Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Efektīvākas valsts atbalsta un agromežsaimniecības stratēģijas ir svarīgas, lai pārvarētu kohēzijas plaisu lauku apvidos  

Ilgtspējīgai un efektīvai pārvaldībai lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu un aizsargātu ainavu, saglabātu lauku ekonomiku, novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos un tādējādi mazinātu attīstības atšķirības. Vietējie un reģionālie līderi aicina Eiropas Savienību atbalstīt lauku apvidu MVU un mikrouzņēmumus, it īpaši, vienkāršojot procedūras valsts atbalsta noteikumu jomā.

Eiropas Savienības centieni līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu kontinentu un atdzīvināt lauku apvidus, saglabājot kohēziju kā vienu no ES pamatvērtībām, ir jāatbalsta ar zināmu elastību valsts atbalsta noteikumos, kas attiecas uz lauksaimniecības nozari un lauku uzņēmumiem. Šis ir galvenais vēstījums, ko Eiropas Reģionu komiteja (RK) paudusi atzinumā “Jaunie ES noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos”, kuru sagatavoja Olevano Romano komūnas padomes loceklis Guido Milana (IT/PSE) un kas tika pieņemts 27. un 28. aprīļa plenārsesijā.

“Pēc pandēmijas izraisītās krīzes karš Ukrainā rada spiedienu uz Eiropas ekonomikas atveseļošanu un zaļo pārkārtošanos lauksaimniecības nozarē.Tomēr mēs nevaram atļauties atkāpties no klimata pārmaiņu novēršanas, un mēs skaidri sakām “nē” tiem, kas šo konfliktu izmanto, lai vājinātu zaļo kursu un stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Mēs atbalstām nostāju, ka ir ļoti svarīgi ieguldīt zaļās pārkārtošanās procesā, taču vienlaikus aicinām to papildināt ar atbilstošiem atbalsta pasākumiem. Tie pirmām kārtām ietver valsts atbalstu lauksaimniecības, lauku un mežsaimniecības nozarei – šim atbalstam jākļūst elastīgākam un vienkāršākam.Šajā nolūkā mēs aicinām no jauna definēt mazo un vidējo uzņēmumu jēdzienu, izstrādājot jaunu definīciju tieši lauksaimniecības nozares mikrouzņēmumiem, jo esmu cieši pārliecināts, ka šie uzņēmumi ir jāatbalsta, jo tie ir vispiemērotākie zaļās pārkārtošanās īstenošanai,” sacīja ziņotājs.

Vietējie un reģionālie līderi aicina atbalstīt lauku saimniecības virzībā uz zaļo pārkārtošanos, it īpaši mazākus uzņēmumus, kas aktīvi darbojas ainavas aizsardzības jomā, kā arī mikrouzņēmumus, kuri vieni paši nespēs tikt galā ar pārkārtošanos. RK locekļi arī uzsver, ka būtu jāsniedz pietiekams atbalsts lauku apvidu MVU, nenošķirot tos, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, un tos, kas darbojas citās nozarēs.

Eiropas Komisijai jānāk klajā ar jauniem priekšlikumiem par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības nozarē, kas tiks piemērots no 2023. gada 1. janvāra. Komiteja uzsver, ka ir būtiski vienkāršot administratīvās procedūras pašvaldībām, ja tās saņem valsts atbalstu vai ja tām ir jātiek galā ar ārkārtas situācijām. Vienkāršotās izmaksas pašlaik tiek uzskatītas par saderīgām ar valsts atbalsta noteikumiem, bet tikai tādā gadījumā, ja atbalstu līdzfinansē no ES avotiem, tomēr Komiteja uzskata, ka nav pamatojuma turpināt noteikt atšķirīgas metodes attaisnoto izmaksu aprēķināšanai atkarībā no tā, no kurienes tiek saņemts atbalsta shēmas finansējums.

Līdztekus lauksaimniecībai arī mežsaimniecības nozarei ir būtiska sociālekonomiskā nozīme reģionālajā attīstībā, it īpaši vistālākajos apgabalos, kalnu reģionos un visnelabvēlīgākajā situācijā esošajās teritorijās. Attiecībā uz šo nozari vietējie līderi aicina nodrošināt, lai atbalsts infrastruktūrai netiktu automātiski uzskatīts par valsts atbalstu, ja tas attiecas uz neienesīgiem ieguldījumiem. Atsevišķā atzinumā, ko RK pieņēma plenārsesijā un ko sagatavojis Valensijas valdības ES un ārējo attiecību reģionālais sekretārs Joan Calabuig Rull (ES/PSE), RK locekļi uzsver rūpnieciski un ilgtspējīgi pārstrādātu un pārvaldītu meža produktu pozitīvo ieguldījumu daudzu reģionu ekonomikā.

Atzinumā “ES meža stratēģija 2030. gadam” Eiropa Komisija tiek aicināta veltīt uzmanību nepieciešamībai panākt līdzsvaru starp ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas aspektiem, kas saistīti ar vides, sociālajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem, un ir uzsvērts, ka ir svarīgi respektēt un saglabāt mežu daudzveidību, izmantojot ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi.

Vietējie līderi uzsver, ka ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas vajadzībām ir jānodrošina lielāks Eiropas finansējums, piešķirot skaidrus un reālajām vajadzībām atbilstošus finanšu resursus un vienlaikus vienkāršojot administratīvos procesus.

Ziņotājs J. Calabuig teica: “Kopīgas sistēmas un mērķu noteikšana Eiropas līmenī ir ļoti pozitīva, taču tas nenozīmē subsidiaritātes vājināšanos šajā jomā, ņemot vērā Eiropas mežu daudzveidību un to, ka 40 % mežu apsaimnieko pašvaldības.Eiropas Savienībai, kurai ir plaša kompetence ar šīm jomām saistītos jautājumos, būtu jāatbalsta reģioni un pašvaldības, jo tie galu galā īstenos Eiropas stratēģiju.Šī pieeja ir būtiska, lai panāktu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas izpaužas tās trīs dimensijās: sociālā, ekonomiskā un vides.”

Meža nozare, lauksaimniecība un ar zemes izmantošanu saistīti produkti, piemēram, biomasa, koksnes produkti un biobāzēti produkti, būtiski veicina ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu lauku apvidos. Klimata politikā būtiska nozīme ir arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozarēm. Vesterbotenas grāfistes padomes locekle un ziņotāja pieņemtajam atzinumam par ZIZIMM regulas un Kopīgo centienu regulu pārskatīšanuÅsa Ågren Wikström (SE/PPE) sacīja: “Mums ir jāsaredz viss mežsaimniecības nozares potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanā un vietējās un reģionālās bioekonomikas attīstībā.Oglekļa piesaiste mežā, produktu izmantošanā un meža bioenerģija var palīdzēt mazināt ietekmi uz klimatu, kā arī radīt jaunas darbvietas. Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, ko nevar atrisināt, rīkojoties tikai valsts vai vietējā līmenī. Visām ekonomikas nozarēm ir jādod ieguldījums oglekļa emisiju samazināšanā un vienlaikus jālīdzsvaro taisnīgums un solidaritāte. Nepieciešamajai pārveidei jābūt balstītai uz faktiem un tajā jāiesaista pašvaldības.”

Plašāka informācija

Eiropas Komisija 2021. gada maijā publicēja dienestu darba dokumentu, kurā apkopoti rezultāti, kas iegūti, izvērtējot valsts atbalsta noteikumus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos. Novērtējumā secināts, ka var būt nepieciešami daži mērķtiecīgi pielāgojumi, lai pašreizējos noteikumus saskaņotu ar pašreizējām ES prioritātēm, turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un Eiropas zaļo kursu. Pārskatītos noteikumus plānots pieņemt 2022. gada beigās, lai tos varētu piemērot 2023. gadā.

Eiropas Parlaments un ES Padome ir pieņēmuši jaunās KLP regulas, proti, Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, un šajās regulās ir ņemts vērā RK atzinums par jauno kopējo lauksaimniecības politiku.

Reģionu komiteja 2022. gada janvārī pieņēma atzinumu “Ilgtermiņa redzējums par lauku apvidiem”, ko sagatavojis Andalūzijas reģiona priekšsēdētājs Juanma Moreno.

RK ir paudusi viedokli par Biodaudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, izstrādājot atzinumus “Bioloģiskā daudzveidība pilsētās un reģionos laikposmā pēc 2020. gada. ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesija un ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”, un “No lauka līdz galdam: vietējā un reģionālā dimensija.

Meži aizņem arvien lielāku zemes daļu (pašlaik 43 %), galvenokārt mazapdzīvotos reģionos. ES mežsaimniecības nozarē (pārvaldībā un mežizstrādē, koksnes un papīra rūpnieciskajā pārstrādē) 2018. gadā tiešā veidā bija nodarbināti 2,1 miljons cilvēku, radot bruto pievienoto vērtību 109 855 miljonu EUR apmērā. 2018. gadā uz meža resursiem balstītās rūpniecības nozarēs darbojās 397 000 uzņēmumu, kas veido 15 % no ražošanas uzņēmumiem. Turklāt 1,2 miljoni cilvēku strādāja koka mēbeļu ražošanā un papīra drukāšanā, radot bruto pievienoto vērtību attiecīgi 25 000 miljonu EUR un 31 000 miljonu EUR apmērā. Visbeidzot bioenerģijas, koksnes būvmateriālu un nekoksnes produktu ražošana nodrošināja papildu 4 miljonus darbvietu.

Ilgtspējīga lauksaimniecības prakse un klimatnoturīgas mežsaimniecības stratēģijas, kas respektē un veicina bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu Eiropā, ir nozīmīgi elementi Eiropas zaļajā kursā — ES izaugsmes stratēģijā, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. “Zaļais kurss vietējā līmenī” ir viena no Eiropas Reģionu komitejas pamatiniciatīvām. Tās mērķis ir ES pārejas uz klimatneitralitāti priekšplānā izvirzīt pilsētas un reģionus. Tajā iekļauti vairāki aicinājumi rīkoties, piemēram, iniciatīva “Dzīvības koki”, aptauja, kuras mērķis ir apkopot pilsētu un reģionu viedokļus par problēmām un iespējām, ko rada Eiropas zaļā kursa īstenošana vietējā līmenī, un aicinājums visām pašvaldībām dalīties ar informāciju par to, ko tās ir apņēmušās klimata jomā.

Kontaktpersonas:

Matteo Miglietta

Tālr.nr.: +32 (0)470 895 382

matteo.miglietta@cor.europa.eu

David Crous

Tālr.nr.: +32 (0)470 881 037

david.crous@cor.europa.eu

Kopīgot :