Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Eiropas Savienībai ir jācīnās pret dezinformāciju vietējā un reģionālajā līmenī  
Vietējie un reģionālie politiķi pauž neapmierinātību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām un aicina ES palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām pašvaldībām atklāt dezinformāciju.

Eiropas Reģionu komiteja savā atzinumā, kas pieņemts 5. decembrī, norāda, ka Eiropas Savienībai dezinformācijas apkarošanas pasākumos būtu “steidzami” jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības. ES vietējo un reģionālo politiķu asambleja arī mudināja Eiropas Savienību izdarīt lielāku spiedienu uz sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām, lai tās ātrāk, efektīvāk un pienācīgāk reaģētu uz dezinformāciju.

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pēc savas iniciatīvas izstrādāja ieteikumus par ES rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai, un tāpēc šie priekšlikumi neiekļaujas ES virzītajā oficiālajā pārskatīšanas procesā. Tomēr ar viņu vienpusējo lēmumu nosūtīt atzinumu ES lēmējiestādēm tiek uzsvērts, cik svarīgi, pēc viņu domām, ir lokalizēt cīņu pret dezinformāciju, izdarot lielāku spiedienu uz privāto sektoru un veltot vairāk pūļu un resursu faktu pārbaudei un darbam ar pilsonisko sabiedrību.

Minētos ieteikumus izstrādāja Igaunijas dienvidos esošās Vīlandes lauku kopienas padomes loceklis Randels Lents ( Randel Länts , EE/PSE). Viņš norādīja: “Eiropas Savienība pašlaik galvenokārt strādā valstu līmenī, taču dezinformācija ir jāapkaro arī vietējā līmenī. Rīcības plānā, kas pieņemts 2018. gada decembrī, nav pievērsta pietiekama uzmanība reģionālajam un vietējam līmenim, kur nereti sākas ar šo fenomenu saistītās problēmas. Dažiem risinājumiem, piemēram, iedzīvotāju izglītošanai, informēšanai un aktivizēšanai, ir jāsākas arī mūsu reģionos un pilsētās. Tomēr lielākajai daļai vietējo pašvaldību trūkst gan zināšanu par to, kā cīnīties pret dezinformāciju, gan naudas un prasmju. Tāpēc tā ir joma, kurā ES var iesaistīties un teikt, ka “mums ir vajadzīgā nauda”, kā arī palīdzēt veidot dezinformācijas apkarošanas spējas, tostarp attīstot faktu pārbaudes tīklus un atlīdzinot faktu pārbaudītājiem no iedzīvotāju vidus par viņu parādīto precizitāti.”

Viņš turpināja: “Tāpat ir ļoti nepieciešams, lai sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi savā darbā vairāk pievērstos vietējam līmenim. To darbinieki parasti neizprot nedz ES reģionos notiekošo dezinformācijas kampaņu valodu, nedz to politisko kontekstu, nedz kultūras kontekstu. Un, kā zināms ikvienam, kurš mēģinājis ziņot par dezinformāciju vai naida runu, sociālo plašsaziņas līdzekļu operatori nepiedāvā ātru un efektīvu atgriezeniskās saites procedūru. Ja viņi savu darbību neuzlabo brīvprātīgi, mums ar regulējuma palīdzību viņi ir jāpiespiež to darīt. RK ierosina pasākumus, kas atspoguļo dezinformācijas realitāti: tā nāk gan no ārējiem, gan iekšējiem avotiem, ir vērsta uz mūsu vietējo un nacionālo identitāti, un bieži vien ir ļoti lokalizēta. Mums ir jāliek interneta uzņēmumiem nopietni pievērsties šai realitātei, un mums jādara tas pats, sadarbojoties visiem pārvaldības līmeņiem, pilsoniskajai sabiedrībai, sabiedrības locekļiem un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām.”

Viens no ieteikumiem, kas saistīti ar sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām, ir RK aicinājums Eiropas Savienībai — ar regulējumu vai pašpārvaldes metodēm — noteikt, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām ir jāveic daudz plašāks informatīvais darbs, lai izglītotu lietotājus par dezinformāciju un avotu pārbaudi, kā arī jākontekstualizē ievietotie paziņojumi un jābrīdina lietotāji par dezinformācijas avotiem pirms vēlēšanām un krīžu laikā. Platformām būtu jāpalīdz finansēt faktu pārbaudes tīklus un nodrošināt samaksu individuāliem faktu pārbaudītājiem.

Ieteikumi ietver principus un idejas, kuru mērķis ir aizsargāt personiskās brīvības, izvairīties no pārmērīgas reakcijas un veidot sabiedrības atbalstu. Atzinumā tiek brīdināts, ka “nepietiekamas pārredzamības gadījumā rodas būtisks risks, ka pret nepatiesas informācijas apkarošanas pasākumiem tiks vērstas kaitnieciskas informācijas darbības”, un tādēļ tiek aicināts nodrošināt, ka “iedzīvotājiem ir iespējams iegūt visaptverošu informāciju un būt informētiem, piemēram, par aspektiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, personas datu apstrādi, kā arī finansējumu”. Tajā ir norādīts, ka “nepatiesas informācijas iespējamo izplatīšanos ir svarīgi sistemātiski un pastāvīgi uzraudzīt” — bet ne visu laiku, un norādīts, ka šādai ļoti intensīvai uzraudzībai būtu jānotiek tikai vēlēšanu, krīžu, strauju sabiedrisku pārmaiņu laikā.

Eiropas Savienības centieniem apkarot dezinformāciju ir četri pīlāri: uzlabot dezinformācijas atklāšanu, koordinēt atbildes pasākumus, mobilizēt privāto sektoru rīcībai un palielināt sabiedrības informētību.

ES līmeņa rīcība dezinformācijas ierobežošanai sākās 2015. gadā, kad tika izveidota darba grupa, lai uzlabotu ES spēju prognozēt dezinformācijas darbības, vērsties pret tām un reaģēt uz tām, stiprināt plašsaziņas līdzekļu vidi ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs un informēt par ES politiku tās austrumu kaimiņvalstīs. Kopš tā laika ES darbības joma ir paplašināta un padziļināta gan ģeogrāfiskā, gan tematiskā ziņā. Augsta līmeņa ekspertu grupas secinājumi un 2017. gadā veiktās sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika izmantoti 2018. gada aprīlī pieņemtajā paziņojumā “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” . Kopš tā laika sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas ir vienojušās par brīvprātīgu Prakses kodeksu , jo ES brīdināja, ka pienācīgas rīcības trūkuma gadījumā varētu tikt ieviests regulējums. 2018. gada decembrī tika pieņemts Eiropas Komisijas Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai , un 2019. gada martā Komisija izveidoja ātrās brīdināšanas sistēmu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notika 2019. gada maijā.

Kontakpersona:

Andrew Gardner

Tālr. +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu

Kopīgot :