Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Pilsētām un reģioniem jābūt pilntiesīgiem partneriem ES Energosistēmas integrācijas stratēģijas īstenošanā  

Šajā intervijā Gunārs Ansiņš (LV/Renew Europe) atbild uz četriem jautājumiem par pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku un efektīvāku Eiropas Savienības enerģētikas sistēmu. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks ir ziņotājs atzinumam par ES Energosistēmas integrācijas stratēģiju . Tas tika pieņemts RK 5.–7. maija plenārsesijā. Šajā atzinumā Eiropas Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas izveidot sistemātisku pieeju pašvaldību iesaistei enerģētikas pārkārtošanā, piemēram, nacionālo enerģētikas un klimata plānu veidošanas procesā. Enerģijas ražošana un patēriņš rada 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām. Tāpēc integrētai energosistēmai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Vai ES Energosistēmas integrācijas stratēģija var ietekmēt pašvaldību ekonomikas atveseļošanu, it īpaši pēc Covid-19 krīzes? Vai pašvaldībām ir svarīga pārkārtošanās uz integrētāku energosistēmu?

ES Energosistēmas integrācijas stratēģija ietekmē arī pašvaldību ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Pārkārtojoties uz ciešāk integrētu energosistēmu, pašvaldību līmenī ir būtiski izvirzīt mērķi “energoefektivitāte vispirms”, ņemot vērā plašāku kontekstu, kuru nosaka mazāk attīstīto reģionu vajadzības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. Tā iemesls ir šāds: energoefektivitāte samazina kopējās vajadzīgās investīcijas un izmaksas, kas saistītas ar enerģijas ražošanu, infrastruktūru un patēriņu. Energoefektivitāte samazina arī zemes un materiālu izmantojumu, kā arī piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Energosistēmas integrācija var pašvaldībām palīdzēt panākt augstāku energoefektivitāti, jo pieejamie resursi tiktu izmantoti pārejai uz efektīvākām energotehnoloģijām.

Tomēr jebkurā energosistēmas pilnveidē būtu jāvērtē, vai uzņēmumiem un iedzīvotājiem tā nozīmē mazākas izmaksas. Princips “energoefektivitāte vispirms” jāizmanto ar mērķi samazināt ietekmi uz klimatu un palielināt integrēto energoapgādes sistēmu resursefektivitāti, kā arī celt galapatēriņa efektivitāti. Vienlaicīgi jāraugās, lai līdz ar pāreju neciestu patērētāju intereses, proti, lai tiekšanās pēc augstākas energoefektivitātes nepaaugstinātu enerģijas tarifus vai pārējās izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ja par to nav paredzēta pienācīga kompensācija.

Pašvaldības var rādīt priekšzīmi un iedegt zaļo gaismu vēl zaļākai Eiropas Savienībai.

Kāda loma pārejā uz energosistēmām, kurās būs jāiegulda lieli līdzekļi, būs katra reģiona pašreizējai pamatinfrastruktūrai?

Nenoliedzot inovatīvos risinājumus, energosistēmas integrācijas procesā primāri būtu jānostiprina katra reģiona esošā pamatinfrastruktūra, kuras stiprās puses un priekšrocības ir pierādītas praksē. Tā kā reģionu faktiskās situācijas ir ļoti atšķirīgas gan klimata, gan infrastruktūru ziņā, tad tieši katra reģiona esošās pamatinfrastruktūras vājākajos posmos būtu jāmeklē radoši un viedi risinājumi. Tāpēc nebūtu pareizi apgalvot, ka visos reģionos ir jāpalielina elektroenerģijas izmantošana ēku apsildei, kuras nolūkā īpaši ieteikti tiek siltumsūkņi. Vairākās valstīs ir ļoti attīstīta centralizētā rajonu siltumapgāde. Piemēram, Latvijā tā aptver vairāk nekā 70 % iedzīvotāju, un enerģijas apjoms, kas klientiem tiek piegādāts ar centralizēto siltumapgādi, ir līdzīgs Latvijā patērētajam elektroenerģijas apjomam. Centralizētā siltumapgāde var būt izdevīga, jo tā palīdz nodrošināt enerģijas uzkrāšanu un ražošanu un izmantot tos energoresursus, kurus nav iespējams izmantot tieši ēkās.

Kāds ir reālais atkrastes atjaunojamo energoresursu potenciāls?

Domājot par klimatneitrālu nākotni, mums būtu mērķtiecīgi jāizmanto atkrastes atjaunojamo energoresursu potenciāls un jāatbalsta jaunas atkrastes atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas (piemēram, plūdmaiņas, viļņu un peldošas atkrastes vēja un saules enerģijas tehnoloģijas), bet vienlaikus jāatbalsta arī ES ekonomikas un vides mērķi. Līdztekus pastāv arī nepieciešamība pēc skaidra plāna, lai atkrastes tīkla un atkrastes vēja enerģijas ražošanu tieši savienotu ar pārrobežu starpsavienotāju. Atkrastes enerģijas ražošana apvienojumā ar pārrobežu pārvadi dotu iespēju izmaksu un jūras telpas izmantojuma ziņā nodrošināt ievērojamus ietaupījumus.

Savukārt zaļās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības mērķus nevajadzētu pretnostatīt, bet rast praktiskus veidus to sasniegšanai, jo tādējādi vieglāk un ātrāk izdotos atkrastes enerģijas potenciālu realizēt praksē un nodrošināt konkrētību jūras teritoriālajā plānošanā, to saskaņojot ne tikai ar bioloģiskās daudzveidības prasībām, lai mazāk kaitētu jūras florai un faunai, bet arī ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi saglabāt jūras ainavu, arvien pieaugošo ekotūrisma potenciālu un prasības pēc dabiskās apkārtnes pievilcības.

Kā uzlabot metāna noplūžu vispārējo aprēķināšanu?

Kā minēts ES metāna emisiju mazināšanas stratēģijā, ES emitē tikai 5 % pasaules metāna emisiju. Jāsecina, ka pat visambiciozākie ES plāni metāna emisiju mazināšanā dos niecīgu iespaidu uz planētas siltumnīcefekta mazināšanu. ES vienotajā tirgū būtu jāatļauj importēt preces tikai no tādām valstīm (vai to daļām), kurās tiek nodrošināti tādi paši standarti siltumnīcefekta gāzu mazināšanā, kādi tie ir ES. Tikai tā būs iespējams nodrošināt, lai ES noteiktie klimata mērķi nemazinātu ES un tās uzņēmumu konkurētspēju pasaules līmenī.

Mums būtu jārūpējas, lai metāna noplūdes tiktu ātrāk atklātas gan ar Copernicus programmu, gan ar citiem rīkiem tajos gadījumos, kad Copernicus programma nevar sniegt pietiekamus datus. Būtiski ir identificēt lielākās metāna noplūdes konkrētās vietas ārpus ES un šo informāciju publiskot, dodot iespēju ES pilsoņiem veikt apzinātu izvēli – vai izvēlēties iegādāties preces, kas ražotas šādās vietās.

Uzziņai

Atzinums “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” , kas tika pieņemts 144. plenārsesijā (2021. gada 5.–7. maijā), ir viens no RK darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” pārziņā esošajiem dosjē. Šī grupa tika izveidota 2020. gada jūnijā , un tās sastāvā ir 13 locekļi, kas ir vietējā un reģionālajā līmenī ievēlētas amatpersonas . Tās mērķis ir nodrošināt, lai ES pilsētas un reģioni būtu nepastarpināti iesaistīti to daudzo iniciatīvu izstrādāšanā, īstenošanā un novērtēšanā, kuras atbilst Eiropas zaļajam kursam, kas ir ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija virzībai uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Kontaktinformācija presei: pressecdr@cor.europa.eu