Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Eiropas Savienībai ir jāpalielina sava spēja ražot zāles  

Nepietiekamas ražošanas jaudas, ilgstoša nevienlīdzība starp pilsētu un lauku reģioniem un sadarbības trūkums – secinājumi, ko vietējie un reģionālie vadītāji uzsvēra kā atziņas, kuras gūtas no pandēmijas.

Eiropas Reģionu komitejas locekļi 7. maijā norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jāsamazina sava atkarība no ražotājiem ārpus tās robežām, veicinot kritiski svarīgu zāļu un aizsarglīdzekļu ražošanas atgriešanos Eiropā. Aicinājums nodrošināt “stratēģisko autonomiju” ir viens no ieteikumiem, kas pausts atzinumā “ Reģionu un pilsētu pieredze un atziņas Covid-19 krīzes laikā ”.

Atzinumā arī norādīts, ka publiskā sektora iestāžu ciešāka sadarbība vietējā, reģionālā, valstu un ES līmenī ir veids, kā uzlabot Savienības spēju novērst veselības krīzes, pārvaldīt tās un atveseļoties no tām. Ieteikumos īpaša uzmanība ir pievērsta lauku reģionu stāvoklim, mudinot ES palielināt sava budžeta un valsts atbalsta noteikumu elastību un mazināt atšķirības starp pilsētu un lauku kopienām, jo īpaši digitālās un transporta infrastruktūras ziņā. Vietējie un reģionālie līderi arī mudināja ES ciešāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības jaunu ES instrumentu, piemēram, Next Generation EU atveseļošanas plānu un pārtikas krīzes reaģēšanas mehānisma, izstrādē.

Ziņotāja atzinumam “ Reģionu un pilsētu pieredze un atziņas Covid-19 krīzes laikā ” – Flandrijas parlamenta deputāte Joke Skāflīhe ( Joke Schauvliege , BE/PPE) – sacīja: “Šis atzinums tika izstrādāts pēc reģionu, pilsoniskās sabiedrības un dažādu jomu ekspertu plašām apspriedēm un līdzdalības, un tas liecina par plašo vajadzību gūt nopietnas atziņas no Covid-19 krīzes. Piemēram, Eiropai vairāk uzmanības jāpievērš intensīvai sadarbībai ar reģionālo un vietējo līmeni un tas ir jāiesaista diskusiju procesā kā pilntiesīgi partneri. Debates par Eiropas nākotni ir arī laiks pārdomāt plašāku redzējumu par Eiropu, tostarp ES kompetenci veselības jomā.”

RK atzinums tika izstrādāts pēc Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra lūguma un tiks izmantots ziņojumā, kuru Eiropas Komisija gatavo Eiropas Savienības Padomei – iestādei, kurā tiekas visu ES valstu ministri, lai pieņemtu tiesību aktus un koordinētu politiku.

Aicinājums vairāk iesaistīties atspoguļo RK ilglaicīgo atbalstu sadarbībai starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un satraukumu par robežu atkārtotu ieviešanu pandēmijas laikā un īpašo ietekmi uz pierobežas reģioniem. Taču Komiteja arī pauž bažas par to, ka ES reakcija uz pandēmiju ir pārāk centralizēta un koncentrēta uz sadarbību ar valstu iestādēm. Ieteikumos ir ietverta prasība, ka pārrobežu sadarbībai vajadzētu būt daļai no visiem ārkārtas rīcības plāniem un ka būtu jāizveido starpreģionālas pārrobežu kontaktgrupas, lai uzlabotu pārrobežu saziņu un sadarbību starp dalībvalstīm un pierobežas reģioniem.

Eiropas Reģionu komiteja savā plenārsesijā, kas notika tiešsaistē, pieņēma arī rezolūciju par brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts) un par vakcīnu ražošanas jaudas palielināšanu , kurā iekļauts aicinājums par pagaidu atteikšanos no patentiem, ko izmanto farmācijas uzņēmumi. Turklāt Komiteja apstiprināja trīs atzinumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai un veselības politikas izstrādei ES līmenī, kas sekmētu ES centienus panākt stratēģisku autonomiju un pārvarēt veselības krīzes. Veneto reģionālās padomes priekšsēdētājs Roberto Čambeti ( Roberto Ciambetti , IT/ECR) izstrādāja atzinumu par Eiropas veselības savienību ; Dālarnas lēnes padomes locekle Birgita Sakredeusa ( Birgitta Sacrédeus , SE/PPE) bija atbildīga par ieteikumu izstrādi attiecībā uz ES farmācijas stratēģiju un Eiropas Medicīnas aģentūras lomu ; un Rietumpomožes vojevodistes maršals Oļģerts Geblevičs ( Olgierd Geblewicz , PL/PPE) ierosināja pielāgot Eiropas Slimību profilakses un pārrobežu veselības aprūpes centra lomu.

2020. gada oktobrī publicētajā pirmajā Gadskārtējā ES reģionālā un vietējā barometra ziņojumā Eiropas Reģionu komiteja ir konstatējusi, ka starp ES reģioniem un arī starp vienas valsts reģioniem veselības aprūpes nodrošināšanā pastāv ļoti lielas atšķirības. Gadskārtējā ES reģionālā un vietējā barometra ziņojuma ietvaros īstenotajā aptaujā tika secināts, ka eiropieši pašvaldībām uzticas vairāk nekā Eiropas Savienības vadībai vai valstu valdībām un uzskata, ka Eiropas Savienības spēja atrisināt problēmas uzlabotos, ja tiktu palielināta pašvaldību ietekme. Veselība ir joma, kurā eiropieši visvairāk vēlētos, lai pašvaldību ietekme uz Eiropas Savienības līmenī pieņemtajiem lēmumiem būtu spēcīgāka.

Uzziņai

Eiropas Reģionu komitejas ziņojumi un pētījumi: Gadskārtējais ES reģionālais un vietējais barometrs ( ziņojuma pilns teksts un dati par ietekmi veselības jomā , 2020. gada oktobris); Covid-19 krīzes ietekme uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām (RK un ESAO kopīgs apsekojums, 2020. gada oktobris); Teritoriālās ietekmes novērtējums: pilsētu un reģionu stāvoklis Covid-19 krīzes laikā (2020. gada oktobris); Reģionālās veselības politikas pasākumi Covid krīzes laikā (2020. gada oktobris); Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas īstenošana Eiropas reģionos (2020. gada oktobris).

Vietējā pieredze : RK apmaiņas platforma (pašvaldību pieredze pandēmijas pirmā viļņa laikā); Reinventing Cities ( Eurocities ziņojums ar desmitiem piemēru par pašvaldību darbībām, iniciatīvām un projektiem).

Kontaktpersona:

Andrew Gardner

Tālr. +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu