīkotajā apspriešanā norādīts, ka “ daudzas ES dalībvalstu valdības nav iesaistījušas reģionus un pilsētas atveseļošanas no Covid pandēmijas plānu sagatavošanā ”.

Uzziņai

“Renovācijas viļņa finansēšana” ir iniciatīvas “Zaļais kurss vietējā līmenī” pasākums. Būdams daļa no RK prioritātes “ noturīgu kopienu veidošana ”, Zaļais kurss vietējā līmenī” (ZKVL) ir jauna Eiropas Reģionu komitejas iniciatīva, kuras mērķis ir Eiropas zaļā kursa centrā izvirzīt pilsētas un reģionus un nodrošināt, ka gan ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, gan atveseļošanas plāni pēc Covid-19 sniedz tiešu finansējumu pilsētām un reģioniem un materializējas reālos projektos ikvienā apgabalā. Zaļais kurss vietējā līmenī tika uzsākts 2020. gada 15. jūnijā , izveidojot īpašu darba grupu 13 locekļu sastāvā . Lai iedvesmotu un paātrinātu rīcību, Zaļais kurss vietējā līmenī ietver tiešsaistes karti ar 200 paraugprakses piemēriem.

Renovācijas vilnis tika uzsākts 2020. gada 14. oktobrī ar Eiropas Komisijas paziņojumu “ Eiropas Renovācijas vilnis — par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi ”. Tas ir viens no Eiropas zaļā kursa ceļveža galvenajiem pīlāriem.

Renovācijas viļņa mērķis ir novērst šķēršļus ēku renovācijai. Energoefektivitātes finanšu iestāžu grupa ( EEFIG ) ir apzinājusi sešu veidu šķēršļus: strukturāli šķēršļi, informācijas šķēršļi, tirgus nepilnības, speciālo zināšanu trūkums, tādu faktoru apvienojums, kas apgrūtina projektu apkopošanu un/vai efektīvāku teritoriālo pieeju īstenošanu, un regulatīvie šķēršļi. Visi minētie šķēršļi tieši ietekmē pašvaldības un mazina to spēju veikt lielākus ieguldījumus energoefektīvos projektos.

Līdz ar transporta nozares dekarbonizāciju un pilsētu zaļināšanu ES ēku fonda renovācija ir zaļā kursa svarīga prioritāte, ne tikai pateicoties tās potenciālam samazināt gan enerģijas patēriņu, gan CO2 emisijas, bet tā ir arī ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks. Būvniecības nozare ir lielākais darbvietu radītājs uz katru ieguldīto miljonu euro ( IEA 2020 ).

Eiropas Reģionu komitejas PSE grupa šonedēļ rīko virkni pasākumu ar nosaukumu “ Mājokļi visiem: Eiropai laiks ķerties pie darba ”.

Kontaktpersona:

David Crous

david.crous@cor.europa.eu

+32 (0) 470 88 10 37

Kopīgot :