Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Klimata pārmaiņas: laiks rīkoties  

RK priekšsēdētāja Karla Hainca Lamberca ( Karl-Heinz Lambertz ) paziņojums pirms ANO klimata samita Ņujorkā 2019. gada 23. septembrī

Ignorēt cilvēku tūkstošus, kas katru nedēļu iziet ielās, pieprasot pasaules līderiem turēt solījumus, kurus viņi apņēmās pildīt, 2015. gadā Parīzē parakstīdami ANO Klimata nolīgumu, būtu ne tikai vides katastrofa, bet arī ekonomiska un morāla kļūda. Klimata skeptiķi, kas apšauba saikni starp cilvēka rīcību un klimata pārmaiņām, ne tikai ignorē zinātni, bet riskē palaist garām arī ekonomiskas iespējas un padziļināt plaisu starp cilvēkiem un politiku. Visu līmeņu valdībām ir pienākums rīkoties, citādi izmaksas būs jāsedz nākamajām paaudzēm.

Zinātne ir nepielūdzama: klimata pārmaiņas progresē. Mēs aizvien biežāk piedzīvojam ekstremālus laika apstākļus. Poli un ledāji kūst, jūras līmenis ceļas, un bioloģiskās daudzveidības zudums sasniedz jaunus rekordus . Tikpat pārliecinoši ir ekonomiskie argumenti: globālā sasilšana katru gadu izmaksā 12 miljardus EUR. Pāreja uz bezoglekļa ekonomiku radīs ļoti nepieciešamās darbvietas, padarīs ES konkurētspējīgāku un samazinās mūsu energoatkarību.

Šodien Ņujorkā notiekošajā lielajā klimata konferencē ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs ( António Guterres ) aicinās ātrāk īstenot klimata aizsardzības pasākumus un apņemties klimata jomā sasniegt augstākus mērķus. Pasaule jau ir panākusi vēsturē visvērienīgāko starptautisko klimata nolīgumu. Esam vienojušies par mērķiem un lielāko daļu procedūru, kā arī par īstenošanas noteikumiem. Tomēr, turpinot rīkoties kā līdz šim, globālā temperatūra līdz 2100. gadam tik un tā paaugstināsies par 3°C. Mums jārīkojas vērienīgāk un solījumi jāpārvērš rezultātos. Un neviens nevar izpildīt šos solījumus vienatnē, neiesaistot vietējās kopienas, pilsētas un reģionus.

Pilsētās dzīvo puse no pasaules iedzīvotājiem, un 2050. gadā šis īpatsvars, visticamāk, būs sasniedzis 70 %. Pilsētas patērē aptuveni 80 % no saražotās enerģijas un rada gandrīz tādu pašu daļu no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Vietējām pašvaldībām ir izšķiroša loma, jo tās ir atbildīgas par vairāk nekā 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un līdz pat 90 % no pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šonedēļ publicētajā ANO ziņojumā teikts, ka pilsētās mazoglekļa pasākumos veikto ieguldījumu atdeve līdz 2050. gadam būs vismaz 23,9 triljoni ASV dolāru .

Tomēr vietējām pašvaldībām, pilsētām un reģioniem joprojām nav ierādīta oficiāla vieta pie pasaules klimata sarunu galda. Pilsētu un reģionu saistības un sasniegumi klimata jomā vēl ir oficiāli jāatzīst un jānostiprina Parīzes klimata nolīgumā. Tā kā izskan apgalvojumi, ka virziena maiņai mums atlikuši tikai 12 gadi, pilsētu un reģionu centieni ir steidzami jāizmēra un jāņem vērā. Šis vietējā un reģionālā līmenī noteiktais devums ir izšķiroši svarīgs, lai pilnībā izmantotu pilsētu un reģionu sasniegumus klimata pārmaiņu mazināšanā.

Eiropas Reģionu komiteja, kas ir ES vietējā un reģionālā līmeņa līderu asambleja, ļoti labi apzinās pilsētu un reģionu izšķirošo lomu klimata politikas īstenošanā. Mūsu Komitejas locekļu tiešā kompetencē ir svarīgas dekarbonizācijas procesa jomas, viņi katru dienu strādā, lai pilsētu teritorijas padarītu zaļākas, un piemēro daudzus un dažādus ilgtspējīgus risinājumus gan attiecībā uz transportu, gan enerģijas ražošanu un patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tomēr pašvaldībām nepietiek tikai atzinību un atbalstu.

Mēs aicinām valdības un valstis piemērot un paplašināt Pilsētas mēru paktu , kuru šobrīd atbalsta vairāk nekā 9500 pilsētas, kuras ir brīvprātīgi apņēmušās pārsniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā. Pakta strukturētā tehniskā un finansiālā atbalsta sistēma palīdz pašvaldībām īstenot pāreju uz zaļo ekonomiku. Eiropas finansiālais atbalsts, izmantojot tādus instrumentus kā iniciatīvu “Eiropas vietējais enerģijas atbalsts” ( ELENA ), ko pirms 10 gadiem sāka Eiropas Investīciju banka, līdz šim ir mobilizējis aptuveni 6 miljardus EUR klimatu saudzējošos ieguldījumos vietējās pašvaldībās.

Ar tā saukto “zaļo kursu” Eiropas Savienība par augstāko prioritāti ir izvirzījusi enerģētikas pārkārtošanu un ekonomikas dekarbonizāciju. Eiropai ir jāpaaugstina savi enerģētikas un klimata mērķi un jāsaglabā ES reģionālā politika — kohēzijas politika — kā svarīgs galvenais instruments klimata pasākumu īstenošanai. Nākamajam ilgtermiņa ES budžetam pēc 2020. gada, par kuru pašlaik notiek sarunas, ir jāatbilst klimata mērķiem, un valdībām jāpārtrauc subsidēt ar fosilo kurināmo saistītas investīcijas.

Klimata pārmaiņas ir viens no mūsu lielākajiem apdraudējumiem, un neizbēgamā patiesība ir tāda, ka tā ir sacensība ar laiku. Ir skaidrs, ka globālo sasilšanu neapturēs neviens atsevišķs pasākums; ir vajadzīgi saskaņoti visu pārvaldes līmeņu, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un katra cilvēka centieni. Eiropas Reģionu komiteja jau pirms Parīzes nolīguma ir aicinājusi Eiropas Savienībā nodrošināt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam; tas ir mērķis, ko nesen izvirzīja arī pati Eiropas Savienība, bet kas vēl jāiekļauj tiesību aktos. Mēs aicinām valstis visā pasaulē izstrādāt plānus, kā sasniegt šo mērķi, un parādīt, kā tās plāno iesaistīt un atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības.

Kontaktinformācija:

pressecdr@cor.europa.eu