Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES var veltīt vairāk pūļu, lai samazinātu zemestrīču ietekmi uz ēkām  

Eiropas Reģionu komiteja (RK) 11. oktobrī pieņēma virkni ieteikumu attiecīgajā politikas jomā un tajos norādīja, ka Eiropas Savienībai būtu jāreaģē uz traģēdiju Itālijā, kur šogad zemestrīces dēļ dzīvību zaudēja daudzi cilvēki, un jāveido ilgtermiņa politika, kuras mērķis ir sniegt palīdzību ēku un infrastruktūras atjaunošanā. Vienā no ES vietējo un reģionālo pašvaldību asamblejas priekšlikumiem Komiteja uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāpalielina remontdarbiem atvēlētais finansējums, jo RK uzskata, ka ieguldījumi nestu saimnieciskas dividendes un varētu samazināt gan emisijas, kas izraisa klimata pārmaiņas, gan bojā gājušo skaitu.

Ziņojums “ ES politika attiecībā uz ēku un infrastruktūras seismiskās drošības uzlabošanu ” tika izstrādāts pēc Eiropas Reģionu komitejas (RK) iniciatīvas, paredzot, ka tā pieņemšana sakritīs ar Starptautisko katastrofu riska mazināšanas dienu, kas ir 13. oktobrī. RK sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu riska mazināšanas biroju ( UNISDR ), lai mudinātu Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības aizsargāt iedzīvotājus pret dabas katastrofu radīto kaitējumu.

RK ziņotājs Vito Santarsjero ( Vito Santarsiero ) (IT/ PSE ), kas ir Bazilikatas (Dienviditālija) reģionālās padomes loceklis, norāda: “Bīstamām dabas parādībām nav jāizvēršas par katastrofu, kādu mēs šogad pieredzējām Itālijā. Tas, vai saskarsimies ar problēmu vai katastrofu, ir atkarīgs no ēku noturības. Ēku noturība ir jāuzlabo. Tam būs vajadzīgi līdzekļi, bet šos remontdarbus — seismiskās drošības uzlabošanu — varam arī apvienot ar energoefektivitātes paaugstināšanu, kas ļautu ietaupīt līdzekļus un pozitīvi ietekmētu klimatu. Un, protams, jāņem vērā arī bezdarbības izmaksas: pēdējos 50 gados zemestrīču dēļ Itālijā katru gadu bojā iet 100 cilvēku un zaudējumi sasniedz 3 miljardus euro, turklāt zemestrīces bieži izraisa vietējās tautsaimniecības panīkumu, kas ilgst gadiem, un apdraud turpmāko attīstību. Eiropas Savienībā ir spēkā labi ēku tehniskie standarti attiecībā uz seismisko drošību, un ES vienmēr sniedz lielu finansiālo atbalstu zemestrīču seku pārvarēšanai, taču tai būtu vairāk līdzekļu jāatvēl novēršanas pasākumiem, piemēram, lēmumos par ES reģionālo fondu izmantošanu ņemot vērā zemestrīces draudus un pieprasot, ka visiem infrastruktūras objektiem, kuru būvniecībai piešķirti ES līdzekļi, ir jābūt noturīgiem pret katastrofām. Šie pasākumi varētu būt lietderīgi centienos tikt galā arī ar citām dabas parādībām, piemēram, plūdiem un karstuma viļņiem, kas klimata pārmaiņu dēļ vērojami arvien biežāk.”

V. Santarsjero turpina: “Mūsu ieteikumos runa nav tikai par finansējuma palielināšanu. Lai katastrofas varētu novērst, ir vajadzīga precīza informācija, kompetentas vietēj ās pašvaldības, sabiedrība, kas spēj reaģēt, un efektīvi neatliekamās palīdzības dienesti, un visās šajās jomās vietējās pārvaldes iestādēm ir ļoti liela nozīme. Komitejas priekšlikumi varētu būt lietderīgi visās minētajās jomās, tostarp ES rīcības plāna pieņemšanā ar mērķi aktivizēt pētniecību par zemestrīcēm.”

V. Santarsjero norāda, ka īpaši sarežģīti ir pārliecināt gados vecākus namīpašniekus veikt preventīvus pasākumus, un atzīmēja, ka zemestrīces visvairāk apdraud Itāliju, Grieķiju un Rumāniju, taču neliels apdraudējums skar arī Portugāles, Spānijas un Francijas rajonus. Zemestrīces var izraisīt arī cunami viļņus visā Vidusjūrā, no Lisabonas līdz Krētai.

2017. gada maijā RK priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks un piecu politisko grupu vadītāji devās faktu vākšanas misijā uz Umbrijas, Lacio, Abruco un Markes reģionu Itālijā , lai gūtu priekšstatu par zemestrīces radīto kaitējumu.

RK un UNISDR kopīgi rīkotā konferencē , kas notiks 12. oktobrī, V. Santarsjero vadīs debates, kurās spriedīs par katastrofu risku pārvaldību un kurās piedalīsies Eiropas Investīciju bankas, Pasaules Bankas un Zurich Insurance Group pārstāvji.

Eiropas Reģionu komiteja un UNISDR 2016. gadā parakstīja piecu gadu rīcības plānu, kura mērķis ir palielināt to Eiropas pilsētu un reģionu skaitu, kas veic katastrofas draudu mazināšanas pasākumus. UNISDR pārvalda Apvienoto Nāciju Organizācijas Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, kurā norādīts uz dabas katastrofu, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības saistību. Dalība Sendai ietvarprogrammā nav obligāta, un līdz šim 3678 pašvaldības ir iesaistījušās augšupējā UNISDR un vietējās pārvaldes iestāžu kampaņā “Making Cities Resilient” (“Pilsētu noturības uzlabošana”).

Kontaktpersona:
Andrew Gardner :
Tālr. +32 2 473 843 981
andrew.gardner@cor.europa.eu

Kopīgot :