Laikā, kad Briselē tiekas ES valstu un valdību vadītāji, lai aplūkotu pašreizējo stāvokli ekonomikas atveseļošanā, Eiropas Reģionu komitejas (RK) pasūtītā jaunā pētījuma rezultāti liecina, ka nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) sagatavošanā un īstenošanā netiek iesaistītas pašvaldības. Pētījums tika prezentēts RK Ekonomikas politikas komisijas ( ECON ) sanāksmē. ECON locekļi pauda dziļas bažas arī par to, ka plānos pienācīga uzmanība nav veltīta teritoriālajām atšķirībām un tie nav pietiekami koordinēti ar kohēzijas politikas mērķiem, radot fondu pārklāšanās risku.

Pētījumā analizēti astoņi NANP, kas Eiropas Komisijai iesniegti līdz maija beigām, un tie liecina, ka valstu atveseļošanas plānos paredzētās reģionu iespējas sniegt demokrātisku ieguldījumu ir ļoti ierobežotas. Lielākā daļa reģionālo un vietējo dalībnieku ir tikuši uzklausīti tikai formāli un vienpusēji, un to galvenais uzdevums būs administratīvi īstenot ieguldījumu politiku. Viņu idejas reti ir tikušas iekļautas plānos. Tomēr lielāka pilsētu un reģionu politiskā rīcības brīvība attiecībā uz ieguldījumu resursu izmantošanu palielinātu vietējo kopienu līdzatbildību par politikas pasākumiem un sekmētu spēju veidošanu. Neiesaistot pašvaldības, kam ir izšķiroša loma ieguldījumu un pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī reformu īstenošanā, varētu mazināties NANP ietekme un efektivitāte.

Maikls Mērfijs ( Michael Murphy ) (IE/PPE) , RK ECON komisijas priekšsēdētājs un Tiperēri grāfistes padomes loceklis, sacīja: “ Šodien prezentētais pētījums apstiprina to, par ko jau liecina mūsu agrāk veiktais darbs: situācija Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīga, taču daudzas dalībvalstis uzskata, ka apspriešanās ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem ir nevis jēgpilna domu apmaiņa, bet gan vienpusējs process – “ķeksīša” atzīmēšana lodziņā. Reģionu un pilsētu bagātīgās zināšanas un pieredze reti ir atradušas vietu atveseļošanas plānos; tā ir garām palaista iespēja un neraksturo labu pārvaldību. Pašvaldībām ir izšķiroša loma ieguldījumu un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī reformu īstenošanā, un centieni panākt ES atveseļošanu bez pašvaldībām ir kļūda.”

ECON komisijas locekļi pauda nožēlu, ka NANP ierosinātajos ieguldījumos nav ņemta vērā iespējamā sinerģija starp Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un ES kohēzijas politikas fondiem. Abu finanšu instrumentu pārklāšanās varētu mazināt kohēzijas politikas efektivitāti. Izņemot Itāliju un Beļģiju, resursi netiek piešķirti teritoriālā līmenī. Pētījumā arī secināts, ka minētajos plānos paredzētā pašvaldību loma zaļās un digitālās pārkārtošanās virzībā joprojām ir neskaidra un vāji definēta.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, ECON locekļi mudināja Eiropas Komisiju rūpīgi izvērtēt visus NANP, kopā ar Eiropas Parlamentu uzstāt uz pašvaldību lomas definēšanu atlikušajos NANP posmos, saglabāt kohēziju kā pamatvērtību un iesaistīt ES reģionus un pilsētas Eiropas pusgadā un plānu uzraudzībā un novērtēšanā.

Papildus debatēm par ES Atveseļošanas fondu ECON komisija pieņēma atzinuma projektu Rūpniecisko un amatniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzība Eiropas Savienībā , kurā aicināts attiecībā uz ĢIN pieņemt saskaņotu ES tiesisko regulējumu, kas aizstātu dažādos valstu juridiskos instrumentus un tādējādi aizsargātu nozīmīgu Eiropas kultūras mantojuma daļu, uzlabotu patērētāju tiesību aizsardzību, palielinātu ražotāju ienākumus un veicinātu attiecīgo reģionu attīstību.

Martina Pēnvila ( Martine Pinville ) (FR/PSE), Jaunās Akvitānijas reģionālās padomes locekle un atzinuma ziņotāja sacīja: “ Jau sen izvirzītā RK prasība pieņemt regulu, ar ko aizsargāt rūpniecisko un amatniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tagad ir jāīsteno praksē. Patērētājiem šāda regula būtu produkta izcelsmes, kvalitātes un autentiskuma garantija. Amatniekiem vai uzņēmumiem tas nozīmētu viņu zinātības novērtēšanu un aizsardzību pret negodīgu konkurenci un viltošanu. Visbeidzot, attiecībā uz reģioniem runa ir par vietējā mantojuma aizsardzību un pievienotās vērtības un nepārvietojamu darbvietu saglabāšanu to teritorijā. ”

Atzinumu paredzēts pieņemt RK oktobra plenārsesijā.

ECON komisijas sanāksmē komisijas locekļi apsprieda arī darba dokumentu par tematu “2020. gada industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu”, ar ko iepazīstināja ziņotāja Žanete Baljē ( Jeannette Baljeu ) (NL/Renew Europe), un ar atzinumu par labāku regulējumu, kuru izstrādā CIVEX komisijas ziņotājs Pjēro Mauro Dzanīns ( Piero Mauro Zanin ) (IT/PPE).

ECON komisija arī iecēla Robu Jonkmanu ( Rob Jonkman ) (NL/ECR) par ziņotāju atzinumam “Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana” un ieteica iecelt Marku Veinmeisteru ( Mark Weinmeister ) (DE/PPE) par galveno ziņotāju atzinumam “Eiropas digitālā identitāte”.

Uzziņai

ES Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir fiskālais instruments 672,5  miljardu EUR apjomā (312,5 miljardi EUR dotāciju veidā un 360  miljardi EUR aizdevumu veidā), kura mērķis ir atbalstīt ES valstis reformu īstenošanā un to ieguldījumus ES kopīgajās prioritātēs. ANM ir lielākais finanšu instruments, kas iekļauts 750 miljardu EUR vērtajā atveseļošanas instrumentā Next Generation EU . Lai saņemtu ANM atbalstu, dalībvalstīm jāizstrādā nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kuros norādītas reformas un ieguldījumi, ko plānots finansēt. Līdz šim Eiropas Komisija ir saņēmusi 24 valstu plānus no 27, no kuriem tā ir apstiprinājusi 12.

RK uzdevumā veiktā pētījuma “Reģionālās un vietējās pašvaldības valstu atveseļošanas un noturības plānos” uzmanības centrā ir astoņi NANP, kas Eiropas Savienībai iesniegti līdz 2021. gada maija beigām (Beļģijas, Horvātijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Rumānijas un Spānijas). Pilns pētījuma teksts ir pieejams šeit .

RK un CEMR kopīgajā apspriešanā , kuras rezultāti kļuva zināmi janvārī, jau tika norādīts, ka daudzas ES valstu valdības izslēdz reģionus un pilsētas no pēcpandēmijas atveseļošanas plānu sagatavošanas. Visi rezultāti atrodami šeit .

Saskaņā ar ANM regulu (18. panta 4. punkta q) apakšpunkts) un kā nesen atgādināts Eiropas Parlamenta rezolūcijā , ko pieņēma ar lielu balsu vairākumu, atveseļošanas un noturības plāni būtu jāsagatavo un, “ja tie ir pieejami”, jāīsteno pēc apspriešanās procesa, “kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām”. Dalībvalstīm būs jāiesniedz apspriešanās procesa kopsavilkums, kurā sīki jāizklāsta, “kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā”.

Kontaktinformācija:

Maximilian v. Klenze

Tālr. +32 2 282 2044

Maximilian.vonKlenze@cor.europa.eu

Matteo Miglietta

Tālr. +32 470 895 382

Matteo.Miglietta@cor.europa.eu