Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Veselības jomā Eiropas Savienībai ir vairāk jāsadarbojas ar reģioniem un pilsētām  

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības spēju pārvarēt veselības krīzes, pašvaldību amatpersonu skatījumā ir jāpalielina Eiropas Savienības loma veselības jautājumu risināšanā, jāpastiprina sadarbība ar pilsētām un reģioniem un jāsakārto zāļu tirgus.

Pašvaldību amatpersonas ir paudušas atbalstu Eiropas Savienības ietekmes palielināšanai veselības jomā un Eiropas Savienības plāniem garantēt kritiski svarīgo zāļu un aprīkojuma piegāžu stabilitāti un drošību. Tomēr Eiropas Reģionu komitejas 7. – 9. maija plenārsesijā pieņemtajos ieteikumos viņi norāda arī, ka Eiropas Savienības veselības krīžu pārvarēšanas plāni var nerealizēties, ja tiks aizmirsts par pašvaldībām, kas ir veselības sistēmu stūrakmens divās trešdaļās Eiropas valstu.

Ja Eiropas Savienības likumdevēji šos ieteikumus akceptēs, tādām ES aģentūrām kā Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs būs pienākums cieši sadarboties ar pašvaldībām un pilnā apmērā izmantot pārrobežu sadarbības sniegtās iespējas veselības aprūpes jomā. Priekšlikumos pausts atbalsts medicīnisko produktu krājumu veidošanai, kas paredzēti ārkārtas gadījumiem, kā arī jau pirms pandēmijas pastāvējušās problēmas – zāļu trūkuma – iemeslu apzināšanai, jo ar šādu pasākumu palīdzību būtu iespējams palielināt drošību un pārredzamību farmācijas tirgus nepilnvērtīgas darbības apstākļos. RK aicina arī izveidot atsauces slimnīcu tīklu, kas aptvertu slimnīcas, kuras specializējušās infekcijas slimību izpētē un ārstēšanā.

Šie ieteikumi ir ietverti trijos atzinumos. Pirmajā no tiem tiek izvērtēti Eiropas Komisijas jau prezentētie Eiropas veselības savienības pamatelementi, savukārt atlikušie divi atzinumi ir vērsti uz Eiropas Slimību kontroles centru un Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Savienības Zāļu stratēģiju.

Roberto Čiambeti ( Roberto Ciambetti ) (IT/ECR), kurš ir Veneto reģionālās padomes priekšsēdētājs un atzinuma “ Eiropas veselības savienība: ES noturības pastiprināšana ” ziņotājs, nostāja ir šāda: “Pašvaldības lielākā vai mazākā mērā ir atbildīgas par veselības aprūpi 19 dalībvalstīs no 27, turklāt daudzās no šīm valstīm tās veselības aprūpi arī finansē. Ja šīs pašvaldības netiks pietiekami spēcīgi iesaistītas, Eiropas veselības savienība nebūs spējīga strauji ierobežot pandēmijas. Mums ir nepieciešams atsauces slimnīcu tīkls, lielāka ražošanas jauda Eiropā, lieli krājumi ārkārtējām situācijām un precīzāki dati, lai mēs zinātu, kur atrodas vājās vietas.”

Birgitas Sakredeusas ( Birgitta Sacrédeus ) (SE/PPE) – atzinuma “Eiropas Zāļu stratēģija un tiesību akta priekšlikums par Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) pilnvaru maiņu” – ziņotājas un Dālarnas lēnes padomes locekles komentārs ir sekojošs: "Mēs ļoti augstu novērtējam Zāļu stratēģiju, kuras centrā ir pacients. Ar tās ieviešanu Komisija vēlas panākt, lai gan parastos apstākļos, gan veselības krīžu laikā visiem pacientiem Eiropā būtu piekļuve drošām un efektīvām zālēm par pieņemamu cenu. Tā kā pašvaldībām bieži vien ir svarīga loma zāļu finansēšanā, novērtēšanā un nodrošināšanā, kā arī krīžu pārvarēšanā, turklāt tām jāatbild arī par sagatavotību krīzes situācijai, mēs savā atzinumā esam uzsvēruši nepieciešamību šīs pašvaldības iesaistīt sadarbībā, kas vērsta uz Komisijas priekšlikumu izstrādi zāļu jomā.”

Oļģerts Geblevičs (Olgierd Geblewicz) (PL/PPE), Rietumpomožes vojevodistes maršals un ziņotājs atzinumam “Regula par pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanu un tiesību akta priekšlikums par Eiropas Slimību kontroles centru” , ir norādījis, ka: “RK skatījumā reģioni būtu politiskā līmenī pilnībā jāiesaista šo plānu izstrādē un īstenošanā. Mēs aicinām ieviest efektīvus instrumentus koordinācijai starp pierobežas reģioniem, tostarp reģioniem pie Eiropas Savienības ārējām robežām, un ierosinām izveidot starpreģionālas pārrobežu kontaktgrupas. Tā kā Eiropas Reģionu komiteja ir iestāde, kas pārstāv visu Eiropas Savienības valstu vietējās un reģionālās pašvaldības, tās locekļi būtu jāiesaista novērotāju statusā to ES līmenī izveidoto komandu, komiteju un darba grupu darbā, kas nodarbojas ar ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā, it īpaši Padomdevējā komitejā sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos.”

Šajos trijos atzinumos ietverti vēl arī citi ieteikumi – RK ir provizoriski devusi atbalstu idejai par jaunu ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi un mudinājusi Eiropas Komisiju sagatavot konkrētākus un pārliecinošākus priekšlikumus zāļu piegādes drošības uzlabošanai, pamatojoties uz vietējā un reģionālā līmeņa vajadzībām un pieredzi. No Komisijas tiek gaidīti arī priekšlikumi, kuru uzmanības centrā būtu datu drošības apdraudējumi. RK, pauzdama atbalstu Eiropas Slimību kontroles centra pilnvaru pārskatīšanai, uzsver arī vajadzību līdztekus veidot, piemēram, digitālās infrastruktūras un telemedicīnas spējas, kā arī vajadzību uzmanību vērst uz pierobežas reģionu starptautiskās sadarbības potenciālu.

Tiešsaistē notikušajā plenārsesijā Eiropas Reģionu komiteja pieņēma arī atzinumu “Reģionu un pilsētu pieredze un atziņas COVID-19 krīzes laikā” un rezolūciju par brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts) un par vakcīnu ražošanas jaudas palielināšanu . Rezolūcijā ir ietverts aicinājums “uz laiku apturēt patentus zālēm un medicīnas tehnoloģijām, kas paredzētas Covid-19 infekcijas ārstēšanai vai profilaksei”. Flandrijas parlamenta loceklis Joke Skāflīhe ( Joke Schauvliege ) (BE/PPE) sagatavojis atzinumu par secinājumiem, kas izdarīti saistībā ar krīzi. Tā ieteikumi skar arī nemedicīniskus krīzes aspektus, īpaši lauku un perifēro reģionu pieredzi. Šo atzinumu ir pieprasījusi Eiropas Komisija, un tas tiks izmantots ziņojumā, kuru Eiropas Komisija gatavo Eiropas Savienības Padomei – iestādei, kurā tiekas visu ES valstu ministri, lai pieņemtu likumus un koordinētu politiku.

2020. gada oktobrī publicētajā pirmajā Gadskārtējā ES reģionālā un vietējā barometra ziņojumā Eiropas Reģionu komiteja ir konstatējusi, ka starp ES reģioniem un arī starp vienas valsts reģioniem veselības aprūpes nodrošināšanā pastāv ļoti lielas atšķirības. Gadskārtējā ES reģionālā un vietējā barometra ziņojuma ietvaros īstenotajā aptaujā tika secināts, ka eiropieši pašvaldībām uzticas vairāk nekā Eiropas Savienības vadībai vai valstu valdībām un uzskata, ka Eiropas Savienības spēja atrisināt problēmas uzlabotos, ja tiktu palielināta pašvaldību ietekme. Veselība ir joma, kurā eiropieši visvairāk vēlētos, lai pašvaldību ietekme uz Eiropas Savienības līmenī pieņemtajiem lēmumiem būtu spēcīgāka.

Uzziņai

Eiropas Reģionu komitejas ziņojumi un pētījumi: Gadskārtējais ES reģionālais un vietējais barometrs ( ziņojuma pilns teksts un dati par ietekmi veselības jomā , 2020. gada oktobris); Covid-19 krīzes ietekme uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām (RK un ESAO kopīgs apsekojums, 2020. gada oktobris); Teritoriālās ietekmes novērtējums: pilsētu un reģionu stāvoklis Covid-19 krīzes laikā (2020. gada oktobris); Reģionālās veselības politikas pasākumi Covid krīzes laikā (2020. gada oktobris); Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas īstenošana Eiropas reģionos (2020. gada oktobris).

Vietējā pieredze : RK apmaiņas platforma (pašvaldību pieredze pandēmijas pirmā viļņa laikā); Reinventing Cities ( Eurocities ziņojums ar desmitiem piemēru par pašvaldību darbībām, iniciatīvām un projektiem).

Kontaktinformācija:

Andrew Gardner

Tālr. +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu

Share: