EK ziņojumā ņemti vērā Subsidiaritātes darba grupas ieteikumi Eiropas Reģionu komiteja (RK) pauž gandarījumu par Eiropas Komisijas nodomu pastiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību ES politikas veidošanā. RK atbalsta priekšlikumus, kas minēti Komisijas paziņojumā un, pēc RK domām, uzlabos ES politikas kvalitāti un efektivitāti, piešķirot lielāku nozīmi pilsētām un reģioniem.
Eiropas Komisijas paziņojums par subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem lielā mērā saskan ar ieteikumiem , ko izstrādāja Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupa , kurā RK pārstāvēja tās priekšsēdētājs un divi Komitejas locekļi. Komisija ierosina pārskatīt REFIT platformu , kuras mērķis ir uzlabot ES tiesību aktu kvalitāti, paplašināti pievēršoties subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumiem, kā arī stiprinot vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību un saiknes ar RK tīkliem.
EK paziņojumā ir arī atzinīgi novērtēts RK izmēģinājuma projekts “Reģionālo centru ( Hubs ) tīkls”, par ko šā mēneša sākumā savā runā “ Stāvoklis Savienībā: reģionu un pilsētu skatījums ” paziņoja RK priekšsēdētājs Karls-Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ). Ierosinātais reģionālo centru ( hubs ) tīkls palīdzēs atbalstīt pārskatus par politikas īstenošanu un ļaus ES politikas veidošanā efektīvāk izmantot vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi.
RK priekšsēdētājs Karls-Haincs Lambercs sacīja: “Esmu gandarīts, ka Eiropas Komisija ne tikai iesaistījusies un uzklausījusi valstu parlamentus un vietējās un reģionālās pašvaldības, bet arī aktīvi pārņēmusi to ierosinājumus, lai uzlabotu ES darbību. Eiropas Savienībai ir jāmaina veids, kādā tā darbojas, pieņemot lēmumus pēc iespējas tuvāk saviem iedzīvotājiem. Nodrošinot reģioniem un pilsētām lielāku ietekmi ES lēmumu pieņemšanas procesā, tās tiesību akti var kļūt efektīvāki un pamanāmāki. Tas nozīmē nevis “mazāk Eiropas”, bet gan tādu Eiropu, kas nodrošina iedzīvotāju izvirzīšanu pirmajā vietā.”
Komisija arī mudina Eiropadomi, Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus izmantot ierosināto “Subsidiaritātes novērtēšanas sistēmu”, kā arī uzaicināt vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus uz savām sanāksmēm likumdošanas procedūras laikā un pastiprināt sadarbību ar reģionālajiem parlamentiem. Komisija ierosina izvērst šīs idejas konferencē “Subsidiaritāte kā Eiropas Savienības pamatprincips” , ko 15. un 16. novembrī Brēgencā ( Bregenz ) rīko ES Padomes prezidentvalsts Austrija.
Līdzās priekšsēdētājam Karlam-Haincam Lambercam Eiropas Reģionu komiteju Subsidiaritātes darba grupā pārstāvēja Mihaels Šnaiders ( Michael Schneider , DE/PPE) un Fransuā Dekosters ( François Decoster , FR/ALDE).
Dr. Šnaiders, Saksijas-Anhaltes federālās zemes valsts sekretārs un RK Subsidiaritātes koordinācijas grupas priekšsēdētājs, uzsvēra: “Kā reģionālā un vietējā līmeņa politiķiem, kuri atbild par ES tiesību aktu īstenošanu uz vietas, subsidiaritāte mums palīdz efektīvi reaģēt uz mūsu iedzīvotāju vajadzībām attiecīgajā līmenī – Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī. Šajā ziņā es kopumā esmu gandarīts par Eiropas Komisijas priekšlikumu par labāku subsidiaritātes politisko un juridisko izmantošanu. Turpmākajā laikposmā, izmantojot mūsu Subsidiaritātes uzraudzības tīklu , daudzi reģioni pārbaudīs ES tiesību aktu ietekmi uz reģioniem un pilsētām, lai redzētu, kā var samazināt ES tiesību aktu “blīvumu”.
Lai mūsu iedzīvotājus tuvinātu Eiropas Savienībai, mēs mudinām nākamos Eiropas Parlamenta deputātus nodrošināt, ka Komisija pēc 2019. gada ierindo subsidiaritāti savas darba kārtības augšgalā. Eiropas Reģionu komiteja ir gatava sadarboties ar ES un valstu iestādēm, īstenojot subsidiaritātes principu praksē.”
Fransuā Dekosters, Augšfrancijas reģionālās padomes priekšsēdētāja vietnieks , sacīja: “Ar Eiropas Komisijas atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs spēcīgāka ietekme, un tās būs pilnībā iesaistītas Eiropas politikas jomās. Mūsu aktīvās subsidiaritātes princips, kas izklāstīts mūsu darba grupas ziņojumā, nodrošinās, ka politikas pasākumi ir iedarbīgi, un palielinās līdzdalību ES darbībā. Šajā sakarā man tomēr nākas paust vilšanos par to, ka Eiropas Komisija nav ņēmusi vērā manis ierosināto Erasmus programmu vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, kas būtu ļāvusi pārstāvjiem uzsākt kopīgas iniciatīvas iedzīvotāju labā.”
Vispārīga informācija
Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir noteikti Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Ar Lisabonas līgumu ir ieviests mehānisms, kas valstu parlamentiem ļauj rūpīgi pārbaudīt ES tiesību aktu projektu atbilstību subsidiaritātes principam. Izmantojot “agrās brīdināšanas sistēmu” , valstu parlamentiem astoņu nedēļu laikā jāiesniedz apsvērumi, kuru dēļ tie uzskata, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Ja motivēto atzinumu skaits atbilst vienai trešdaļai no valstu parlamentiem piešķirto balsu skaita, Eiropas Komisijas projekts ir jāpārskata. Laikā no 2007. līdz 2017. gadam šī “dzeltenās kartītes” procedūra ir izmantota tikai trīs reizes.
Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupu 2017. gada novembrī izveidoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Viņš aicināja darba grupu izskatīt trīs jautājumus: 1) vietējo un reģionālo pašvaldību loma Eiropas Savienības politikas veidošanā un īstenošanā; 2) subsidiaritātes un proporcionalitātes loma Savienības iestāžu un struktūru darbā; 3) vai atbildība par konkrētām politikas jomām būtu no jauna deleģējama dalībvalstīm.
Lai apspriestu minētos trīs mērķus, darba grupa tikās septiņas reizes. Pamatojoties uz šīm apspriedēm, publisko uzklausīšanu un daudzu ieinteresēto personu sniegto ieguldījumu, Darba grupas ziņojumā sniegti deviņi ieteikumi ar īstenošanas darbībām, kas adresēti valstu parlamentiem, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Reģionu komitejai un Eiropas Komisijai.
Darba grupā, ko vada Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss ( Frans Timmermans ), darbojas trīs Eiropas Reģionu komitejas locekļi – priekšsēdētājs Karls-Haincs Lambercs (Beļģija), Mihaels Šnaiders (Vācija) un Fransuā Dekosters (Francija) – un trīs valstu parlamentu deputāti: Toomas Vitsut (Igaunija), Kristian Vigenin (Bulgārija) un Reinhold Lopatka (Austrija).
Kontaktinformācija:
Lauri Ouvinen
Tālr. +32 22822063
lauri.ouvinen@cor.europa.eu