Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Neiesaistot savus reģionus un pilsētas, Eiropa līdz 2050. gadam klimatneitralitāti nesasniegs  
Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nav iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības

Pirms jaunā Eiropas Parlamenta pirmās sēdes sabiedrība aizvien vairāk iesaistās debatēs par klimata jautājumiem. Kā liecina iknedēļas protesti pret klimata pārmaiņām, klimata mērķi pašlaik nav pietiekami vērienīgi, lai apturētu globālo sasilšanu. Tāpat arī ES pilsētas un reģioni aicina izvirzīt vērienīgākus mērķus un piešķirt resursus, lai paātrinātu Eiropas pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju. Runājot par dalībvalstu nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, RK kritiski vērtē to, ka nav pastāvīga daudzlīmeņu dialoga ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā noteikts saskaņā ar enerģētikas savienības pārvaldības principiem.

Eiropas Reģionu komiteja ir vienprātīgi pieņēmusi Apūlijas reģiona priekšsēdētāja Mikeles Emiljano ( Michele Emiliano , IT/PSE) sagatavoto atzinumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” . Atzinumā iekļauts priekšlikumu kopums, kas ir ieguldījums ES klimatneitralitātes stratēģijā 2050. gadam , ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā 2018. gada novembrī.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) sacīja: “Eiropa klimatneitralitātes mērķus nesasniegs, ja nebūs iesaistīti reģioni un pilsētas. Saskaņā ar enerģētikas savienības pārvaldības principiem dalībvalstis tiek aicinātas izveidot pastāvīgu daudzlīmeņu dialogu, lai vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistītu nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādē. Tomēr ir acīmredzams, ka šis dialogs nav noticis. Ja ES vēlas sekmīgi īstenot pāreju uz tīru enerģiju, ir būtiski, lai visas dalībvalstis apņemtos līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu Eiropu un , galvenais, savu enerģētikas un klimata plānu izstrādē pastāvīgi iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības.”

Eiropas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete ( Miguel Arias Cañete ) pateicās reģionālo un vietējo pašvaldību vadītājiem par nozīmīgo darbu klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības jomā: "Daudzi reģioni un pilsētas 2030. gadam ir izvirzījuši vērienīgākus mērķus nekā attiecīgo valstu valdības. Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, kuram pievienojušās vairāk nekā 9 000 pilsētas, ir plašākā pilsētu, provinču un reģionu iniciatīva, kas sekmē enerģētikas pārkārtošanu. Mēs tagad ierosinām labākas finansējuma iespējas, lai pilsētas un reģioni varētu īstenot gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās pasākumus, tostarp 35 % no programmas “Apvārsnis Eiropa”, no jaunās piecu miljardu vērtās LIFE programmas, kā arī no programmas “InvestEU”, kas ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonda pēctecis — mēs ierosinām klimata mērķu atbalstam no tās piešķirt 30 %.”

Ziņotājs, Apūlijas reģiona priekšsēdētājs Mikele Emiljano teica: “Pilsētas un reģioni palīdz veidot vēsturisku kursu uz tīru planētu visiem . Ārkārtas situācija klimata jomā ietekmē mūs visus, un uz mums gulstas liela atbildība. Šodien Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā pieņemtajā manis sagatavotajā atzinumā ir apstiprināts, ka klimatneitralitāte ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Reģioni un pilsētas ir gatavi sniegt ieguldījumu. Tomēr mēs nevaram to pašu teikt par Eiropadomi, jo pagājušajā nedēļā dažas dalībvalstis neizteica apņemšanos sasniegt šo mērķi. Mums ir vajadzīga augšupēja pieeja, ja vēlamies patiešām pārvarēt klimata krīzi un veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu, kurā neviens netiek atstāts novārtā.”

RK aicina klimatam atvēlēto ES budžeta daļu palielināt vismaz līdz 30 %, atgādinot, ka ir svarīgi izstrādāt efektīvu sistēmu enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, lai nodrošinātu koordinētu, saskaņotu un savlaicīgu reakciju uz klimata pārmaiņām.

Komitejas locekļi atbalsta ES līmenī izvirzītā atjaunojamo energoresursu enerģijas 32 % mērķa pārskatīšanu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 40 % un tādējādi līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

RK ierosina izveidot Eiropas Klimatneitralitātes novērošanas centru, kura mērķis būtu apzināt un uzraudzīt dažādu teritoriju problemātiskos aspektus virzībā uz enerģētikas pārkārtošanu. Komitejas locekļi pauž gatavību sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai izveidotu struktūru tehniskas informācijas apmaiņai par tiesību aktu paketes “Tīru enerģiju ikvienam” īstenošanu.

ES pilsētu un reģionu asambleja pieprasa vietējās un reģionālās pašvaldības sistemātiski iesaistīt ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes nolīguma īstenošanā un COP25 sagatavošanā, kā arī vienam no RK pārstāvjiem piešķirt novērotāja statusu visās UNFCCC struktūrās.

RK atzinumā uzsvērta nepieciešamība stiprināt saikni starp klimata politiku un gaisa kvalitāti un abu šo aspektu tiešo ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Komitejas locekļi uzskata, ka dekarbonizācija ir visefektīvākā preventīvā politika iedzīvotāju veselības aizsardzībai. Eiropas Vides aģentūra lēš, ka gaisa piesārņojums Eiropā ik gadu izraisa 483 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu.

Dalībvalstis 2018. gada 31. decembrī iesniedza savu nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektus .

Šie plāni ietver valstu plānošanas instrumentus, kas palīdz īstenot enerģētikas savienības mērķus, galvenokārt 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija iepazīstināja ar šo plānu novērtējumiem pa valstīm . Galīgie klimata un klimata plāni ir jāiesniedz līdz šā gada beigām.

Vispārīga informācija

Plenārsesijas fotogrāfijas var lejupielādēt šeit.

Saskaņā ar enerģētikas savienības pārvaldības principiem “dalībvalstīm būtu jāizveido pastāvīga platforma daudzlīmeņu dialogam enerģētikas jautājumos, iesaistot tajā vietējās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmējdarbības aprindas, investorus un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai apspriestu dažādas iespējas, kas paredzētas enerģētikas un klimata politikā. Platformā būtu jāapspriež integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kā arī ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā”. Enerģētikas savienības pārvaldība (2018. gada janvāris)

Šeit var skatīt EK paziņojumu presei par nacionālo klimata un klimata plānu novērtēšanu un analīzi par katru valsti . Pamatojoties uz šo analīzi, dalībvalstis tagad pārskatīs savas stratēģijas un iesniegs galīgās redakcijas vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim.

2018. gada 28. novembrī Eiropas Komisija publicēja stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam.

Stratēģijā ir izklāstīts, kā Eiropa var uzņemties vadošo lomu ceļā uz klimatneitralitāti, investējot inovatīvos tehnoloģiju risinājumos, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā rūpniecības politika, finansējums un pētniecība, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu, lai pati pāreja būtu taisnīga.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Eiropadomes aicinājumus, Komisijas redzējums par klimatneitrālu nākotni aptver gandrīz visas ES politikas jomas un atbilst Parīzes nolīguma mērķim ierobežot temperatūras pieaugumu pasaulē krietni zem 2 C un turpināt centienus to saglabāt 1,5 C līmenī.

Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku

Paziņojumam pievienotā padziļinātā analīze

Paziņojums presei: Komisija aicina līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu

Jautājumi un atbildes: ilgtermiņa stratēģija virzībai uz tīru planētu visiem

Kontaktpersona: David Crous | david.crous@cor.europa.eu | Tālr. +32 (0)470 88 10 37