Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Digitālās un ekoloģiskās pārveides pamatā Eiropas Savienībai jāliek iekļautība  

Debatēs ar Somijas Eiropas lietu ministri Titi Tupurainenu ( Tytti Tuppurainen ) ES vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvji aicināja Eiropas Savienību nodrošināt, ka digitālā un ekoloģiskā pārveide, kas maina mūsu sabiedrību, ļauj gūt labumu visiem reģioniem un to iedzīvotājiem. Eiropas Reģionu komiteja (RK) 9. oktobrī pieņēma divus atzinumus, kuru izstrādi pieprasīja ES Padomes prezidentvalsts Somija un kuros Komiteja pievēršas digitālās plaisas pārvarēšanai un kohēzijas un solidaritātes nodrošināšanai visu Eiropas iedzīvotāju labā.

Atsaucoties uz mērķi līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā panākt oglekļa neitralitāti, Somijas ministre T. Tupurainena paziņoja: “Eiropas Savienības uzdevums ir kopā ar citām lielākajām ekonomikām uzņemties vadību pārejā uz digitālo, ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku. Šāda pāreja būtu jāuzskata par izdevību. Pārejas uz zaļo ekonomiku, tehnoloģiju attīstības un globalizācijas radītās pārmaiņas mums jāsagaida un jāveido tā, lai neviens netiktu atstāts novārtā.”

Ministre piebilda, ka “kohēzijas politika ievērojami veicina ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ES. Tā ir svarīgs instruments, ar ko veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un mazināt reģionālās atšķirības. Vienlaikus turpmākajai kohēzijas politikai jābūt vairāk orientētai uz rezultātiem, efektīvai un tematiski koncentrētai”.

Savukārt Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) uzsvēra: “Ja vēlamies veidot konkurētspējīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu Eiropu, digitālās ekonomikas radītais labums jāgūst visiem reģioniem un pilsētām. Mūsu valstu ekonomikas digitālā pārveide ir cieši saistīta ar Eiropas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tā palīdzēs ne tikai radīt darbvietas, bet arī reģioniem un pilsētām, it īpaši lauku un pārejas posmā esošās teritorijās, veikt neatliekamo pāreju uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu nākotni, kas Eiropai jāsasniedz līdz 2050. gadam. Tomēr bez pietiekamiem ieguldījumiem reģioni un pilsētas nespēs nodrošināt rezultātus. Nākamā ES budžeta apjoms un veids turpmākajos gados noteiks mūsu kopīgo nākotni. Reģionālo ieguldījumu samazināšana un līdzekļu centralizācija Eiropu tikai bremzēs.”

Pirmajā no abiem atzinumiem norādīts, ka piekļuve digitālajai sabiedrībai un aktīva līdzdalība tajā ir svarīgs aspekts, kas virza sekmīgu vietējo un reģionālo attīstību nākotnē, un uzsvērts, ka digitālā kohēzija ir svarīga papildu dimensija ES līgumos definētajai tradicionālajai ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas koncepcijai. RK tomēr pauž nožēlu, ka nākamās Eiropas Komisijas politiskās darba kārtības prioritātēs pietiekama uzmanība nav veltīta iekļaujošam digitālajam vienotajam tirgum, kas darbotos visu Eiropas Savienības iedzīvotāju labā.

Ziņotāja, Keravas pilsētas domes deputāte Anne Karjalainena ( Anne Karjalainen ) (FI/PSE) uzskata: “Digitālajai pārveidei Eiropas Savienībā ir jābalstās uz ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un cilvēku virzītu datu ekonomiku. Būtu jāizstrādā nevis tehnoloģiju virzīti produkti, bet jāpievēršas uz cilvēkiem orientētu paņēmienu, pakalpojumu un produktu izstrādei, tostarp uz lietotāju orientētas projektēšanas, līdzradīšanas un ātru izmēģinājumu jomā.”

Lai visiem Eiropas iedzīvotājiem garantētu tiesības uz savienojamību, RK aicina vairāk atbalstīt ātrgaitas platjoslas un 5G tīklu izvēršanu vietējās kopienās neatkarīgi no to lieluma un apdzīvotības blīvuma. A. Karjalainenas izstrādātajā atzinumā aicināts vairāk ieguldīt digitālo prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apguvē, kiberdrošībā un patērētāju aizsardzībā digitālās ekonomikas jomā, kā arī uzsvērta reģionālo digitālās inovācijas centru tīklu loma jaunās Digitālās Eiropas programmas īstenošanā.

Lai paātrinātu ilgtspējīgu attīstību vietējā un reģionālajā līmenī, svarīga ir arī sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija un viedu risinājumu ieviešana, it īpaši transporta un enerģētikas nozarēs. Flandrijas parlamenta deputāta Andrīsa Grīfroja ( Andries Gryffroy ) (BE/EA) izstrādātajā atzinumā uzmanība vērsta uz viedu pilsētu lomu taisnīgā pārejā uz klilmatneitralitāti un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā vietējā līmenī.

Ziņotājs A. Grīfrojs uzsvēra: “Pilsētām un kopienām jāuzņemas svarīga funkcija pārejā uz resursefektīvu, klimatneitrālu un bioloģiski daudzveidīgu Eiropu. Mums jārada vairāk un labākas iespējas šajā procesā palīdzēt vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem un tos atbalstīt. Būs vajadzīga augšupēja pieeja un no vietējā līmeņa sadarbības izrietoši viedi pasākumi. Šī iekļautība ir nepieciešama arī tādēļ, lai novērstu digitālo plaisu un tādējādi nodrošinātu, ka pārejā uz digitālu sabiedrību vājākās grupas netiek atstātas novārtā.

Uzziņai

Kohēzijas politika ir svarīgākais ES finansēšanas instruments, ar ko uzlabo savienojamību: ES pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (2014–2020) platjoslas ieviešanai no ESI fondiem, galvenokārt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, atvēlēti 6940 miljoni eiro. Sagaidāms, ka līdz 2020. gada beigām šis finansējums būs palīdzējis papildu 14,6 miljoniem mājsaimniecību iegūt piekļuvi platjoslai, 77 500 uzņēmumiem saņemt atbalstu IKT pakalpojumu izmantojuma paplašināšanā un 41,7 miljoniem cilvēku izmantot uzlabotus veselības pakalpojumus, to skaitā e-veselību. Finansējumu nodrošina arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, tostarp 2018. gadā izveidotais Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds. Plašāka informācija šeit .

Kopš 2017. gada RK sadarbojas ar Eiropas Komisiju kopīgā platjoslas platformā , kurā vietējā līmeņa lēmumu pieņēmēji un eksperti pēta risinājumus, kā izvērst ātrāku, labāku un ilgtspējīgu ātrgaitas platjoslu visos Eiropas reģionos un likvidēt ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tirgus nepilnību dēļ radušos digitālo plaisu. Platforma šobrīd paplašina savu darbību, lai aptvertu plašākus digitālās sabiedrības un ekonomikas aspektus. RK priekšsēdētāja K. H. Lamberca un priekšsēdētāja pirmā vietnieka Marku Markulas ( Markku Markkula ) sagatavotais nostājas dokuments “Digitālā Eiropa visiem” tika prezentēts “Digitālajā asamblejā 2019”.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 22822063

lauri.ouvinen@cor.europa.eu

Kopīgot :