Saistībā ar gatavošanos konferencei par Eiropas nākotni RK Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas ( CIVEX ) locekļi 26. februārī rīkoja debates par Eiropas vērtībām, pilsoniskumu un demokrātiju. Eiropas Savienības demokrātiskie pamati ir viens no septiņiem konferences politiskajiem virzieniem. Vietējās un reģionālās pašvaldības ikdienā sargā ES demokrātiskos pamatus, taču tās saskaras ar problēmām, kas saistītas ar to respektēšanu. Trīs uzaicinātie referenti uzsvēra, ka Eiropas projekta pamatā ir Eiropas vērtības, bet var rasties jautājums, vai pastāv kopīga izpratne par vērtībām un to pieņemšana. RK locekļi arī apmainījās viedokļiem par Mireijas Borrelas Portas ( Mireia Borrell Porta , ES/EA) izstrādāto darba dokumentu “Pastāvīgais vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs ar iedzīvotājiem”, kas būs viens no galvenajiem RK ieguldījumiem konferences norisē. Galīgie ieteikumi tiks sniegti RK maija plenārsesijā.
Konference par Eiropas nākotni būs divu gadu process atklātām, iekļaujošām un pārredzamām debatēm, kas pulcēs iedzīvotājus, pilsonisko sabiedrību, valstu, reģionālās un vietējās iestādes un Eiropas iestādes, lai dotu jaunu impulsu Eiropas projektam un stiprinātu Eiropas demokrātiju. Tā sāksies 2020. gada 9. maijā – Eiropas dienā. RK ieguldījumu konferencē koordinē CIVEX komisija. Visa konferences procesa gaitā RK savās komisijās organizēs tematiskas debates par jautājumiem, kas ir būtiski konferencei par Eiropas nākotni. 26. februārī notika debates par Eiropas vērtībām, pilsonību un demokrātiju.
Ievadot tematiskās debates par Eiropas vērtībām, pilsoniskumu un demokrātiju, jaunievēlētais CIVEX priekšsēdētājs Marks Špaihs ( Mark Speich , DE/PPE), Ziemeļreinas-Vestfālenes Valsts sekretārs federālajās un Eiropas lietās, kā arī starptautiskajos jautājumos, norādīja: lai konference par Eiropas nākotni kļūtu par iespēju atjaunot saikni starp Eiropas integrācijas procesu un iedzīvotājiem, tā būs jāveido kā patiess dialogs ar iedzīvotājiem par mūsu Savienības pamatvērtībām un pamatprincipiem. “Šajā sakarā svarīga ir vietējo un reģionālo pašvaldību loma, jo tieši to lēmumos un politikā izpaužas vērtību un principu ietekme uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi,” viņš sacīja. “Konferencei ir ne tikai jāveido atgriezeniskā saite, bet arī jāatstāj politiska ietekme. RK aktīvi iesaistīsies šajā procesā.”
Uzstājoties debatēs, Eiropas Ombuda vecākais padomnieks un biroja loceklis Greiems Smits ( Graham Smith ) norādīja, ka “atsevišķais temats”, ar ko visbiežāk saskaras Eiropas Ombuds, kurš pievēršas sliktas pārvaldības problēmām ES līmenī, ir “pārredzamība, kas ir būtiska demokrātiskajam procesam”. Viņš brīdināja, ka pārredzamības trūkums ļauj uzplaukt “Briseles vainošanas kultūrai”. Noslēgumā viņš norādīja, ka Eiropas Savienībai nav vajadzīgas lielas pārmaiņas un ka mums ir labāk jāizmanto tas, kas mums jau ir, un iestādes ir labāk jāpielāgo, lai tās kalpotu iedzīvotājiem.
EP deputāts Paskāls Dirāns ( Pascal Durand , FR /Renew Europe ), Renew Europe koordinators Eiropas Parlamenta AFCO komitejā, norādīja, ka konferences virzību uz veiksmīgu iesākumu ir kavējušas ES iestāžu domstarpības par to, vai galvenais uzdevums ir uzlabot komunikāciju, pielāgot pašreizējās darba metodes vai rast jaunus veidus, kā papildināt pārstāvības demokrātiju. Viņš uzsvēra, ka ES iestādēm ir jāatbrīvojas no “starpvaldību loģikas” un, lai to panāktu, “ir vajadzīgs ārējs spiediens no NVO, pilsoniskās sabiedrības un “starpniecības struktūrām, piemēram, arodbiedrībām”.
Visbeidzot, Jean Monnet ES tiesību katedras profesors un organizācijas “ The Good Lobby ” (bezpeļņas pilsonisks jaunuzņēmums, kas iestājas par vienlīdzīgām iespējām piekļūt varai, lai sekmētu plurālistiskāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku sabiedrību) dibinātājs Alberto Alemanno , norādīja, ka ES piedāvā pilsoņiem vairāk iespēju veidot politiku nekā jebkura cita jurisdikcija pasaulē, taču “iespēju klāsts ir ļoti maz apzināts un ļoti maz izmantots”. Viņš sacīja, ka konferences par Eiropas nākotni uzdevums ir “savienot punktiņus vienā zīmējumā”, un norādīja, ka “atslēga uz to ir pastāvīgs mehānisms, kas ļautu pilsoņiem sniegt savu ieguldījumu”, izmantojot jau esošos tīklus, piemēram, tos, kuri pastāv vietējā līmenī. Viņš pauda bažas par to, ka ES apmaiņā pret iedzīvotāju iesaistīšanu varētu mazināt organizētas pilsoniskās sabiedrības lomu, un norādīja, ka “pat Eiropas Parlaments neierosina NVO līdzdalību asamblejās”.
Vēl viena svarīga norise CIVEX šodienas sanāksmē bija RK locekles, Katalonijas autonomā apgabala ārējās darbības un Eiropas Savienības jautājumu sekretāres Mireijas Borrelas Portas ( Mireia Borrell Porta, ES/EA) sniegtā prezentācija par savu darba dokumentu “Pastāvīgais vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs ar iedzīvotājiem”, kas būs viens no RK galvenajiem ieguldījumiem konferencē par Eiropas nākotni.
Mireija Borrela Porta par savu atzinumu: “Atzinumā tiks ierosināts strukturēts veids, kā iesaistīt pilsoņus politikas veidošanā no vietējā līmeņa līdz ES līmenim, un izklāstīts, kā pilsoņu strukturēta iesaistīšana varētu sekmēt konferences par Eiropas nākotni darbu gan attiecībā uz procesu, gan tās secinājumiem.”
Rezolūcijā , kas tika pieņemta pēc debatēm februāra plenārsesijā, kurās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Dubravka Šuica, RK aicināja uz patiesi atklātu, iekļaujošu un demokrātisku apspriešanos, kas aptvertu visus iedzīvotājus visos reģionos un pilsētās.