Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Eiropas demogrāfiskās problēmas jārisina vietējā līmenī  

Reģionu un vietējo pašvaldību vadītāji mudina ES iestādes cieši sadarboties ar vietējām pašvaldībām, lai cīnītos ar teritoriālajām un sociālekonomiskajām sekām, ko rada demogrāfiskās pārmaiņas

Debatēs ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieci jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravku Šuicu Eiropas pašvaldību vadītāji mudināja ES iestādes cieši sadarboties ar vietējām pašvaldībām, lai cīnītos ar demogrāfisko pārmaiņu radītajām teritoriālajām un sociālekonomiskajām sekām. Vairāk nekā 40 % ES reģionu samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc Eiropas Reģionu komiteja aicina integrēt demogrāfisko dimensiju gan visās ES politikas jomās, gan debatēs par Eiropas nākotni.

Nesen publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi ir atzīts, ka problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām, nereti vislabāk ir risināmas vietējā un reģionu līmenī. Dokumentā arī norādīts, ka demogrāfiskajām pārmaiņām ir cieša saikne ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un ka teritorijās, kurās vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, demogrāfiskās pārmaiņas var “sagraut ticību mūsu demokrātijai”. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās ilgtermiņā, visticamāk, radīs spiedienu uz valstu budžetu un negatīvi ietekmēs gan Eiropas ģeopolitisko perspektīvu, gan tās starptautisko stāvokli.

Uzstājoties Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā 1. jūlijā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica uzsvēra: “Reģioniem, kurus demogrāfiskās pārmaiņas skar visvairāk, mums jādod iespēja saglabāt un uzlabot dzīves kvalitāti un nodrošināt sev nepieciešamos instrumentus, lai rastu novatoriskus risinājumus. Pārmaiņu laikā mēs esam apņēmušies atbalstīt cilvēkus un palīdzēt viņiem, piedāvājot konkrētas iespējas un gādājot, ka neviens netiek atstāts novārtā.”

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) norādīja: “Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, ka attiecībā uz demogrāfiskajām pārmaiņām un to smagajām ilgtermiņa teritoriālajām un sociālekonomiskajām sekām ir jādomā un jārīkojas stratēģiski. Šīs sekas pat var veicināt “neapmierinātības ģeogrāfijas” attīstību, uzkurinot ekstrēmistu kustības un pret Eiropu vērstus uzskatus dažos reģionos, kuri saskaras ar demogrāfisko lejupslīdi un intelektuālā darbaspēka emigrāciju, un galu galā izraisīt demokrātiskās sistēmas polarizāciju. Demogrāfijas jautājumos vairākas juridiskās kompetences jomas ir tieši pašvaldību ziņā, tāpēc Komiteja ir gatava atbalstīt Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir risināt šo problēmu un uzlabot iedzīvotāju dzīvi ES reģionos, pilsētās un ciematos.”

Oktobrī, savā nākamajā plenārsesijā, Eiropas Reģionu komiteja nāks klajā ar priekšlikumiem par demogrāfisko pārmaiņu negatīvo seku novēršanu ES reģionos. Attiecīgajā atzinuma projektā uzsvērts, ka apstākļos, kad Eiropas sabiedrība noveco, dzimstības līmenis ir zems un apdzīvotības blīvums kļūst aizvien nevienmērīgāks, ir jāīsteno saskaņoti politiski pasākumi visos pārvaldības līmeņos un visās ES politikas jomās. Komiteja īpaši uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas visur ir cieši saistītas ar dzīves apstākļu uzlabošanu.

Ziņotājs Jānošs Adams Korāčoņs ( János Ádám Karácsony ) , Tahitótfalu domes deputāts, norādīja: “Demogrāfisko pārmaiņu sekas mēs jutīsim ilgtermiņā, tāpēc ļoti svarīgi ir saprast, kādi risinājumi ir rasti jau iepriekš un kā mēs varētu reaģēt šobrīd. Runājot par Eiropas demogrāfiju, mums jāņem vērā dažādi aspekti, piemēram, novecošana vai ilgāks paredzamais mūža ilgums, iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku apvidos, iekšējā un ārējā migrācija, intelektuālā darbaspēka emigrācija, kā arī izmaiņas, kas skar auglības tendences un to, kā cilvēki plāno ģimenes pieaugumu.”

Sīkāka informācija:

Eiropas Komisija 17. jūnijā publicēja ilgi gaidīto ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi , kā arī virkni detalizētu statistikas datu par situāciju katrā dalībvalstī, kartes un ES līmeņa datus. Komisija arī paredz 2021. gadā publiskot Zaļo grāmatu par novecošanu un ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem. Arī RK gadskārtējais “Vietējā un reģionālā līmeņa barometrs” 2020. gada oktobrī nāks klajā ar skaitļiem un kartēm par demogrāfiju un reģioniem.

Smagās demogrāfiskās problēmas, kas vērojamas Eiropas Savienībā, daudzviet izpaužas trejādi: kā iedzīvotāju skaita sarukšana, kā sabiedrības novecošanās (līdz ar to pieaugot apgādājamo skaitam) un kā zems dzimstības līmenis. Vairāk nekā 40 % no Eiropas reģioniem zaudē savus iedzīvotājus, un paredzams, ka 2050. gadā lauku apvidos iedzīvotāju būs par 7,9 miljoniem mazāk nekā patlaban. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā ir vislielākais iedzīvotāju vidējais vecums, un ir sagaidāms, ka 2070. gadā Eiropā dzīvos tikai 4 % no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pastāvīgi samazinās arī Eiropas daļa pasaules iekšzemes kopproduktā.

Covid-19 pandēmija īpaši ir skārusi Eiropas novecojošo sabiedrību, un tas liecina, ka ir nepieciešama kvalitatīva, pieejama un cenas ziņā pieņemama veselības un ilgtermiņa aprūpe. Pašreizējā krīze ir vērsusi uzmanību arī tam, cik svarīgi ir novērst digitālo plaisu un nodrošināt stabilu digitālo infrastruktūru.

Rezolūcijā par Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmu Eiropas Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju iesniegt zinātniski pamatotu novērtējumu par Covid-19 ietekmi uz demogrāfiskajām pārmaiņām un gādāt, ka turpmākie lēmumi tiek pielāgoti vietējām vajadzībām un īpatnībām. Komiteja arī uzsver, ka demogrāfisko pārmaiņu un intelektuālā darbaspēka emigrācijas laikmetā liela nozīme ir kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamībai, un šajā saistībā atbalsta Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam ciešā sinerģijā ar Eiropas Pētniecības telpu.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 473536887

lauri.ouvinen@cor.europa.eu