Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Austrumu partnerībai vajag vairāk vietējā mēroga pasākumu  
Lai pilsētas un reģioni sniegtu izšķirošu ieguldījumu Austrumu partnerībā, vajadzīgs lielāks finansējums un ciešāka sadarbība — tā uzskata Eiropas Reģionu komitejas pārstāvji.

Neatbilstīgā finansējuma dēļ draud nepiepildīties Eiropas Savienības cerības ciešāk sadarboties ar austrumu kaimiņvalstīm. Tā teikts Eiropas Reģionu komitejas (RK) atzinumā, kurā paustas bažas par to, ka Eiropas Komisija savos priekšlikumos 2021.–2027. gada budžetam nav paredzējusi lielāku finansējumu jauniem instrumentiem.

Brīdinājums par to, ka Komisija vēlas palielināt ES kopējo budžetu ārējo attiecību jomā, ir ietverts ieteikumos, kuros RK galveno uzmanību pievērš laikposmam līdz 2020. gadam — brīdim, kad Austrumu partnerības ietvaros paredzēts nodrošināt 20 būtiskus ieguvumus Ukrainai, Baltkrievijai, Moldovas Republikai, Armēnijai, Azerbaidžānai un Gruzijai. RK, kas pulcē vietējā un reģionālā līmeņa politiķus no visas ES, ir uzsvērusi, ka pilsētām un reģioniem varētu būt izšķiroša nozīme līdz 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanā. RK ieteikumos tomēr ir norādīts uz jomām, kurās vajag vairāk vietējā mēroga pasākumu, un minēti konkrēti instrumenti, kas šim nolūkam būtu lietderīgi.

Magdeburgas domes deputāts Zērens Herbsts ( Sören Herbst ) (DE/PPE), kas izstrādāja RK atzinumu “Austrumu partnerības mērķi 2020. gadam: vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums” , sacīja: “Mēs vēlamies veidot partnerības – ES, valsts un vietējā līmenī –, lai, atbalstot reformu procesus sešās valstīs, radītu ekonomisko un sociālo ekosistēmu. Austrumu partnerības samitā novembrī pieņemto plānu “20 mērķpasākumi līdz 2020. gadam” vēl var uzlabot, izveidojot padziļinātu, plašāku un intensīvāku sadarbību ar pilsētām un reģioniem. Pašlaik lielākā daļa naudas tiek piešķirta galvaspilsētas tuvumā esošiem apgabaliem; tikai trīs no sešām valstīm faktiski izmanto ES finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, un ES plānotais ieguldījums debašu kultūras izveidē ir niecīgs. Kopumā, no plašākas perspektīvas raugoties, dažas jaunas iniciatīvas un neliels līdzekļu palielinājums varētu uzlabot pārvaldības, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības vidi ārpus valstu galvaspilsētām.”

“Mūsu priekšlikumu loks ir plašs, sākot no aicinājuma izveidot “darba ēnošanas” programmu vietējo un reģionālo pašvaldību administrācijas personālam līdz pat rosinājumam Austrumu partnerības valstīs vietējā līmenī ieviest revīzijas un paredzēt līdzdalību budžeta plānošanā. ES pilsētas un reģioni var palīdzēt veidot attiecības ar reģionu, piedāvājot ne tikai “darba ēnošanu”, bet arī ilgtermiņa partnerības un palīdzot izveidot vietējās tirdzniecības palātas. Šādu palīdzību būtu daudz vienkāršāk sniegt, ja būtu paredzēts īpašs ES finansējums un kaut neliels tehniskais atbalsts. Īsi sakot, ES var darīt vairāk, lai veicinātu augšupēju pieeju, un Austrumu partnerībā tā varētu lietderīgi piemērot to pašu principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, ko tā izmanto, lai atbalstītu mazos uzņēmumus Eiropas Savienībā,” piebilda Zērens Herbsts.

Viņš secināja: “ES pamatoti veicina dažādus pasākumus dažādās valstīs. Tas būtu jādara arī vietējā līmenī. Mēs vēlamies redzēt, piemēram, jaunus stimulus, kas rosinātu mazos uzņēmumus Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā pieteikties uz ES finansējumu. Mēs atbalstām arī transversālos pasākumus, ko veicina ES. Īpaši lietderīgi būtu centieni palīdzēt sievietēm, uzlabot statistiku un attīstīt pētniecību.”

Atzinumā izskan īpašs aicinājums atbalstīt pilsētu diplomātiju, šajā nolūkā izveidojot Vietējās pārvaldes atbalsta instrumentu, kurš ļautu novirzīt finansējumu pilsētām un reģioniem, un pausts aicinājums izveidot programmu, kas nebirokrātiskā veidā palīdzētu ES pilsētām sadarboties.

RK locekļi plenārsēdē teica, ka šīs cerības ir noplakušas, ņemot vērā pieticīgos Eiropas Komisijas priekšlikumus 2021.–2027. gada budžetam, kurā nav paredzēts finansējuma palielinājums Austrumu partnerībai.

RK priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs 2017. gada novembrī piedalījās Austrumu partnerības samitā , kura laikā viņš atzinīgi novērtēja plānu “20 mērķpasākumi līdz 2020. gadam”, nosaucot to par apņemšanās apliecinājumu, un sacīja, ka Austrumu partnerība pakāpeniski kļūst par īstu partnerību starp visiem pārvaldes līmeņiem. Viņš slavēja, piemēram, iniciatīvu “Pilsētu mēri ekonomikas izaugsmei” , kuras ietvaros ES palīdz vietējām pašvaldībām izstrādāt ekonomikas attīstības stratēģijas.

Austrumu partnerība tika uzsākta 2009. gadā, un 2010. gadā RK izveidoja forumu — ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferenci ( CORLEAP ) — ar mērķi sniegt politisku un praktisku atbalstu reģiona vietējām pašvaldībām. Reģionu komiteja 2015. gadā izveidoja arī īpašu darba grupu sadarbībai ar Ukrainas iestādēm, lai atbalstītu valsts politisko decentralizāciju, un 2018. gada martā uzsāka piecas partnerības starp Ukrainas un ES pilsētām un reģioniem . Partnerības, kuras finansē no Eiropas Komisijas programmas ULEAD un kuras pārvalda GIZ (Vācijas aģentūra, kas darbojas attīstības jomā), pašlaik ir izmēģinājuma posmā.

Kontaktpersona:

Andrew Gardner

Tālr.: +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu