Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES reģioni un pilsētas aicina valdības paplašināt ES veselības tiesību aktu kopumu  

Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Eiropas Reģionu komitejas debatēs uzsver veselības jautājuma nozīmi

Eiropas Reģionu komiteja 14. oktobrī norādīja, ka valstu valdībām būtu jāvienojas par plašāku finansiālo atbalstu ES veselības aprūpes sistēmām. Šāds aicinājums pausts trijos ieteikumos, kuros ES reģioni un pilsētas izklāsta, kā labot koronavīrusa pandēmijas atklātās nepilnības vietējās veselības aprūpes sistēmās.

Ieteikumi, ar kuriem tiek mēģināts novērst trūkumus profilaksē, ārstēšanā un neatliekamajā medicīniskajā aprūpē, tika pieņemti 14. oktobrī — divas dienas pēc tam, kad Eiropas Reģionu komiteja (RK) iepazīstināja Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu ( Ursula von der Leyen ) ar pierādījumiem par pandēmijas ietekmi, kuri atspoguļoti gadskārtējā reģionālajā un vietējā barometrā . Tajā labi redzams, kā krīze ir palielinājusi jau iepriekš pastāvējušo nevienlīdzību, arī veselības aprūpes nozarē. Priekšsēdētāja U. fon der Leiena norādīja ES vietējo un reģionālo politiķu asamblejai, ka “Eiropas fondi veicinās ieguldījumus jaunās slimnīcās, labākā aprīkojumā un spēcīgākās veselības aprūpes sistēmās ne tikai lielajās pilsētās, bet arī attālākajos reģionos,” un ka “ pie stūres ” jāatrodas reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm.

Ar uzrunu Komitejā uzstājās arī Vācijas kanclere Angela Merkele . Uzrunājot 329 RK gubernatorus, mērus un pašvaldību deputātus, kanclere 13. oktobrī pauda pārliecību, ka dažu reģionu gatavība rūpēties par pacientiem no citu valstu reģioniem varētu būt “paraugs, kā problēmas risināt nākotnē”. A. Merkele, kura ar lielām bažām vērojot inficēto skaita pieaugumu gandrīz ikvienā Eiropas daļā, uzstājās kā Eiropas Savienības Padomes rotējošās prezidentvalsts vadītāja.

Savā atzinumā par ES veselības programmu “ EU4Health ” — veselības aprūpes sistēmu atbalsta paketi, par ko jau paziņojusi Eiropas Komisija, — Eiropas Reģionu komiteja kritizēja valdības par ierosinātā budžeta samazināšanu. Atzinuma autori uzsvēra, ka veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus daudzās ES dalībvalstīs pārvalda vietējā un reģionālajā līmenī, ir vajadzīgi ieguldījumi un inovācija, lai veselības jomā samazinātu nevienlīdzību un risinātu sabiedrības novecošanas radītās problēmas. Eiropas Komisijas ierosinātos 9,4 miljardus euro, kas bija paredzēti priekšlikumā 2021.–2027. gadam, ES dalībvalstis šovasar samazināja līdz 1,7 miljardiem. Galīgais apmērs tiks noteikts sarunās ar Eiropas Parlamentu.

RK ziņotāja, Finistēras departamenta padomes priekšsēdētāja Natalī Sarrabezolle ( Nathalie Sarrabezolles ) (FR/ PSE ), norādīja: “Par 82 % samazinādamas ES veselības programmu “ EU4Health ”, dalībvalstis, par nožēlu, ir apliecinājušas savu izpratnes trūkumu par patieso krīzes mērogu. Vislabākā solidaritātes izpausme un būtisks elements mūsu Savienības kohēzijas nostiprināšanā būtu kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšana ikvienam. Mums ir gan iespējas, gan pienākums darīt daudz vairāk, lai stiprinātu mūsu veselības aizsardzības sistēmas. Pat ja reģioni un pilsētas ik dienas turpinās strādāt, lai šo mērķi sasniegtu, tiem tomēr ir vajadzīgs ievērojams ES līmeņa atbalsts”.

Otrajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kādam jābūt Eiropas veselības jomas ārkārtas mehānismam , ko varētu aktivizēt turpmākas pandēmijas gadījumā. Atzinumā uzsvērts, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā, jāiepērk, jātransportē un jāizplata testu veikšanai nepieciešamie materiāli un aizsargaprīkojums — importēts vai Eiropā ražots. RK arī īpaši aicina izstrādāt, piemēram, kopēju ES vakcinācijas karti un virtuālu Eiropas reģistru, kas sniegtu informāciju par vakcīnu krājumiem.

Ziņotāja, Dālarnas lēnes padomes locekle Birgita Sakredeusa ( Birgitta Sacrédeus ), uzskata: “Pandēmija skaidri apliecina, cik svarīga nozīme ir gan kvalificētam un labi apmācītam personālam, gan pienācīgi finansētām, labi aprīkotām un stabilām veselības aprūpes sistēmām, kas spēj ātri pielāgoties jaunai veselības aprūpes un sabiedrības veselības situācijai. Pandēmija parāda arī to, ka šādās krīzes situācijās ļoti liela nozīme ir pašvaldībām.”

Trešajā atzinumā, kurš veltīts pārrobežu veselības aprūpei un kuru izstrādājis Dienviddānijas reģiona padomes loceklis Karstens Uno Pētersens ( Karsten Uno Petersen ) (DK/ PSE ), tiek meklēti ceļi, kā atvieglot pacientu nodošanu aprūpei citās valstīs, kā tas notika pirmā pandēmijas viļņa laikā, kad, piemēram, pacienti no Francijas reģioniem Grandestas un Burgundijas-Franškontē tika ārstēti Vācijā, Zārā.

K.U.Pētersens norādīja: “Covid-19 pandēmija ir pierādījusi, cik Eiropas iedzīvotājiem svarīga var būt cieša pārrobežu sadarbība veselības aprūpē. Pacientu ārstēšana aiz robežām bija vislabākais apliecinājums tam, ko nozīmē patiesa solidaritāte. Izmantosim šajā ārkārtas situācijā gūtās mācības, lai uzlabotu savas pārrobežu veselības aprūpes sistēmas un nodrošinātu pierobežas reģionu iedzīvotājiem vienkāršākas procedūras un pacientu drošību, kā arī skaidru informāciju gan viņiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem.”

Plašākā skatījumā šis atzinums iekļaujas Eiropas Reģionu komitejas centienos gādāt, ka ES atlabšana no pandēmijas palīdz veidot noturīgas kopienas, attīstīt vietējo ekonomiku un padziļināt Eiropas demokrātiju.

Saskaņā ar Eiropas Reģionu komitejas pasūtītu sabiedriskās domas aptauju 67 % eiropiešu vēlētos, lai pašvaldības vairāk ietekmētu ES līmenī pieņemtos lēmumus. No šiem respondentiem 45 % minēja, ka veselība ir viena no jomām, kur reģioniem un pilsētām būtu vajadzīga lielāka vara.

Aptauju septembra pirmajā pusē veica uzņēmums “ Kantar ”, un tās rezultāti tika demonstrēti RK plenārsesijā, kas notika 12.–14. oktobrī. Aptaujā tika arī konstatēts, ka gan kopumā, gan saistībā ar reakciju uz pandēmiju eiropieši pašvaldībām uzticas vairāk nekā valdībām vai Eiropas Savienībai. Absolūtais vairākums — 52 % — uzticas savai pašvaldībai, 47 % — Eiropas Savienībai, bet 43 % — savas valsts valdībai.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un Grieķijas Vidusmaķedonijas gubernators Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) sacīja: “Uzticēšanās, ko iedzīvotāji dāvā vietējiem un reģionālajiem līderiem, ir palīdzējusi iegrožot koronavīrusa izplatību. Arī atveseļošanās posmā šī uzticēšanās būs ārkārtīgi svarīgs faktors. Mēs mudinām valstu vadītājus un ES iestādes sadarboties ar reģionālajām padomēm un vietējām domēm un palīdzēt tām risināt apjomīgās vīrusa radītās problēmas”.

Gadskārtējā reģionālā un vietējā barometra konstatējumi:

Gadskārtējais reģionālais un vietējais barometrs — galvenie konstatējumi

Gadskārtējais reģionālais un vietējais barometrs — pilns ziņojums

Gadskārtējais reģionālais un vietējais barometrs — Kantar veiktā sabiedriskās domas aptauja (pieejami arī rezultāti par konkrētām valstīm)

Gadskārtējais reģionālais un vietējais barometrs — ietekme uz veselību (apraksts un dati)

Gadskārtējais reģionālais un vietējais barometrs — ietekme uz reģionālo ekonomiku (apraksts un dati)

Kontaktpersona:

Andrew Gardner

Tel. +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu