Divus mēnešus pēc tam, kad Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par vairāku ES pārtikas un kosmētikas ražošanā izmantoto ķīmisko vielu negatīvo ietekmi, pašvaldības aicina Eiropas Komisiju nodrošināt augstāka līmeņa aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielām. Pētījumi liecina, ka endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji jeb endokrīnie disruptori (ED) kaitīgi ietekmē hormonu darbību, izraisot neauglību, aptaukošanos un vēzi. Bērniem tie arvien biežāk tiek saistīti ar autismu un citiem traucējumiem.
Lielākajā daļā ES dalībvalstu par veselības aprūpes pakalpojumiem atbild tieši pašvaldības, tāpēc tām ir pienākums arī rūpēties par savu iedzīvotāju labklājību un izstrādāt nostāju ED jautājumā. Eiropas Reģionu komiteja (RK) uzskata, ka Eiropas Komisijas paziņojumā par ED nav pienācīgi aplūkots veselības apdraudējums un nav izklāstīta pietiekami stabila sistēma, kā šo ķīmisko vielu jautājumu risināt ES tiesību aktos. Trūkst konkrēta rīcības plāna vai grafika, kā šai jomā panākt uzlabojumus. Ziņotājs Uno Silbergs ( Uno Silberg ) (EE/EA) , kurš izstrādājis atzinumu “ Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem ”, uzsver, ka ir jāveic preventīvi pasākumi.
“Ilgtermiņā endokrīnie disruptori postoši ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī faunu un floru. Tie ir plaši izplatīti, taču sabiedrība ir ļoti slikti informēta par to radītajiem draudiem. Mums ir jārīkojas, lai uzlabotu sabiedrības informētību, un ir vajadzīgi visos līmeņos koordinēti pasākumi, kuros par prioritāti izvirzīta cilvēku veselība, taču vienlaikus ir jāņem vērā arī patērētāju un rūpniecības intereses,” uzsver Koses pašvaldības padomes priekšsēdētājs.
Patlaban ir aptuveni 800 ķīmisku vielu, kuras traucē hormonu darbību vai par kurām ir šādas aizdomas. Pieejamie pētījumi liecina, ka endokrīno disruptoru izraisītie veselības traucējumi ik gadu izmaksā 163 miljardus eiro (1,28 % no ES IKP). Endokrīnie disruptori visbiežāk atrodami konservu kārbās, pārtikas uzglabāšanas maisos un plastmasas plēvē vai iepakojumā. Tie sastopami arī rotaļlietās, kosmētikas līdzekļos, pārtikas tarā, pesticīdos un pat mēbelēs.
Atzinumā uzsvērts, ka Eiropas iedzīvotājiem ir jāsaņem uzticama informācija par ED radītajiem draudiem un to ietekmi un ka šī informācija jāsniedz atbilstīgā veidā un saprotamā valodā. Vienlaikus tiek ierosināts endokrīnajiem disruptoriem izstrādāt jaunu, precizētu definīciju.
Vietējie un reģionālie vēlētie pārstāvji aicina palielināt resursus neatkarīgiem, publiski finansētiem pētījumiem par endokrīnajiem disruptoriem un nekaitīgiem to aizstājējiem, kā arī citiem novatoriskiem risinājumiem. Pašvaldību politiķi vērš uzmanību arī uz iespējamo konfliktu starp iedzīvotāju aizsardzību un uz peļņu orientētu uzņēmumu darbību.
RK norāda, ka endokrīnie disruptori būtu uzskatāmi par tādām vielām, kam nav “nekaitīguma robežvērtības", proti, ka ikviena nonākšana saskarē ar tām var radīt draudus, it sevišķi kritiskos attīstības posmos (augļa, pēcdzemdību un pubertātes stadijā). Ļoti maz ir zināms arī par šo vielu kombinēto ietekmi.
Uzziņai
Endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītāji jeb endokrīnie disruptori (ED) ir ķīmiskas vielas, kas maina endokrīnās sistēmas darbību un negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību. Šīs vielas var būt gan sintētiskas, gan dabīgas. Nonākt saskarē ar tām var dažādi, piemēram, tās atrodas pesticīdu atliekās un patēriņa produktos, ko mēs lietojam ikdienā vai kas atrodami mūsu apkārtnē. Šo vielu iedarbība var izraisīt vēzi, aptaukošanos, diabētu, intelektuālo spēju vājināšanos, kustību traucējumus, mācīšanās spēju kritumu un neauglību.
Endokrīnie disruptori atrodami, piemēram, pārtikas iepakojumā, ādas kopšanas izstrādājumos, kosmētikas līdzekļos, celtniecības materiālos, elektroniskās ierīcēs, mēbelēs, grīdas segumā un rotaļlietās. Lai aizsargātu augļu un dārzeņu ražu, šīs vielas pievieno pesticīdiem un herbicīdiem, ko lieto smidzināšanai.
Interese par endokrīnajiem disruptoriem pieaug tāpēc, ka satraucošā apmērā palielinās tādu slimību biežums, kuras lielā mērā var būt izraisījuši tieši endokrīnās sistēmas traucējumi, kā arī tāpēc, ka endokrīnās sistēmas traucējumus novēro arī dzīvniekiem, kurus izmanto izmēģinājumiem un kuri ir pakļauti šo vielu iedarbībai vidē.
ES līmenī sarunas par ED sākās jau 1996. gadā. Eiropas Parlaments 1998. gadā pieņēma rezolūciju par endokrīnajiem disruptoriem, savukārt 1999. gada decembrī Komisija pieņēma Kopienas stratēģiju attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem , kuru īstenoja ar pētniecības, tiesiskā regulējuma un starptautiskās sadarbības pasākumiem. 2018. gada jūlijā ES izpildiestāde publicēja jaunu stratēģiju, kā mazināt endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju ietekmi. Tika sākts arī pētījums par spēkā esošajiem šīs jomas tiesību aktiem. Eiropas Parlaments atsaucās uz šo stratēģiju savās rezolūcijās (2019/2683 (RSP), aicinot izstrādāt “visaptverošu Eiropas Savienības satvaru attiecībā uz endokrīniem disruptoriem”.
ES ir atbalstījusi endokrīno disruptoru izpēti. Savienība ir finansējusi vairāk nekā 50 projektus, kuriem no dažādām pētniecības un inovācijas pamatprogrammām ir tikuši atvēlēti vairāk nekā 150 miljoni eiro. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” pētniecības un skrīninga projektiem piešķirti vēl 52 miljoni eiro.
ES ir pieņēmusi arī regulējumu, lai cilvēkus un vidi aizsargātu no endokrīno disruptoru ietekmes. Piemēram, specifiski noteikumi par endokrīnajiem disruptoriem ir iekļauti tiesību aktos tādās jomās kā pesticīdi un biocīdi , ķīmiskās vielas vispār ( REACH regula) , medicīniskās ierīces un ūdens . Turklāt, kas attiecas uz materiāliem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem , uz kosmētikas līdzekļiem , rotaļlietām un darba ņēmēju aizsardzību darbā , ir paredzēti atsevišķi reglamentējoši pasākumi saistībā ar vielām, kuras var izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus. Rezultātā vairākas vielas, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, ir aizliegtas vai arī saskare ar tām ir samazināta līdz minimumam, ciktāl tas tehniski un praktiski ir iespējams.
Papildu informācija
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par visaptverošu Eiropas Savienības satvaru attiecībā uz endokrīniem disruptoriem
Eiropas Parlamenta pasūtīti pētījumi par endokrīnajiem disruptoriem , “Endokrīnie disruptori: no zinātniskiem pierādījumiem līdz cilvēku veselības aizsardzības politikai”, 2019. gada aprīlis
“Endokrīnie disruptori: pārskats par jaunākajām Eiropas līmeņa norisēm saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem” (pētījums, 2019. gada aprīlis)
“ES politika un tiesību akti ķīmisko vielu jomā: pārskats ar uzsvaru uz REACH ” (analītisks dokuments, 2016. gada decembris)
“Eiropas Ķimikāliju aģentūra, tās loma un pārvaldība” (informatīvs paziņojums, 2017. gada augusts)
Kontaktpersona:
Wioletta Wojewódzka
tel. +32 2 282 22 89
wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu