Pašvaldības īsteno 70 % klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu un 90 % klimatadaptācijas politikas pasākumu. Visbeidzot ir jāatzīst to ieguldījums centienos novērst ārkārtas situāciju klimata jomā

Eiropas Reģionu komiteja pieņēma rezolūciju par COP 26 , kurā divas nedēļas pirms Glāzgovā paredzētajām ANO sarunām par klimatu izklāstītas prasības klimata jomā. Tā kā pasaule saskaras ar vēl nepieredzētiem karstuma viļņiem, plūdiem, viesuļvētrām un jūras līmeņa celšanos, ES vietējie vadītāji aicināja ANO un valstu valdības oficiāli atzīt, uzraudzīt un veicināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu pilsētās, pašvaldībās un reģionos visā pasaulē. Glāzgovā izvirzītie trīs galvenie aspekti ir vērienīgāki mērķi klimata jomā, pārredzamība un pārskatatbildība attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu un klimatfinansējumu visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

Komiteja – ES vēlētu vietējo un reģionālo līderu asambleja – atgādina, ka Parīzes nolīgumā (2016) ir atzīta daudzlīmeņu pārvaldības būtiskā nozīme klimata politikā un nepieciešamība sadarboties ar reģioniem un pilsētām. Tāpēc Komiteja aicina šo principu īstenot praksē un ņemt vērā pašvaldību saistības klimata jomā, ieviešot reģionālā un vietējā līmenī noteiktā devuma ( RLDC ) sistēmu, kas atzīst, uzrauga un veicina SEG emisiju samazināšanu pilsētās, pašvaldībās un reģionos visā pasaulē.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un Grieķijas Vidusmaķedonijas gubernators Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) norādīja: “Pasaule vienkārši netiek galā ar ārkārtas situāciju klimata jomā. Pašvaldību saistības ir jāņem vērā, un tām ir jāpiešķir oficiāla vieta sarunās par klimatu. Aicinu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Fransu Timermansu ( Frans Timmermans ) kā ES sarunu vedēju nodrošināt, ka COP 26 secinājumos tiek iekļauta reģionālā un vietējā dimensija. Mēs vairs nevaram atļauties ignorēt būtisko lomu un resursus, kas reģioniem, pilsētām un ciematiem ir vajadzīgi, lai īstenotu klimatrīcību, vai arī mēs turpināsim kaitēt mūsu jauniešiem un mūsu planētai.”

Rezolūcija par COP 26 tika pieņemta plenārsesijā, kurā notikušajās debatēs ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs ( Virginijus Sinkevičius ) sacīja: “Mums ir vajadzīgi ievērojami Eiropas reģionu un pašvaldību centieni, lai palīdzētu līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 % . Dekarbonizācijas ziņā problemātiskām jomām, piemēram, būvniecībai, ir vajadzīgi vietēji risinājumi. Nesenais enerģijas cenu kāpums pasaulē palielina nepieciešamību pēc lielāka atjaunojamo energoresursu īpatsvara un enerģijas efektīvākas izmantošanas. Jaunais Sociālais klimata fonds sniegs īpašu finansējumu, lai palīdzētu iedzīvotājiem finansēt ieguldījumus energoefektivitātē. Reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša loma globālo klimata mērķu īstenošanā.”

Debašu laikā Turku mēre un apvienības “Vietējās pašvaldības – ilgtspējai” ( ICLEI ) priekšsēdētāja vietniece Minna Arve sacīja: “Pilsētām un to vadītājiem jākļūst par patiesiem partneriem daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā. Tām jādod iespēja piedalīties attiecīgo tiesisko, fiskālo un finanšu sistēmu veidošanā, kuras reglamentē to vērienīgo vietējo stratēģiju īstenošanu. Tikai šādi mēs spēsim ātri pāriet no plāniem un stratēģijām uz reālu rīcību. Kopīgiem spēkiem mēs varam gūt panākumus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes klimata nolīguma īstenošanā.”

Vensāns Šovē ( Vincent Chauvet , FR/Renew Europe), Otēnas mērs un ziņotājs atzinumam “ Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana ceļā uz COP 26 ”, norādīja: “Mūsu vēstījums ir šāds: daudzlīmeņu klimata pārvaldība ir risinājums, kā īstenot patiesi efektīvus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus. Ļoti svarīgi ir arī izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā un mudināt valstu valdības palielināt savas klimata saistības. Mūsu pienākums ir turpināt darbu, lai oficiāli atzītu pilsētu un reģionu spēju sniegt ieguldījumu Parīzes klimata nolīguma īstenošanā, uzsverot to, kas mums kā pašvaldībām ir vajadzīgs, lai īstenotu klimatrīcību.”

Komiteja sniedza piemēru ar Edinburgas deklarāciju par biodaudzveidību; to šodien parakstīja priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts pēc tās pieņemšanas Birojā . Edinburgas deklarācijā par globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada ir izklāstīti pašvaldību centieni un saistības bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā un palielināšanā nākamajā desmitgadē. Debašu laikā Komitejas priekšsēdētājs arī aicināja tās locekļus rīkoties, uzsākot kampaņu Zaļais kurss vietējā līmenī , kurā ir noteiktas 10 darbības vietējā līmeņa vadītājiem . Viena no minētajām darbībām ir koku stādīšana, kas būs ieguldījums saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu par apņemšanos ieguldīt 3 miljardus EUR līdz 2030. gadam.

Rezolūcijā uzsvērts, ka daudzi Eiropas reģioni un pilsētas jau ir izsludinājuši ārkārtas situāciju klimata jomā un šajā sakarā pieņēmuši vērienīgākas saistības nekā tās, ko uzņēmušās to valstis. Turklāt Komitejas aicina UNFCCC Puses noteikt, ka valstu valdībām ir obligāti jāapspriežas ar pašvaldībām un tās jāiesaista savu klimata politikas dokumentu izstrādes procesā.

Papildu informācija

Informācija par RK darbību COP 26 laikā ir atrodama mūsu īpašajā portālā .

Ar savu pamatiniciatīvu “ Zaļais kurss vietējā līmenī ” RK palīdz pilsētās un reģionos paātrināt klimatrīcību un visās teritorijās īstenot Eiropas zaļo kursu. Eiropas perspektīvā RK atkārtoti aicina nodrošināt pašvaldību tiešu piekļuvi ES līdzekļiem, lai īstenotu vietējā un reģionālā līmeņa zaļā kursa projektus.

RK delegācijas COP 26 sastāvs:

• Apostols Dzidzikosts , Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs, Vidusmaķedonijas reģiona gubernators, Grieķija.
• Huans Espadass ( Juan Espadas , ES/PSE ), Seviljas mērs (priekšsēdētājs), RK Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas ( ENVE ) un darba grupas “ Zaļais kurss vietējā līmenī ” priekšsēdētājs,   Klimata pakta vēstnieks un Pilsētas mēru pakta Spānijas vēstnieks .
• Hanna Zdanovska ( Hanna Zdanowska , PL/PPE ), Lodzas mēre, Polija, RK darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” locekle ,  Klimata pakta vēstniece un Pilsētas mēru pakta Polijas vēstniece .
• Kata Tito (Kata Tűttö, HU/PSE ), Budapeštas mēra vietniece (Ungārija), RK ziņotāja atzinumiem Enerģētiskā nabadzība un Dzimumu līdztiesība un klimata pārmaiņas .  Klimata pakta vēstniece un Pilsētas mēru pakta Ungārijas vēstniece .
• Vensāns Šovē ( Vincent Chauvet , FR/Renew Europe ), Otēnas mērs (Francija), RK ziņotājs atzinumam “ Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana ceļā uz COP 26 ”, RK darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” loceklis un Klimata pakta vēstnieks .
• Andrīss Grīfrojs ( Andries Gryffroy , BE/EA ), Flandrijas parlamenta deputāts (Beļģija), RK ziņotājs atzinumiem “ Klimata pārmaiņu ietekme reģionos: Eiropas zaļā kursa novērtējums ” un “ Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana ”,  Klimata pakta vēstnieks un Pilsētas mēru pakta Beļģijas vēstnieks .
• Jakubs Pjotrs Helstovskis  ( Jakub Piotr Chełstowski , PL/ECR ), Silēzijas vojevodistes maršals (Polija).
• Marīke Shūtena  ( Marieke Schouten , NL/Zaļie ), Neuvēgeinas domes locekle (Nīderlande), RK ziņotāja atzinumam “ ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns ”,  Klimata pakta vēstniece .

Kontaktpersona:

David Crous

Tālr. +32 473 88 10 37

david.crous@cor.europa.eu