Šajā intervijā Zāras landtāga priekšsēdētāja pirmā vietniece Izolde Rīsa (Isolde Ries) atbild uz pieciem jautājumiem saistībā ar viņas izstrādāto atzinumu par rīcības plānu kritiski svarīgo izejvielu jomā. Atzinumu paredzēts pieņemt 17. martā Reģionu komitejas plenārsesijā.
Eiropas Komisija 2020. gada septembrī nāca klajā ar Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu , ko Izolde Rīsa analizē savā atzinumā. Komisija uzskata, ka izejvielas ir kritiski svarīgas tad, ja tām ir būtiska ekonomiska nozīme, bet tās nevar pienācīgi iegūt ES teritorijā un tāpēc lielākoties ir jāimportē. ES ir stipri atkarīga it īpaši no tādām importētām izejvielām, kas ir svarīgas digitalizācijas attīstībai un uz nākotni orientētām tehnoloģijām. Lai Eiropā arī turpmāk nodrošinātu kritiski svarīgo izejvielu krājumus, arī pašvaldībām vajadzētu uzņemties būtisku lomu, jo Eiropas Savienībā jāpalielina izejvielu ieguve un jāuzlabo kritiski svarīgo izejvielu reciklēšana. Tā teikts atzinumā par rīcības plānu kritisko izejvielu jomā .
Jūsu atzinumā runa ir galvenokārt par to, ka Eiropas Savienībā nākotnē jānodrošina kritiski svarīgo izejvielu krājumi. Kādi konkrēti pasākumi Eiropas Savienībai būtu jāveic, lai aizsargātu kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdes un padarītu tās neatkarīgākas no trešām valstīm?
No ekonomikas politikas viedokļa raugoties, ir pareizi un svarīgi, ka Reģionu komiteja ir pievērsusies pagājušā gada septembra sākumā publicētajam Komisijas paziņojumam par noturību kritiski svarīgo izejvielu jomā. Mūsdienu ekonomika, kurai ir raksturīgas garas vērtību ķēdes, ilgtermiņā var darboties tikai tad, ja ir droša, konkurētspējīga un videi nekaitīga izejvielu piegāde. Efektīvāk izmantojot resursus, ilgtspējīgus produktus un inovāciju, mums jāsamazina ES atkarība no kritiski svarīgām izejvielām. Eiropas Savienībā politiski un finansiāli jāatbalsta vietējo izejvielu ieguve un jādažādo iegāde no trešām valstīm. Ar starptautiskiem nolīgumiem ir jānodrošina ne tikai vides un sociālo standartu ievērošana, bet arī piegādes un izplatīšanas ķēžu izsekojamība. Turklāt es atzinīgi vērtēju arī Eiropas Izejvielu aliansi, ko izveidojusi Eiropas Komisija un kurā darbojas rūpniecības, pētniecības, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Šī iniciatīva var sniegt vērtīgu ieguldījumu tehniskās zinātības, inovācijas un ieguldījumu veicināšanā.
Kā Eiropas Savienība var veicināt lielāku atbildību izejvielu piegādes ķēdēs un izejvielu labāku izmantošanu?
Izejvielu piegādes ķēdēs neapšaubāmi ir nepilnības. Mums ir vajadzīgas stratēģiskas koncepcijas, piemēram, pietiekami krājumi, lai nepieļautu ražošanas un apgādes pārtraukumus. Ir vajadzīgi arī alternatīvi piegādes avoti, kā arī ciešākas partnerattiecības starp ieinteresētajām personām, kas darbojas kritiski svarīgo izejvielu jomā. Savukārt sadarbībai ar partneriem būtu jānozīmē arī atbildību par piegādi. Ja piedāvājums koncentrējies valstīs ar zemiem sociālajiem un vides standartiem, tas ne tikai apdraud piegādes drošību, bet var arī saasināt sociālās un vides problēmas. Tādēļ vispirms būtu jācenšas PTO līmenī noslēgt starptautiskas vienošanās, lai piegādes un izplatīšanas ķēdes būtu lielā mērā pārredzamas. Pēc tam iespējami ātrāk būtu jāsāk sarunas par šo standartu sistemātisku uzlabošanu.
Kā var palielināt izejvielu izmantošanas efektivitāti un uzlabot ražošanas procesu atbilstību aprites ekonomikas principiem?
Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot izejvielu izmantošanas un tai sekojošo ražošanas procesu efektivitāti, pēc būtības ir svarīgi, jo tādējādi vislabāk var saskaņot konkurētspējas un vides ilgtspējas mērķus. Eiropā apzīmējums “atkritumi” bieži vien slēpj vērtīgus resursus un kritiski svarīgas izejvielas. Tāpēc, lai samazinātu primāro un kritiski svarīgo izejvielu izmantošanu, būtu daudz vairāk jāizmanto reciklētie materiāli. Šī prasība vienādi attiecas uz ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem.
Kāda nozīme izejvielu ieguves palielināšanā Eiropas Savienībā var būt pilsētām un reģioniem, jo īpaši Eiropas kalnrūpniecības reģioniem?
Eiropas Komisijas izstrādātajā izejvielu rīcības plānā pašvaldībām ir piešķirta būtiska nozīme. To kompetencē ir, piemēram, apstiprināt un uzraudzīt ar izejvielām un rūpniecību saistītus projektus. Izejvielu ieguves jomā radīta pievienotā vērtība un nodarbinātība ietekmē situāciju uz vietas. Tas pats attiecas arī uz pētniecības un izstrādes projektiem.
Būdama politiķe no Zāras – reģiona, kurā kalnrūpniecībai tradicionāli ir būtiska nozīme, – uzskatu, ka sevišķi svarīgi ir šādi aspekti: it īpaši bijušo un vēl aktīvo kalnrūpniecības reģionu rīcībā ir vajadzīgās zināšanas par to, kā iegūt izejvielas, un tās būtu arī turpmāk jāizmanto. Protams, mūsdienās nav viegli atsākt izejvielu ieguvi no zemes un pazemē, jo vietējo iedzīvotāju vidū palielinās pretestība. Veicinot izpratni un vairojot informētību, mums jāpalielina sabiedrības atbalsts. Pēc iespējas jānovērš vai jāmazina kaitīgā ietekme uz vidi.
Ko var mācīties no Covid-19 pandēmijas un vairākus mēnešus ilgušajiem ierobežojumiem, kas atklāja atsevišķu svarīgu nozaru neaizsargātību?
Covid-19 krīze ir atklājusi, ka kritisko izejvielu jomā Eiropa ir lielā mērā atkarīga no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un ka piegādes traucējumi var negatīvi ietekmēt ne tikai rūpnieciskās vērtību ķēdes, bet arī citas nozares. Kritiski svarīgas izejvielas ir vajadzīgas daudzās nozīmīgās Eiropas nozarēs, piemēram, autobūves, tērauda, aviācijas, IT, veselības un atjaunojamās enerģijas nozarēs. Perspektīvi produkti un tehnoloģijas, piemēram, elektromobilitāte, digitalizācija, rūpniecība 4.0 un enerģētikas pārkārtošana, maina un palielina pieprasījumu pēc izejvielām. Mums jāapzinās, ka ES zaļais kurss nebūs īstenojams bez kritiski svarīgu izejvielu izmantošanas.
Pamatinformācija
2020. gada septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu . Kopš 2020. gada 30 izejvielas, tostarp vairākas izejvielas, kas enerģētikas nozarē kļūst arvien svarīgākas, piemēram, litijs un kobalts, tiek uzskatītas par kritiski svarīgām. 2011. gadā tās bija tikai 14 izejvielas. Minēto sarakstu un papildu informāciju par izejvielām var atrast šeit .
Turklāt pagājušajā gadā Eiropas Komisija izveidoja Eiropas Izejvielu aliansi , kuras mērķis ir pulcēt nozares, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai mazinātu Eiropas atkarību no kritiski svarīgu izejvielu iegādes trešās valstīs.
Kontaktpersona:
Tobias Kolonko
Tālr.: +32 2 282 2003
tobias.kolonko@ext.cor.europa.eu