Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Klimata pārmaiņas: Parīzes nolīguma īstenošanai vajadzīgs lielāks vēriens un jauna pārvaldība  
Pilsētas un reģioni aicina Eiropas Savienību nospraust vērienīgākus mērķus, stimulēt vietējā līmeņa ieguldījumus klimata politikā un vienlaikus ierosina veikt izmaiņas pārvaldībā, oficiāli iesaistot vietējās pašvaldības

Piecus mēnešus pirms ANO COP24 klimata sarunām, kas notiks Katovicē (Polijā), Eiropas Reģionu komiteja (RK) rīkoja augsta līmeņa debates par rīcību klimata pārmaiņu jomā. ES vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pieņēma atzinumu par klimata pārvaldību pēc 2020. gada , definējot savu nostāju par to, kā praksē īstenot Parīzes nolīgumu — tā saukto Parīzes noteikumu kopumu. Ja oficiāli netiks iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, plaisa starp saistībām klimata jomā un veikumu, kas vajadzīgs, lai temperatūras paaugstināšanos noturētu krietni zem 2°C, joprojām saglabāsies. RK atbalsta ziņotāja Endrū Kūpera ( Andrew Cooper ) (UK/EA) priekšlikumu izlīdzināt emisiju neatbilstību, paredzot vietējā līmenī noteikto devumu ( LDC ).

Atklājot debates Briselē un atsaucoties uz nesen pieņemtajiem ES mērķiem enerģētikas un klimata jomā līdz 2030. gadam , RK priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) sacīja: “ES turpinās uzņemties vadošo lomu klimata pārmaiņu jautājumos, bet, ja mēs nenospraudīsim vērienīgākus mērķus, neveiksim lielākus vietējos ieguldījumus un būtiskas izmaiņas klimata pārvaldībā, mums neizdosies īstenot Parīzē dotos solījumus. Gan ANO, gan ES līmenī mums ir nekavējoties vajadzīga jauna klimata jautājumu pārvaldība ar pastāvīgām struktūrām, kurās ietverti pilsētu un reģionu viedokļi, risinājumi un devumi.”

ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete ( Miguel Arias Cañete ) atzina: “Daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogi, kas dalībvalstīm jāorganizē, lai izstrādātu valstu energoefektivitātes rīcības plānus, ir izdevība vietējām un reģionālajām pašvaldībām ietekmēt enerģētikas savienības turpmāko attīstību. Jaunie ES mērķi nozīmē, ka mēs varam noteikt vēl vērienīgākus CO2 emisiju samazinājumus, proti, no pašreizējiem 40 % uz nedaudz vairāk kā 45 % līdz 2030. gadam. Tas dod iespēju ES paust stingru nostāju nākamajā ANO klimata konferencē Katovicē. Parīzes nolīgumam mums ir vajadzīga stingra un pārredzama pārvaldības sistēma, un izšķiroša nozīme tajā ir dialogam un pilsētu un reģionu iesaistīšanai.”

Attiecībā uz finansēm komisārs Ariass Kanjete uzsvēra, ka laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam katru gadu ir vajadzīgas investīcijas 379 miljardu EUR apmērā, un atgādināja, ka 25 % no ES izdevumiem attiecībā uz to pašu laikposmu ir vērsti uz mērķiem klimata jomā. Komisārs, kas nāk no Spānijas, sniedza pārskatu par ES galvenajām finanšu programmām, kas ir pieejamas klimata politikas atbalstam, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, programma InvestEU , programma “Apvārsnis Eiropa”, kurā 15 miljardi EUR paredzēti klimata, enerģētikas un mobilitātes mērķiem, un programmas LIFE ietvaros ierosinātā jaunā apakšprogramma, kas paredzēta pārejai uz tīru enerģiju un kurai piešķirts budžets 1 miljarda EUR apmērā. Lai atbalstītu visneaizsargātākos reģionus, ES ir ieviesusi īpašas programmas, piemēram, “Ogļu ieguves reģionu enerģētikas pārkārtošana” un “Tīra enerģija ES salām”.

Īpašais sūtnis klimata pārmaiņu jautājumos un Polijas augsta līmeņa klimata aizsardzības līderis Tomašs Hruščovs ( Tomasz Chruszczow ) norādīja: ”Tieši pilsētas un reģioni spēj mainīt notikumu gaitu. Parīzes klimata nolīgums var būt sekmīgs vienīgi tad, ja to īstenos visi, proti, visas valstis, visas pilsētas un reģioni, uzņēmumi, kopienas un paši iedzīvotāji. COP24 Polijas prezidentūras devīze ir “Mainīsimies kopā”. Mēs patiesi ceram, ka mūsu kopīgās pūles var panākt un panāks mums vajadzīgās pārmaiņas.”

Sekojot līdzi, kā tiek īstenoti klimata mērķi, par kuriem 2015. gadā Parīzē vienojās valstu valdības, paredzams, ka Katovicē tiks sniegtas vadlīnijas un nosacījumi par to, kā sasniegt noteikto mērķi — noturēt globālās temperatūras paaugstināšanos krietni zem 2°C. Galvenais aspekts ir pārredzamības satvars, kurā jāiekļauj veids, kādā valstis veic uzraudzību un ziņo par sasniegumiem emisiju samazināšanas jomā, un tam ir izšķiroša nozīme savstarpējas uzticēšanās radīšanā starptautiskajā sabiedrībā.

AK Kirklesas domes deputāts un ziņotājs par atzinumu Klimata pārvaldība pēc 2020. gada Endrū Kūpers ( Andrew Cooper ) paziņoja: “Kopš Parīzes nolīguma pieņemšanas mēs redzam, ka starptautiskajās sarunās par klimatu paaugstinās vietējo un reģionālo pašvaldību statuss. Ir pienācis laiks atzīt daudzlīmeņu pārvaldību un oficiāli atzīt reģionālo un vietējo pašvaldību lomu globālajā klimata pārvaldībā. Nacionāli noteiktie devumi (NND) ir pārāk niecīgi, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, kas paredz ierobežot temperatūras paaugstināšanos krietni zem 2°C, nemaz nerunājot par 1,5°C. Lai papildinātu valstu saistības, mēs ierosinām vietējā un reģionālā līmenī noteiktu devumu sistēmu. Ne tikai pilsētas un reģioni ir tie, kas var mazināt emisiju neatbilstību, mēs arī spējam parādīt, ka ir iespējami vēl vērienīgāki mērķi.”

Bonnas mērs un apvienības “Vietējās pašvaldības — ilgtspējai” ( ICLEI ) priekšsēdētājs Ašoks Aleksandrs Šriderens ( Ashok-Alexander Sridharan ) atzīmēja: “ Pilsētas un reģioni ir klimata aizsardzības avangardā. Vietējo un reģionālo pašvaldību vadītāju klimata samits , kas pagājušajā gadā notika Bonnā, deva nepārprotamu signālu starptautiskajai sabiedrībai: mēs atbalstām turpmāku un ātrāku rīcību Parīzes nolīguma īstenošanai. Parīzes noteikumu kopumā ir jāiekļauj sistēma, saskaņā ar ko pilsētu un reģionu panāktā emisijas samazināšana tiek reģistrēta valstu monitoringa sistēmās. Mums ir jānodrošina, ka Parīzes noteikumu kopumā ir redzami vietēji noteiktie devumi.

Katovices mēra vietnieks Mariušs Skiba ( Mariusz Skiba ) norādīja: “Katovices mērķis attiecībā uz COP24 ir parādīt, kā pilsēta īsā laikā var realizēt būtisku pārstrukturēšanu. Katovice, tāpat kā viss Silēzijas reģions, vēsturiski vienmēr ir bijusi saistīta ar ogļu ieguvi un smago mašīnbūvi. Gan atjaunošana, gan reindustrializācija ir pārvērtušas Katovici par draudzīgu un patiešām zaļu pilsētu, kas tagad specializējas kā tehnoloģijās, kuras intensīvi attīstās, tā arī uzņēmējdarbības pakalpojumos, banku sektora pakalpojumos, zinātnes un tūrisma jomā. Šīs pārmaiņas mēs vēlamies parādīt ikvienam.”

Šodien ir vairākas pasaules mēroga iniciatīvas, lai izsekotu līdzi vietējo un reģionālo pašvaldību sasniegtajam progresam klimata pārmaiņu jomā. Divi veiksmīgi piemēri šeit ir Pilsētas mēru pakts un Carbon Climate Registry . Tomēr Parīzes nolīgums ne nacionāli noteiktajos devumos, ne arī tiešās ANO sistēmas ietvaros joprojām vēl neparedz oficiālu procedūru emisiju monitoringam un ziņošanai par pilsētās un reģionos realizēto emisiju samazināšanu.

Fotogrāfijas no plenārsesijas un preses pārstāvju brauciena saistībā ar klimata politiku ir pieejamas šeit .

Papildu informācija

RK atzinumi saistībā ar Parīzes klimata nolīgumu:

Gatavojoties pasaules līmeņa nolīguma par klimatu noslēgšanai Parīzē , ziņotāja: Anabelle Žežē ( Annabelle Jaeger ) (FR/PSE), Provansas-Alpu-Kotdazīras reģionālās padomes locekle (2015. gada oktobris).

Pasaules līmeņa nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošana — teritoriāla pieeja COP22 sarunām Marrākešā , ziņotājs: Frančesko Piļjaru ( Francesco Pigliaru ) (IT/PSE), Sardīnijas reģiona priekšsēdētājs, bijušais RK ENVE komisijas priekšsēdētājs (2016. gada oktobris).

Finansējums klimata pārmaiņu jomā — būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai , ziņotājs: Marko Duss ( Marco Dus ) (IT/PSE), Vitorio Veneto komūnas (Trevizo province) padomes loceklis (2017. gada oktobris).

Kontaktpersona: David Crous | david.crous@cor.europa.eu | +32 (0) 470 88 10 37