Ar šā gada 4. aprīlī notikušo balsojumu par Eiropas Sociālo fondu Plus ( ESF+ ) Eiropas Parlaments noslēdza darbu pie turpmākās kohēzijas politikas veidošanas, izdarot grozījumus likumdošanas priekšlikumos , ko pagājušā gada maijā iesniedza Eiropas Komisija. Šis balsojums papildina Eiropas Parlamenta nostāju, kas 26. un 27. martā pieņemta par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu, kā arī par Kopīgo noteikumu regulu un par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālo sadarbību (ETS). Kohēzijas alianse — būdama ES mēroga alianse, kas aicina veidot spēcīgāku kohēzijas politiku pēc 2020. gada, — atzinīgi vērtē Parlamenta darba rezultātus un mudina ES dalībvalstis paātrināt sarunas, lai savlaicīgi uzsāktu jauno ieguldījumu plānu īstenošanu.

Kohēzijas politika ir nozīmīgākais ES ieguldījumu instruments, kam no ES budžeta 2014.–2020. gadā ir piešķirti vairāk nekā 350 miljardi EUR, lai visos Eiropas reģionos nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, iesaistot vietējās ieinteresētās personas. Tās loma un ietekme ir apdraudēta, jo dažas dalībvalstis pieprasa budžeta samazinājumu un notiek mēģinājumi centralizēt pārvaldību un atteikties no reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistīšanas.

Tāpēc Eiropas Reģionu komiteja (RK) sadarbībā ar Eiropas Pierobežas reģionu asociāciju ( AEBR ), Eiropas Reģionu asambleju ( AER ), Eiropas Reģionālo likumdevēju konferenci ( CALRE ), Eiropas Pašvaldību un reģionu padomi ( CEMR ), Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferenci ( CPMR ) un EUROCITIES 2018. gadā uzsāka iniciatīvu # CohesionAlliance — tā pulcē kopā visus tos, kuri vēlas spēcīgu kohēzijas politiku, kurā iesaistīti vietējie dalībnieki.

Eiropas Parlamenta (EP) nostāja par kopīgajiem noteikumiem un par īpašajiem noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem 2021.–2027. gadam, saskan ar prioritātēm , kuras izvirzījusi # CohesionAlliance un tās 12 000 atbalstītāju (no tiem 121 reģions, 135 pilsētas, 50 vietējo un reģionālo pašvaldību apvienības, 40 Eiropas Parlamenta deputāti un 35 Eiropas mēroga apvienības, kas pārstāv gan valsts, gan privātos dalībniekus).

Alianse ir aicinājusi ES iestādes, lai tās, plānojot finansējumu, kohēzijas politikai piešķirtu vismaz vienu trešdaļu no nākamā ES budžeta , un šo nostāju atbalsta arī EP savā ziņojumā par Kopīgo noteikumu regulu. Aicinājums atjaunot pietiekamu finansējumu tika izteikts pēc tam, kad Komisija bija ierosinājusi par 10 % samazināt kopējo kohēzijas politikas budžetu. Tas ietvēra ievērojamu samazinājumu Kohēzijas fondam, Eiropas teritoriālajai sadarbībai (ETS) un ESF+ , kam tika noteikti jauni uzdevumi, taču netika piešķirti papildu resursi. Pievēršoties ETS, Eiropas Parlaments aicināja ne tikai nodrošināt pienācīgu budžetu, bet arī pastiprināt pārrobežu sadarbību, tostarp jūras piekrastes reģionos, un starpreģionālo sadarbību. Šajā sakarā jānorāda, ka jauni starpreģionālie ieguldījumi inovācijā veicinās Eiropas vērtību ķēdes attīstību un radīs saikni starp mazāk attīstītiem un vadošiem reģioniem.

EP izsaka vēl vienu svarīgu aicinājumu, proti, izvairīties no jebkādas centralizācijas vai lejupējas reformas. Jaunajos noteikumos ir jāsaglabā un jāstiprina partnerības princips — tādējādi nodrošinot reģionālo un vietējo dalībnieku līdzdalību ieguldījumu plānu izstrādē un īstenošanā —, kā arī teritoriālā pieeja , saskaņā ar ko politikas problēmas tiek apzinātas reģionālā un vietējā līmenī un politikas ietekme tiek izvērtēta, ņemot vērā atbilstošus rādītājus. Ņemot vērā konkrētos riskus, ko slēpj ERAF un ESF pārvaldības un uzdevumu centralizācija — gan ES iestāžu, gan valstu valdību virzienā —, tas bija ļoti svarīgs vēstījums. Parlaments noraidīja priekšlikumu noteikt valsts līmeņa (nevis reģionālas) robežvērtības, lai ERAF līdzekļus koncentrētu uz stratēģiskiem mērķiem, un pastiprināja fonda vietējo dimensiju, ierosinot vismaz 10 % no valstij piešķirtajiem līdzekļiem ieguldīt pilsētu teritorijās un vismaz 5 % — mazāk attīstītu lauku reģionu integrētā teritoriālā attīstībā. Ņemot vērā, ka Komisija ir veikusi pārskatīšanu un paredzējusi ESF fonda ciešu saikni ar dalībvalstu makroekonomikas politikas koordināciju Eiropas pusgada ietvaros, Eiropas Parlaments atkārtoti apstiprināja šā fonda būtisko lomu ES kohēzijas politikā un ieguldījumu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

# CohesionAlliance partneri un parakstītāji aicina kohēzijas politiku izmantot kā ilgtermiņa ieguldījumu instrumentu visos reģionos — tā ir arī Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta nostāja. To izteiktajos priekšlikumos ir paredzēta arī zināma elastība līdzekļu pārplānošanā neparedzētu krīžu un dabas katastrofu gadījumos.

Plaša vienprātība ar Eiropas Parlamentu tika sasniegta arī attiecībā uz aicinājumu nodrošināt labāku koordināciju ar citām ES politikas jomām un vienkāršošanu. Viedokļi saskanēja arī jautājumā par tādu nosacījumu noraidīšanu, kurus nevar ietekmēt vietējās un reģionālās pašvaldības vai citi atbalsta saņēmēji. Šajā ziņā Eiropas Parlaments noraida ESI fondu iesaldēšanu kā sankciju, ko piemēro ES fiskālās disciplīnas pārkāpšanas gadījumos, un tas ir nozīmīgs pavērsiens, kas iezīmē radikālas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Lai arī Padome turpmāko nedēļu un mēnešu laikā turpinās darbu pie kohēzijas politikas, sarunas ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, visticamāk, atsāksies tikai pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kohēzijas alianse turpinās izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm un ES iestādēm, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāji joprojām var paļauties uz spēcīgu kohēzijas politiku, kas samazina atšķirības un sniedz vairāk iespēju visām vietējām kopienām.

Sazināties ar sekretariātu:

CohesionAlliance@cor.europa.eu