Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Ārkārtas situācija klimata jomā: vietējie un reģionālie līderi aicina izveidot īpašu zaļo kursu Vidusjūras reģionam  
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja Barselonā svin savu 10. gadadienu laikā, kad globālā sasilšana tiek uzskatīta par faktoru, kas mudina uz ciešāku sadarbību Vidusjūras reģionā.

Kad negaidīti sāka plosīties vētra “Glorija”, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja ( ARLEM ) atzīmēja savu 10. gadadienu pilsētā, kur savulaik notika tās pirmā sanāksme, proti, Barselonā. Katalonijas galvaspilsētā ieradās vairāk nekā 100 vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvju no valstīm, kas atrodas trijos Vidusjūras krastos, un viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem bija klimata pārmaiņas. Ir atzīts, ka šis reģions ir īpaši neaizsargāts pret globālo sasilšanu.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un ARLEM līdzpriekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) paziņoja: “Eiropas Savienība ir atkārtoti apliecinājusi savu vadošo lomu klimata jomā, ierosinot zaļo kursu virzībai uz klimatneitralitāti. Klimata pārmaiņas nepazīst robežas, tāpēc mums cieši jāsadarbojas arī ar kaimiņos esošiem partneriem, lai mēs visi ātrāk īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir pielāgoties un veidot izturētspēju. Mums ir jāpaplašina šis ilgtspējīgas izaugsmes modelis un jāizveido īpašs zaļais kurss Vidusjūras reģionam, piedāvājot klimata paktu, kas stiprina sadarbību un piedāvā jaunus finanšu instrumentus klimata pasākumu īstenošanai visā reģionā. Tā kā ARLEM atzīmē savu 10. gadadienu, ilgtspējīgai attīstībai jākļūst par mūsu asamblejas virzītājspēku, kas ļauj padziļināt sadarbību nākamajās desmitgadēs.”

Hoseimas (Maroka) mērs un ARLEM līdzpriekšsēdētājs Muhameds Budra ( Mohamed Boudra ) sacīja: “10 gadu gaitā ARLEM ir sniegusi jūtamus ieguvumus, kas ir ne tikai politiskā dialoga pastiprināšana starp mūsu pilsētām un reģioniem. Lielisks piemērs ir Nikosijas iniciatīva, kas mums dod iespēju apmainīties ar prasmēm un zināšanām tādās svarīgās jomās kā ūdens resursu apsaimniekošana, zivsaimniecība vai arī sabiedrības veselība. Tā kā globālā sasilšana skar mūsu teritorijas un jūras līmeņa celšanās apdraud mūsu lauksaimniecību, mums ir pienākums sadarboties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, tāpat kā mums ir pienākums izveidot izaugsmes modeli, kas nodrošina mūsu jauniešiem jaunas darbvietas un ekonomiskās iespējas.”

Savienības Vidusjūrai ( UfM ) ģenerālsekretārs Nassers Kamels ( Nasser Kamel ) sacīja: “ Pašlaik mēs saskaramies ar klimata ārkārtas situāciju visā Vidusjūras reģionā . Un ir uzreiz skaidrs, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vadošā loma pasākumos, kuru mērķis ir novērst klimata pārmaiņu ietekmi. Pilsētas un reģioni ir pirmie, ko tas skar. Tas, cik veiksmīgi un efektīvi ir pasākumi, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un pielāgoties tām, lielā mērā ir atkarīgs no pilsētu un reģionu īstenotajiem reglamentējošajiem pasākumiem, izvēlētās politikas un īstenotajiem projektiem. Savienība Vidusjūrai kopā ar ARLEM ir gatava atbalstīt šos centienus, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām palīdzētu risināt šo kopīgo problēmu.”

“Jūra ir dzīvs liecinieks tam, cik sliktā stāvoklī ir mūsu vide. Vidusjūrā katru minūti nonāk 30 000 pudeļu. Steidzami ir jāīsteno ilgtspējīga pāreja, jo tā ir ļoti vajadzīga, un zilā ekonomika sniedz iespējas to realizēt.” Ar šo nozīmīgo vēstījumu nāca klajā Katānijas pilsētas domes loceklis un Itālijas Pašvaldību apvienības priekšsēdētājs Vinčenco Bjanko ( Vincenzo Bianco ), uzstājoties saistībā ar viņa izstrādātā ziņojuma par zilo ekonomiku pieņemšanu.

Asambleja pieņēma arī ziņojumu “Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācija: vietējo un reģionālo pašvaldību loma” , ko sagatavojis Beitas Sahouras (Palestīna) mērs Džihads Kairs ( Jihad Khair ). Viņš paziņoja: “Vietējās un reģionālās pašvaldības ir pierādījušas, ka tām ir vadošā loma reģionālās integrācijas veicināšanā Vidusjūras reģionā, un mums ir jāturpina centieni šajā pašā virzienā. Mūsu kopīgais rīcības virziens ir Apvienoto Nāciju Organizācijas programma 2030. gadam un tās izvirzītie ilgtspējīgas attīstības mērķi. Tos var sasniegt tikai ar vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvu līdzdalību. Mūsu sadarbības pamatā ir jābūt divām prioritārām jomām: migrācija un klimata pārmaiņas. Kopā mēs varam daudz labāk virzīties uz priekšu.”

ARLEM 11. plenārsesiju atklāja Barselonas mērs Ada Kolau ( Ada Colau ) un RK loceklis Alfreds Bošs ( Alfred Bosch ), Katalonijas valdības ārējās darbības, institucionālo attiecību un pārredzamības reģionālais ministrs.

Sanāksmē tika iecelts ARLEM līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv locekļus no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis — šajā amatā tika iecelts Rāmallas mērs un Palestīniešu Vietējo pašvaldību apvienības ( APLA ) priekšsēdētājs Musa Hadids ( Musa Hadid ). “Vēlos pateikties saviem kolēģiem par iespēju kopīgi vadīt ARLEM tīklu. Mums jāturpina stiprināt sava sadarbība, lai pārvarētu daudzās problēmas, ar kurām saskaramies.”

Locekļi iecēla Ganei Tikvalas (Izraēla) mēru Lizi Delarihu ( Lizzy Delaricha ) par referenti, kas izstrādās ziņojumu par mazo uzņēmumu digitalizāciju.

Nicas (Francija) pilsētas domes locekle un reģiona “Provansa-Alpi-Azūra Krasts” Eiropas un Vidusjūras komisijas priekšsēdētāja Anjēze Rampala ( Agnès Rampal ) tika iecelta par referenti, kas sagatavos ziņojumu “Lauksaimniecības nozīme klimata pārmaiņu ietekmei pakļautos apgabalos”. Viņasprāt, tas ir būtisks ieguldījums Vidusjūras reģiona zaļajā kursā.

A RLEM jau otro reizi piešķīra balvu, kas paredzēta jauniem vietējiem uzņēmējiem Vidusjūras reģionā, un šo ARLEM balvu šoreiz saņēma Rima Dates   — Alžīrijas uzņēmums, kurš ražo produktus no datelēm (piemēram, sīrupu, etiķi) un ar riekstiem un šokolādi pildītas dateles. Uzņēmuma līdzdibinātājs Hamu Busada ( Hammou Boussada ) teica: “ Mēs sākām ar mērķi pārstrādāt oāzes tradicionālās dateles, lai modernā veidā tirgū ieviestu jaunus produktus . Tagad lepojamies ar to, ka mūsu uzņēmums ir devis labumu vietējiem iedzīvotājiem. ARLEM balva mūsos rada jaunu motivāciju turpināt izvērst darbību tādā pašā ilgtspējas un pozitīvu sociālo pārmaiņu garā .”

Balvai bija nominēti vēl citi četri uzņēmumi: no Libānas viens jaunuzņēmums, kas darbojas atkritumu reciklēšanas jomā un no Izraēlas trīs uzņēmumi, proti, uzņēmums, kurš nodarbojas ar viļņu enerģijas izmantošanu , kā arī bezpeļņas apvienība apmācības jomā un bezpeļņas organizācija uzņēmējdarbības veicināšanai . ARLEM balvas ieguvēju atlases kritēriji ir šādi: ietekme uz darbvietu radīšanu, ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem, novatoriskā vērtība, darba ņēmēju sociālo tiesību ievērošana un vietējo un reģionālo pašvaldību piešķirtais atbalsts vai atvieglojumi. Uz 2020. gada ARLEM balvas saņemšanu bija pieteikti četrdesmit projekti no desmit dažādām valstīm.

Kontaktpersona: David Crous // +32 470 88 10 37 // david.crous@cor.europa.eu