Enerģētikas krīze, ko izraisījis Putina iebrukums Ukrainā, ir saasinājusi ES nepieciešamību pakāpeniski pārtraukt atkarību no naftas, gāzes un oglēm. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz enerģijas tirgiem, Eiropas Reģionu komiteja — vēlētu vietējo un reģionālo ES līderu asambleja — ir pieņēmusi rezolūciju par REPowerEU, sniedzot ieguldījumu Eiropas Komisijas enerģētikas stratēģijā, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam panākt neatkarību no Krievijas enerģijas importa. Vietējie līderi uzsver, ka pašreizējie draudi Eiropas enerģētiskajai drošībai un energoapgādei neatceļ nepieciešamību pārkārtoties uz klimatneitralitāti.
Runājot par pašreizējo enerģētikas krīzi, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Azoru salu reģionālā parlamenta deputāts Vašku Alvešs Kurdeiru (Vasco Alves Cordeiro) sacīja: “Karš, kas notiek Ukrainā, tagad ir jūtams viscaur Eiropas Savienībā.No Krievijas agresijas sekām cieš ģimenes un uzņēmumi, arī augošo enerģijas cenu dēļ.Eiropas Reģionu komiteja ir paudusi skaidru vēstījumu. Ir svarīgi pakāpeniski pārtraukt Krievijas naftas, gāzes un ogļu importu.Tomēr tas jādara tā, lai netiktu aizmirsts par cilvēkiem un lai nenotiktu atkāpšanās no mūsu saistībām klimata jomā.Karš un klimata krīze liek mums bez kavēšanās apdomāt savu nākotni.Enerģētikas pārkārtošanā ļoti svarīga loma ir pašvaldībām, un mēs prasām, lai ar jauno Eiropas REPowerEU stratēģiju tiktu sniegts atbalsts gan vietējai energoapgādes drošības plānošanai, gan ieguldījumiem atjaunīgos energoresursos.”
Pieņemtajā rezolūcijā par REPowerEU atzinīgi novērtēta iespēja koriģēt elektroenerģijas cenas, lai risinātu nestabilitātes radītās problēmas un mazinātu ietekmi uz visneaizsargātākajiem, kā arī uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem. Kā vienu no iespējamiem pasākumiem Komiteja ierosina atsaistīt gāzi no elektroenerģijas, lai augstā gāzes cena neietekmētu elektroenerģijas cenu, un aicina Komisiju vismaz līdz 2023. gada beigām turpināt piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) vispārējo izņēmuma klauzulu. Vietējie līderi brīdina, ka ES enerģētiskā suverenitāte netiks sasniegta, kamēr visā Eiropas Savienībā netiks uzlabota un pilnībā pabeigta gāzes, ūdeņraža un elektrotīklu un starpsavienojumu sinhronizācija. Būtu jāpārskata valsts atbalsta noteikumi, lai veicinātu svarīgus stratēģiskos ieguldījumus atjaunīgajā ūdeņradī un publiskajā elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūrā.
Papildinot rezolūciju par REPowerEU, Komiteja ir pieņēmusi vairākus atzinumus kā savu ieguldījumu pašlaik notiekošajā ES enerģētikas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pārskatīšanā unEiropas zaļā kursa īstenošanā vietējā un reģionālajā līmenī.
Saistībā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu Komiteja aicina dalībvalstis noteikt, ka vismaz 20 % no ieņēmumiem, kas gūti no ETS kvotu izsolēm, ir tieši jāpārvalda pašvaldībām. Šāds solis ierosināts atzinumā, ko izstrādājis Manheimas mērs Pēters Kurcs (Peter Kurz) (DE/PSE), kurš norādīja: “Reakcija uz Ukrainā notiekošo karu nenozīmē atteikšanos no efektīviem pārveides instrumentiem, sevišķi CO2 cenu noteikšanas jautājumā.Gluži pretēji, tas tikai apstiprina mūsu stabilo pārliecību, ka ir jāatsakās no fosilā kurināmā.Mums ir jāgādā, ka tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %” dod labumu pilsētām un reģioniem, iesaistot tos gan pārskatītajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, gan oglekļa ievedkorekcijas mehānisma izveidē, kā arī ar Sociālā klimata fonda palīdzību aizsargājot tos iedzīvotājus un teritorijas, kam klājas visgrūtāk.” Pieņemtajā atzinumā Komitejas locekļi atkārtoti aicina oglekļa cenu noteikšanu attiecināt uz visām nozarēm, tostarp transportu un būvniecību.
Atzinumā, ko sagatavojis Rafals Tšaškovskis (Rafal Trzaskowski) (PL/PPE), vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji nākuši klajā ar vairākiem priekšlikumiem par energoefektivitāti. Ziņotājs, Varšavas mērs, norādīja: “Krievijas karš pret Ukrainu un nesenais gāzes piegādes pārtraukums dažām ES dalībvalstīm — tas nozīmē, ka mums ir jāmobilizējas vēl vairāk, lai vērienīgos klimata mērķus sasniegtu vēl drīzāk.Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir būtisks ES stratēģiskajai autonomijai.Tāpēc mēs piekrītam, ka ik gadu būtu jārenovē 3 % publiskā sektora ēku un par vismaz 1,7 % jāsamazina publiskā sektora pieprasījums pēc enerģijas.Tomēr mums ir vajadzīgs finansiāls un tehnisks atbalsts.Es vēlreiz aicinu piešķirt pilsētām un reģioniem tiešus līdzekļus zaļā kursa projektu īstenošanai.Ir dramatiski pieaudzis tādu iedzīvotāju skaits, kuriem draud enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju sekmēt nozaru un pašvaldību publiskā un privātā sektora ēku renovācijas konsorciju veidošanu.”
Par atjaunojamiem energoresursiem pilsētas un reģioni ir pieņēmuši atzinumu “Atjaunojamo energoresursu direktīvas grozīšana ar mērķi sasniegt jaunos 2030. gada klimata mērķrādītājus”. Ziņotājs Andrīss Hraifrojs (Andries Gryffroy) (BE/EA) norādīja: “Jaunā, pārskatītā direktīva ir atzinīgi vērtējama, tomēr joprojām trūkst papildu stimulu, kas rosinātu veidot atjaunojamās enerģijas kopienas.Turklāt mums jāturpina atvieglot atļauju izsniegšanu un samazināt administratīvos šķēršļus un faktorus, kas kavē piekļuvi tīklam, lai stimulētu kolektīvu pašražošanu un pašpatēriņu no atjaunojamiem energoavotiem.Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai vietējā līmenī ir izšķiroša nozīme, jo tikai tā varam nodrošināt savu enerģētisko neatkarību un pildīt globālās klimata saistības.Mums ir jāpalielina ieguldījumi atjaunojamos energoresursos un šai jomā jāīsteno vairāk pārrobežu projektu, lai dažādotu ES energoapgādi un izveidotu integrētu un dekarbonizētu energosistēmu.”Flandrijas parlamenta deputāts aicina Eiropas Komisiju drīzumā nākt klajā ar izsludināto ES saules enerģijas stratēģiju un aktīvāk veicināt tīra ūdeņraža tirgu attīstību.
Gādāt, ka pārkārtošanās ir taisnīga un ka neviens netiek atstāts novārtā, — tāds ir galvenais mērķis priekšlikumiem, ko iesniedzis ziņotājs Čabo Borbolijs (Csaba Borboly) (RO/PPE), kurš izstrādājis atzinumu par sociāli taisnīgu zaļo kursu. Hargitas žudeca (apgabala) padomes priekšsēdētājs sacīja: ”Mums ir jāatbalsta visneaizsargātākie un jāparedz izņēmumi mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas saskaras ar enerģētisko un mobilitātes nabadzību.Sociālajam klimata fondam vajadzētu būt struktūrfondu daļai, un tam būtu jādarbojas dalītā pārvaldībā, ievērojot partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principus.Pilsētām un reģioniem ir aktīvi jāiesaistās savas valsts sociālo klimata plānu izstrādē, un tiem tieši jāpārvalda vismaz 35 % no Sociālā klimata fonda finansējuma.”
Plašāka informācija
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija 2022. gada 8. martā nāca klajā ar plānu, kā krietnu laiku pirms 2030. gada padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi. Ar REPowerEU palīdzību tiks mēģināts dažādot gāzes piegādi, paātrināt atjaunīgo gāzu ieviešanu un aizstāt gāzi siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā, tādējādi līdz gada beigām par divām trešdaļām samazinot pieprasījumu pēc Krievijas gāzes. Plānā ir virkne pasākumu, ar kuriem reaģēt uz enerģijas cenu pieaugumu Eiropā un papildināt gāzes krājumus nākamajai ziemai. Eiropā jau vairākus mēnešus ir vērojams enerģijas cenu pieaugums, taču tagad problēmu saasina neskaidrība par piegādi.
Ar iniciatīvu “Zaļais kurss vietējā līmenī” Eiropas Reģionu komiteja ir apņēmusies atbalstīt pilsētas un reģionus ES pārejā uz klimatneitralitāti. “Zaļais kurss vietējā līmenī” ir viena no Eiropas Reģionu komitejas pamatiniciatīvām. Tās mērķis ir ES pārejas uz klimatneitralitāti priekšplānā izvirzīt pilsētas un reģionus. Iniciatīvā iekļauti vairāki aicinājumi rīkoties, piemēram, “Dzīvības koki”, aptauja, kurā apkopoti pilsētu un reģionu viedokļi par problēmām un iespējām, ko rada Eiropas zaļā kursa īstenošana vietējā līmenī, un aicinājums visām pašvaldībām pastāstīt par saviem plāniem klimata jomā.
Kontaktpersona:
David Crous
Tel. +32 (0)470 881 037
david.crous@cor.europa.eu