Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Reģioni un pilsētas aicina izlēmīgāk atbalstīt kultūras un radošās industrijas, lai kompensētu dramatiskos ekonomiskos zaudējumus  

Māksla un kultūra būtu jāuzskata par “pamatprecēm” un nebūtu jāsoda ar ierobežojumiem.

Reģioni un pilsētas aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis koordinēti atbalstīt kultūras un radošo industriju darbības atsākšanu, jo tās ir starp Covid-19 krīzes un valstu noteikto ierobežojumu vissmagāk skartajām nozarēm. Debatēs ar Eiropas inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāri Mariju Gabrielu ( Mariya Gabriel ) Eiropas Reģionu komitejas locekļi uzsvēra kultūras un tās mantojuma milzīgo devumu gan vietējā un reģionālajā attīstībā, gan Eiropas vērtībās, identitātē un pilsoniskumā, norādot, ka mākslai un kultūrai jāierāda redzamāka vieta debatēs par ES nākotni.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un Vidusmaķedonijas (Grieķija) gubernators Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) paziņoja: “Kultūras un radošās industrijas tikai 2020. gadā vien cieta līdz 70 % finansiālu zaudējumu, kas apdraud ne tikai darbvietas un uzņēmumus, bet arī mūsu kultūras mantojumu un identitāti. Kultūra un radošums stiprina mūsu kopienu sociālo kohēziju, tie veido mūsu identitātes un tradīciju pamatu. Ieguldīt kultūrā nozīmē ieguldīt mūsos pašos kā Eiropas pilsoņos, tāpēc mums ir jāsniedz šīm nozarēm vērienīgāks un spēcīgāks atbalsts gan ES, gan valstu, gan reģionālajā un vietējā līmenī.”

Šodien uzstājoties RK plenārsesijā, komisāre Marija Gabriela uzsvēra: “Tā kā kultūras un radošās industrijas pandēmija skārusi īpaši smagi, mums tām ir jāvelta īpaši lielas pūles, ko tās ir pelnījušas. Pilsētas un reģioni šajos centienos ir galvenie sabiedrotie. Ar mūsu visu kopīgo atbalstu parūpēsimies, lai kultūra varētu pildīt nozīmīgu lomu zaļākas, dinamiskākas un noturīgākas Eiropas veidošanā.”

Pēc debatēm RK ziņotājs Džuzepe Varakalli ( Giuseppe Varacalli ) (IT/Renew E.) iepazīstināja ar savu atzinumu “Kultūras un radošo industriju darbības atsākšana” . Tajā pausts aicinājums nodrošināt, ka ES līdzekļi ir pieejami visiem kultūras un radošo industriju veidiem un visiem, kas tajos dod savu ieguldījumu.

“Pašvaldībām būtu jāizmanto ES finansējums un dažādās programmas un pasākumi, lai individuāli atbalstītu māksliniekus un izvērstu iespējas pasākumiem un apmaiņai, tostarp virtuāli. Tas var palīdzēt atklāt reģionos paslēptā radošā potenciāla bagātības un tādējādi padarīt šos māksliniekus par savas kultūras vēstniekiem un popularizētājiem. Pilsētas un reģioni, kas spēj novērtēt savu vēsturi, izstāstīt savu stāstu, atjaunoties un sevi pārradīt, kļūst pievilcīgi ne tikai tūristiem un viņu radītās ekonomiskās aktivitātes dēļ, bet arī uzņēmumiem, kas turp pārceļas,” norādīja Džeračes pilsētas (Redžo di Kalabrija) domes loceklis Dž. Varakalli.

Eiropas Parlamenta deputāte Loransa Farenga ( Laurence Farreng ) (FR/Renew E.), referente ziņojumam par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai , papildināja: “Pēc gadu ilgas pauzes ir skaidrs, ka kultūrai, lai atgūtos, būs vajadzīga Eiropa, taču ir vēl vairāk skaidrs, ka Eiropai, lai atveseļotos, būs vajadzīga kultūra. Šai nākotnes atveseļošanai jānotiek pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, vietējā līmenī, taču ir vajadzīgi arī Eiropas centieni, lai nodrošinātu, ka netiek aizmirsts neviens mākslinieks, autors, mūziķis, aktieris un režisors. Tāpēc esmu gandarīta, ka Eiropas Reģionu komiteja ir pievienojusies Parlamenta aicinājumam vismaz 2 % no atveseļošanas līdzekļiem atvēlēt šiem nozīmīgajiem ekonomikas dalībniekiem un – vēl jo svarīgāk – Eiropas identitātes veidotājiem.”

Plašāka informācija:

Kultūras un radošajām industrijām ir īpaša vieta kopīgajā rīcības plānā , ko 2020. gada novembrī parakstīja Eiropas Reģionu komiteja un komisāres M. Gabrielas pārziņā esošie dienesti (Izglītības un kultūras ĢD, Pētniecības un inovācijas ĢD un Kopīgais pētniecības centrs). Tajā paredzēta ciešāka sadarbība un pieredzes apmaiņas pasākumi, kas saistīti, piemēram, ar iniciatīvu “Eiropas kultūras galvaspilsētas”, augsta līmeņa konferencēm un pasākumiem, mācīšanos no līdzbiedriem un iniciatīvas “Jauns Eiropas Bauhaus ” izstrādi un īstenošanu.

RK atzinumā teikts, ka pret kultūras un radošajām industrijām jāattiecas tāpat kā pret pamatpreču ražotājiem, lai jaunu ārkārtēju notikumu gadījumā (līdzīgi kā Covid-19 pandēmijā) tās neciestu no ierobežojošajiem pasākumiem. Komiteja ierosina izstrādāt kopīgas pamatnostādnes, lai ļautu tām turpināt darbību, kaut arī ierobežotas pieejamības apstākļos. RK atzinīgi vērtē neseno vienošanos par programmu “Radošā Eiropa”, kas nodrošina atbalstu 2,2 miljardu EUR apmērā māksliniekiem un atvieglo neliela mēroga kultūras projektu dalību. Tomēr Komiteja aicina dažādu ES fondu ieguldījumu kultūrā integrēt labāk un mazu dalībnieku īstenoto projektu līdzfinansējuma iespēju palielināt līdz 80 %. Reģioni un pilsētas piekrīt Eiropas Parlamentam, ka kultūras un radošajām nozarēm un industrijām ir jāpiešķir vismaz 2 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem. Pašvaldības aicina izmantot arī REACT-EU un SURE instrumentu finansējumu, lai šīs nozares atbalstītu valsts līmenī.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 473536887

lauri.ouvinen@cor.europa.eu