Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES līdz 2050. gadam nesasniegs klimatneitralitāti, ja neizvirzīs augstākus mērķus enerģētikas un klimata jomā  
ES pilsētas un reģioni par prioritāti uzskata no kohēzijas resursiem atsaistītu Taisnīgas pārkārtošanas fondu ogļu ieguves reģioniem un atbalsta Somijas izvirzīto mērķi panākt ES vienošanos par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam

Tā kā “zaļā kursa” ietvaros klimata pārmaiņas un dekarbonizācija kļūst par jaunās Eiropas Komisijas prioritāti, Eiropas Reģionu komiteja ir pieņēmusi virkni atzinumu saistībā ar Eiropas klimata programmu. To vidū ir ieteikumi par to, kā risināt jautājumu par pāreju uz tīru enerģiju ogļu ieguves reģionos un kā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības valstu enerģētikas un klimata plānos ( NECP ) laikposmam līdz 2030. gadam. Plenārsesijā, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta kohēzijas politikas nākotnei, Komitejas locekļi atbalsta ogļu ieguves reģioniem paredzētu atsevišķu fondu, kas tomēr ļautu vietējām un reģionālajām pašvaldībām iesaistīties ieguldījumu lēmumu pieņemšanā. ES pilsētas un reģioni vēlas virzīt uz priekšu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) lokalizāciju un atgādina, ka Eiropa līdz 2050. gadam nesasniegs klimatneitralitāti, nemodernizējot pašreizējos klimata un enerģētikas mērķus.

Komitejas locekļi pieņēma atzinumu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā: turpmākie pasākumi saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ekoloģisko pāreju un Parīzes klimata nolīgumu” . Atzinumā galvenā uzmanība pievērsta ANO programmā 2030. gadam iekļautajam “planētas” pīlāram — mērķiem, kas saistīti ar ekoloģisko pāreju un klimata politikas pārkārtošanu. Komitejas locekļi uzsver, ka ir steidzami nepieciešams lokalizēt IAM, definējot vietējos un reģionālos mērķus, starpposma mērķus un progresa rādītājus, un papildus tam jānodrošina pietiekami līdzekļi.

Ziņotāja, Espo pilsētas domes deputāte Sirpa Hertela (FI/PPE) ( Sirpa Hertell ) norādīja: “Mēs varam sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus tikai tad, ja ES un valstu līmenis darbojas kopā ar pilsētām un reģioniem. Tie esam mēs, kuri, īstenojot ilgtspējīgus projektus, šos mērķus var pielāgot vietējiem apstākļiem. Tieši to mēs esam sekmīgi veikuši manā pilsētā — Espo.” Tiek lēsts, ka 65 % no 169 apakšmērķiem, kas iekļauti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķos, nebūs sasniedzami, ja netiks iesaistītas pašvaldības ( ESAO ).

Lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, Komitejas locekļi prasa pilnīgu politikas saskaņotību un efektīvu daudzlīmeņu pārvaldību, un tas nozīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek oficiāli iekļautas plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un pārbaudē ES un pasaules līmenī. Komitejas locekļi ir vienisprātis par to, ka ir jāizbeidz subsīdijas fosilajam kurināmajam un ir nepieciešami spēcīgi uz tirgu balstīti stimuli, lai daudzkāršotu tīros ieguldījumus. RK savā jaunajā pilnvaru termiņā no 2019. gada līdz 2024. gadam vēlas padziļināt sadarbību ar Eiropas Parlamenta Sadarbības grupu klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības jautājumos un ar EP kompetentajām komitejām, lai paātrinātu IAM īstenošanu vietējā līmenī.

Ziņotājs Jožefs Ribani (HU/PPE) ( József Ribányi ) iepazīstināja ar atzinumu “Tīras enerģijas paketes īstenošana: integrētie dalībvalstu enerģētikas un klimata plāni – instruments, kas paver iespēju klimata aizsardzības un aktīvās un pasīvās enerģijas jomā īstenot vietējas un teritoriālas pārvaldības pieeju” . Tolnas meģes padomes priekšsēdētāja vietnieks norādīja: “Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir piekritīgas tiešās kompetences enerģētikas pārkārtošanas galvenajās jomās. Mēs pārvaldām lielus ēku fondus un transporta tīklus, nosakām pilsētplānošanas un zemes izmantošanas veidus un varam sekmēt centienus decentralizēt enerģijas ražošanu. Tādēļ vietējās un reģionālās pašvaldības ir neaizstājamas nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ( NECP ) izvirzīto mērķu sasniegšanā.”

RK aicina dalībvalstis vēl vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības to NECP noteikšanā un turpmākajā īstenošanā, kā paredzēts regulā par Enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā. Turklāt ES pilsētu un reģionu asambleja ierosina kopīgi ar Eiropas Komisiju izveidot un koordinēt pastāvīgu platformu, kas apvieno dalībvalstu pārstāvjus, vietējās un reģionālās pašvaldības un RK locekļus, lai uzlabotu sadarbību un saskaņotību attiecībā uz ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam un klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam.

Locekļi pieņēma atzinumu “Īstenot Parīzes nolīgumu, novatoriski un ilgtspējīgi pārkārtojot enerģētiku reģionālajā un vietējā līmenī” . Ziņotājs, Lodzas vojevodistes seimika loceklis Vitolds Stempeņs (PL/PPE) ( Witold Stępień ), sacīja: “Lai īstenotu Parīzes klimata nolīgumu un vērienīgos emisiju mērķus klimata aizsardzības jomā, mums ir vajadzīga taisnīga enerģētikas pārkārtošana. Lai tas izdotos, plašāk jāiesaista reģionālās un vietējās pašvaldības, jo tās var visefektīvāk praksē īstenot un veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu iniciatīvas un cerības.”

RK atgādina par savu prasību palielināt ES 2030. gadam izvirzīto mērķi — no 40 % līdz 50 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt atjaunojamās enerģijas mērķi līdz 40 % un izvirzīt vērienīgākus mērķus attiecībā uz energoefektivitāti kā vienīgo veidu, kā līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti.

Līdz ar ziņotāja Vitolda Stempeņa izstrādāto atzinumu Komitejas locekļi pieņēma atzinumu Sociālā un ekonomiskā pārveide Eiropas ogļu ieguves reģionos , ko sagatavoja Marks Špaihs (DE/PPE) ( Mark Speich ), Ziemeļreinas-Vestfālenes Valsts sekretārs federālajās un Eiropas lietās, kā arī starptautiskajos jautājumos. Komitejas locekļi ir vienisprātis par nepieciešamību izmantot īpašu fondu, ar kuru atbalstīt ogļu ieguves reģionu ekonomisko pārveidi un mazināt sociālekonomiskās grūtības, ko tā var radīt. Lai gan minētais īpašais fonds ir saistīts ar kohēzijas politikas pārvaldību , tam paredzētie līdzekļi nebūtu jāatņem no pašreizējā kohēzijas politikas budžeta – par to Komitejas locekļi ir vienisprātis.

Pāreja uz tīru enerģiju ogļu ieguves un energoietilpīgos reģionos ir svarīgs Eiropas dekarbonizācijas aspekts un priekšnoteikums tam, lai pildītu ES saistības saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu. No oglēm tiek saražota gandrīz ceturtdaļa no ES kopējās elektroenerģijas. Tajā nodarbināti 240 000 cilvēku ogļraktuvēs un spēkstacijās 41 reģionā un 12 ES valstīs ( EK ). 

Komitejas locekļi vienprātīgi pieņēma atzinumu Viedas pilsētas: jauni uzdevumi taisnīgai pārejai uz klimatneitralitāti. Kā reālajā dzīvē īstenot IAM? . Ziņotājs Andrīss Grīfrojs (BE/EA) ( Andries Gryffroy ), Flandrijas parlamenta deputāts, sacīja: “Pilsētām un kopienām ir svarīga loma pārejā uz resursu ziņā efektīvu, klimatneitrālu un bioloģiski daudzveidīgu Eiropu. Mums jārada vairāk un labākas iespējas palīdzēt un atbalstīt vietējos un reģionālos dalībniekus šajā attīstībā. Būs vajadzīga augšupēja pieeja ar viedām darbībām, kuras rodas vietējās sadarbības rezultātā. Šī iekļautība ir vienlīdz nepieciešama, lai novērstu digitālo plaisu, tādējādi nodrošinot, ka pārejā uz digitālo sabiedrību netiek atstātas novārtā arī vājākās grupas.” Atzinums pieņemts, pamatojoties uz ES prezidentvalsts Somijas pieprasījumu.

Pamatinformācija

Eiropas Reģionu komitejas 136. plenārsesijas fotogrāfijas pieejamas šeit

Noklikšķiniet šeit, lai piekļūtu Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ( EWRC ) fotoalbumam.

Pilsētās dzīvo puse no pasaules iedzīvotājiem, un 2050. gadā šis īpatsvars, visticamāk, būs sasniedzis 70 %. Pilsētas patērē aptuveni 80 % no saražotās enerģijas un rada gandrīz tādu pašu daļu no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Vietējām pašvaldībām ir izšķiroša loma, jo tās ir atbildīgas par vairāk nekā 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un līdz pat 90 % no pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pievēršoties klimata politikas pasākumu ekonomiskajām priekšrocībām, ANO atgādina, ka pilsētās mazoglekļa pasākumos veikto ieguldījumu atdeve līdz 2050. gadam būs vismaz 23,9 triljoni ASV dolāru .

RK pētījums (2019. gada septembris). Klimata pasākumu finansēšana (2. daļa): pilsētas un reģioni, kas veic ieguldījumus enerģētikā.

RK pētījums (2019. gada septembris). Vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme valstu enerģētikas un klimata pārmaiņu plānos, ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumus.

Klimata pārmaiņas: laiks rīkoties. Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja Karla Hainca Lamberca ( Karl-Heinz Lambertz ) ievadraksts par ANO klimata samitu Ņujorkā 2019. gada 23. septembrī.

Neiesaistot savus reģionus un pilsētas, Eiropa līdz 2050. gadam klimatneitralitāti nesasniegs.

Šī gada Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļā (7.–10. oktobris) ir paredzēti vairāk nekā piecdesmit pasākumi, kas saistīti ar enerģētikas pārkārtošanu, klimata pārmaiņu apkarošanu, bioloģisko daudzveidību un aprites ekonomiku. Programma atrodama šeit.

ENVE komisijas jaunākās ziņas lasiet šeit .

Kontaktpersona: David Crous | david.crous@cor.europa.eu | +32 (0) 470 88 10 37