Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Mēs aicinām sagatavot Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, lai izzinātu pilsētu un reģionu klimatrīcību un novērtētu tās ietekmi  

Šajā intervijā Andrīss Hraifrojs ( Andries Gryffroy ) (BE/EA) atbild uz pieciem jautājumiem par klimata pārmaiņu ietekmi pilsētās un reģionos, kā arī par Eiropas zaļā kursa lomu globālās sasilšanas apkarošanā laikā, kad notiek pāreja uz ilgtspējīgāku un izturētspējīgāku sabiedrību. Flandrijas parlamenta deputāts aicina sagatavot Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, lai izzinātu pilsētu un reģionu klimatrīcību un novērtētu tās ietekmi. Šāds ir viens no galvenajiem priekšlikumiem viņa sagatavotajā atzinumā “Klimata pārmaiņu ietekme reģionos: Eiropas zaļā kursa novērtējums” , kuru plānots pieņemt Eiropas Reģionu komitejas decembra plenārsesijā.

Kāda ir klimata pārmaiņu un zaļā kursa mijiedarbība?

Ar Eiropas zaļo kursu ES atkārtoti apstiprina savu ilgtermiņa apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un ierosina izaugsmes stratēģiju, kas vērsta uz ES konkurētspējas saglabāšanu un vienlaikus – uz ilgtspējas un resursefektivitātes palielināšanu. Ar zaļā kursa palīdzību mēs, veicinot zaļas investīcijas, varētu sasniegt savus klimata mērķus, tomēr, lai tā varētu notikt, zaļajam kursam ir jāveicina līdzsvarota un mērķorientēta pieeja, kurā jāņem vērā atšķirīgie ekonomiskie un sociālie apstākļi reģionos un pilsētās, un prioritāte jādod izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un nozarēm, kurās ir lielāks darbvietu radīšanas potenciāls. Turklāt, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz klimatneitralitāti, zaļajam kursam ir jāatbalsta augšupēja pieeja, tā pasākumi taisnīgi jāīsteno visos ES reģionos atbilstoši subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, un tam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai būtu iespējams panākt tā izmaksu lietderību.

Kādi ir lielākie vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevumi laikā, kad vienlaikus ir jārūpējas par atveseļošanu pēc Covid-19 un par ilgtspējīgu attīstību?

Covid-19 krīze ir pierādījusi mūsu sabiedrības un ekonomikas trauslumu un nepieciešamību palielināt izturētspēju. Klimata pārmaiņu apkarošanā vadošajās pozīcijās atrodas pašvaldības, kurām emisiju samazināšanas jomā nākas rīkoties izlēmīgi, un tāpēc palielinās to spēja izturēt klimata pārmaiņu ietekmi. Tajā pašā laikā krīze nopietni apdraud pašvaldību finanses, tādēļ mazinās pašvaldību spēja sniegt publiskos pakalpojumus un sašaurinās budžeta iespējas nodrošināt fiskālos ieguldījumus inovatīvās un mazoglekļa tehnoloģijās.

Tāpēc pašvaldībām ir jābūt pilnībā iesaistītām nacionālo atveseļošanas plānu izstrādē un īstenošanā un tām ir jābūt iespējai vieglāk un nepastarpināti piekļūt finansējumam. Mūsu uzmanības centrā noteikti ir jābūt iniciatīvām, kas ilgtermiņā ar mazākām izmaksām varētu palīdzēt ierobežot emisijas. Šādas iniciatīvas varētu būt, piemēram, ēku energoefektivitātes uzlabošana ( renovācijas vilnis ), ilgtspējīga mobilitāte, atjaunojamo energoresursu enerģija un aprites ekonomika.

Vai Jūs varētu paskaidrot, kas ir “bākas pieeja”?

“Bākas pieeja” ir modelis, kurā viena no pilsētām uzņemas vadību kādā konkrētā jomā un tad iesaista citas ieinteresētās pilsētas un pašvaldības, respektīvi, dalās ar zināšanām un īsteno labākās prakses apmaiņu. Balstoties uz uzaicinājumu iesniegt projektus, var tikt atlasītas konkrētas jomas, un tad “bākas pilsēta” saņem finansējumu konkrēto projektu īstenošanai un tam paredzētajā tīklā informē citas pilsētas un pašvaldības par metodēm, rezultātiem un izdarītajiem secinājumiem. Mēs zinām, ka zināšanas ir pieejamas un ka pastāv iespējas. Mums atliek tikai ar šīm zināšanām dalīties un tās padarīt pieejamas citiem. Eiropas Reģionu komitejā mēs nesen izveidojām labākās prakses piemēru karti , kurā jau tagad ir apkopoti 200 projekti. Šī karte ir viens no elementiem mūsu iniciatīvā “Zaļais kurss vietējā līmenī” , kuras uzdevums ir uzskatāmi parādīt konkrētā vietā veiktos pasākumus, lai būtu vienkāršāk apmainīties ar zināšanām un pārņemt praksi Eiropas Savienībā.

Kā, Jūsuprāt, ES finansējumam būtu jānonāk pie pašvaldībām?

Ja jaunajā ES budžetā 2021.–2027. gadam un jaunajā atveseļošanas instrumentā Next Generation EU tiks paaugstināti izdevumu mērķrādītāji ar klimatu saistītiem pasākumiem, proti, ja no 750 miljardiem EUR 37 % tiks paredzēti zaļā kursa mērķu sasniegšanai, Eiropas Savienība būs uz pareizā ceļa, lai sasniegtu klimata mērķus. Tomēr šajos būtiskajos finansēšanas instrumentos būtu jāņem vērā vietējie apstākļi. Mums ir jāpanāk, ka pilsētām un reģioniem paredzētie līdzekļi spēj nodrošināt spēcīgu ietekmi uz vietējo ekonomiku.

Neraugoties uz to, ka pašvaldību ienākumu avoti ir ierobežoti, tās ir atbildīgas par 65 % to publisko investīciju, kas saistītas ar klimatu un vidi. Tāpēc ir svarīgi, lai tās iegūtu tiešu piekļuvi ES finansējumam un varētu vietējos apstākļos īstenot ilgtspējīgas attīstības politiku. Lai rastu jaunus klimata pārmaiņu novēršanas risinājumus un veidotu izturētspējīgāku un ilgtspējīgāku vietējo ekonomiku, ir jāanalizē sinerģijas iespējas starp Eiropas struktūrfondiem un atveseļošanas instrumentu, kā arī mijiedarbība ar citām tādām programmām kā “Apvārsnis Eiropa”. Nacionālie enerģētikas un klimata plāni varētu kļūt par ilgtspējīgas atveseļošanas pamatu un veidot strukturētu sasaisti starp klimata un enerģētikas pasākumiem, finansējuma vajadzībām un potenciālo atveseļošanu.

Mums ir zināms, ka ar publisko finansējumu nepietiks, lai nodrošinātu savlaicīgu klimatisko pārkārtošanos, tāpēc mums ir jāveido spēcīgas publiskā un privātā sektora partnerības, jāattīsta līdzdalības koncepcijas un jāpārdomā vērtības ķēdes. No šāda viedokļa raugoties, Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir svarīga loma, jo tā cieši sadarbojas ar dažāda lieluma reģioniem un pilsētām un sniedz mērķorientētu palīdzību un atbalstu pārejā uz ilgtspējīgākiem ekonomikas modeļiem. Eiropas Reģionu komitejā mēs esam gatavi sadarboties ar Eiropas Komisiju un EIB un rūpēties par to, lai pilsētām un reģioniem būtu vieglāk piekļūt finansējumam, kas paredzēts zaļā kursa ietvaros veicamajiem pasākumiem.

Kāpēc ir svarīgi uzraudzīt zaļā kursa īstenošanu? Vai pastāvošie mehānismi ir tam piemēroti?

Daudzas pašvaldības jau īsteno klimata, enerģētikas un vietējās izturētspējas plānus. Tomēr plašākā valsts kontekstā to īstenotie pasākumi reti tiek atzīti, un bieži vien to nozīme netiek analizēta un novērtēta.

Pilsētu un reģionu plāni un ieguldījums ir jāņem vērā visos procesa posmos, un tam ir jānotiek pastāvīgi un strukturētā veidā. Jau tagad pastāv vairākas uzraudzības sistēmas, tomēr to savstarpējā saskaņotība ir nepietiekama. Tāpēc ir svarīgi lokalizēt ilgtspējīgas attīstības mērķus un pilnvērtīgi izmantot tādus pastāvošos mehānismus kā tie, kas ir izstrādāti Pilsētas mēru pakta ietvaros. Mums ir jāturpina meklēt izmaksu ziņā lietderīgas pieejas, sinerģijas un komplementaritāti un vienlaikus uzlabot vietējo datu uzraudzību. Ir nepieciešami mehānismi un rādītāji, kas ļautu precīzi noteikt klimata pārmaiņu ietekmi vietējā un reģionālajā līmenī. Tie vajadzīgi arī, lai apzinātu pilsētu un reģionu sasniegumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ziņā un izanalizētu to ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā. Šie rādītāji ir nepieciešami, lai gūtu skaidru priekšstatu par to, kā katrā no reģioniem norisinās klimatiskā pārkārtošanās, un tādējādi būtu iespējams labāk noteikt katra apgabala īpatnības un vajadzības. Šajā nolūkā mēs ierosinām ieviest Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, kura mērķis būtu sniegt pierādījumus par vietējā līmenī gūtajiem panākumiem zaļā kursa un atveseļošanas plānu īstenošanas ziņā. Šis pārskats kalpos arī par zināšanu instrumentu, kas palīdzēs atspoguļot konkrēto apgabalu vajadzību daudzveidību, noteikt un pārņemt labāko praksi, tostarp finansējamus izmēģinājuma pasākumus vietējā un reģionālajā līmenī.

Vispārīga informācija

2020. gada 13. oktobrī Eiropas Komisija un Eiropas Reģionu komiteja (RK) apņēmās uzsākt jaunu sadarbības posmu, lai paātrinātu zaļā kursa īstenošanu Eiropas reģionos un pilsētās. Debatēs, kurās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Franss Timmermanss ( Frans Timmermans ) Eiropas zaļā kursa jautājumos, pašvaldības tika aicinātas uzņemties atbildību un veidot zaļo kursu jomās, kuras ir to kompetencē. Paziņojumu presei skatīt šeit .

“Zaļais kurss vietējā līmenī” ir jauna Eiropas Reģionu komitejas iniciatīva, kuras mērķis ir Eiropas zaļā kursa centrā izvirzīt pilsētas un reģionus un nodrošināt, ka gan ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, gan atveseļošanas plāni pēc Covid-19 sniedz tiešu finansējumu pilsētām un reģioniem un materializējas reālos projektos ikvienam apgabalam.

Iniciatīva “Zaļais kurss vietējā līmenī” tika uzsākta 2020. gada 15. jūnijā, izveidojot īpašu darba grupu 13 locekļu sastāvā . Lasiet paziņojumu presei šeit.

Tiešsaistes kartē iepazīstieties ar 200 piemēriem, kā vislabāk īstenot zaļo kursu.

Kontaktinformācija presei: pressecdr@cor.europa.eu