Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Klimata pārmaiņas: vietējā līmeņa vadītāji atbalsta kustību “ Global Strike for Future ” un aicina virzīties uz to, lai līdz 2050. gadam Eiropas Savienība kļūtu oglekļa emisiju ziņā neitrāla  
Bukarestē pilsētas un reģioni atbalsta kustību “Jaunatne klimatam” un aicina Eiropas Savienību izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā un veikt ieguldījumus, lai sasilšana nepārsniegtu 2 C.

ES pilsētas un reģioni atbalstīja protesta kustību “ Global Strike for Future  — paredzams, ka rīt, 15. martā , tā pulcēs simtiem tūkstošu jaunu cilvēku visā pasaulē, pieprasot īstenot steidzamākus pasākumus globālās sasilšanas novēršanai. Bukarestē notiekošajā samitā (Re)New EUrope vietējie un reģionālie vadītāji atkārtoti aicināja Eiropas Savienību pastiprināt centienus, apņemties saglabāt temperatūru krietni zem 2 C un apņemties līdz 2050. gadam izveidot oglekļa emisiju ziņā neitrālu Eiropu. Kopš 2018. gada augusta tūkstošiem studentu ir izgājuši ielās vairāk nekā 30 pasaules valstīs, aicinot īstenot papildu pasākumus cīņai ar klimata pārmaiņām. Globālās CO 2 emisijas 2018. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni.

Jaunākais zinātniskais ziņojums par klimata pārmaiņām, ko ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ( IPCC ) publicēja 2018. gada novembrī , liecina, ka ir palikuši mazāk nekā 20 gadi, lai novērstu klimata katastrofu, kuras dēļ globālā sasilšana nebūs pārvaldāma. Zinātnieki brīdina: ja pašreizējās tendences turpināsies, līdz 2100. gadam temperatūra pasaulē palielināsies par 3 C, neatgriezeniski kaitējot planētas bioloģiskajai daudzveidībai un radot ļoti nelabvēlīgus, nevaldāmus laika apstākļus.

Atsaucoties uz neseno paziņojumu , ar ko Briselē nāca klajā 16 gadus vecā klimata aktīviste no Zviedrijas Grēta Tūnberga ( Greta Thunberg ) , Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz) paziņoja: “ Jaunieši iziet ielās, lai pie pasaules līderiem vērstos ar vienkāršu prasību: pildīt Parīzē noteiktās saistības klimata jomā. Cīņa pret klimata pārmaiņām tiks uzvarēta vietējā līmenī, un pilsētas un reģioni pārsniedz valsts mēroga mērķus. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķus un palielina ieguldījumus, bet tas vēl joprojām nav pietiekami: mums ir jādara vairāk, lai reģioniem un pilsētām pavērtu iespējas veidot pāreju, radīt vidi saudzējošas darbvietas, kļūt enerģijas patēriņa ziņā efektīviem un vēl vairāk samazināt emisijas. Zinātniskie dati ir nepārprotami, jaunieši ir paveikuši savu uzdevumu, un tagad tie esam mēs, kam jāaizsargā planēta un tās nākotne, un tāpēc mēs pieprasām līdz 2050. gadam izveidot oglekļa emisiju ziņā neitrālu Eiropu .”

Uzstājoties samitā, kas pulcē 150 jaunus vietējā līmenī ievēlētus politiķus un ir lielākā ES vietējo un reģionālo vadītāju sanāksme kopš COP 21. konferences Parīzē, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Marku Markula ( Markku Markkula ) teica: “ Klimata pārmaiņas neviens nevar pārvarēt viens pats: mums visiem ir jārīkojas un jāsniedz ieguldījums. Vienīgais veids, kā gūt panākumus, ir visos pārvaldības līmeņos sadarboties ar rūpniecības jomu un uzņēmumiem, veicinot augstas kvalitātes inovācijas. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi ir jāintegrē politikā, taču mums nav vajadzīgas tukšas runas: mums ir vajadzīgi ieguldījumi. ES un publiskais finansējums var palīdzēt līdzfinansēt pāreju uz tīru enerģiju. Tomēr pirmām kārtām mums ir jārada labvēlīga vide vietējā līmenī, lai ļautu ilgtspējīgiem uzņēmumiem attīstīties un rosinātu to attīstību .”

Globālās CO 2 emisijas 2018. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Tas pamudināja16 gadus veco Zviedrijas skolnieci Grētu Tūnbergu uzsākt pasaules mēroga kustību “Jaunatne klimatam”, kas rosināja jauniešus visā pasaulē protestēt katru nedēļu, pieprasot klimata pārmaiņu jomā rīkoties aktīvāk.

Piedaloties Bukarestes samita sesijā “ Ilgtspējīgas nākotnes veidošana ES reģionos un pilsētās ”, RK loceklis, Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences priekšsēdētājs un Azoru salu (Portugāle) reģionālās valdības vadītājs Vašku Alvešs Kordeiru ( Vasco Alves Cordeiro ) (PT/PSE) paziņoja: “ Mums visiem visos varas līmeņos ir jāsaprot, ka klimata pārmaiņu problēmas, ar kurām mēs saskaramies, nav nākotnē risināms jautājums. Tās ir aktuālas un eksistējošas problēmas, ar kuru sekām mēs jau saskaramies; tās varēs pārvarēt tikai tad, ja rīkosimies kopīgi un saskaņoti. Uz to mūs aicina jaunieši: strādāt kopā šodien, lai nodrošinātu nākotni, uz ko jaunajām paaudzēm ir tiesības. Eiropas reģioni rāda piemēru, taču ir nepieciešams, lai ES un tās starptautiskie partneri nemazinātu savu klimata mērķu vērienīgumu.”

Uzstājoties Bukarestē, Eiropas Reģionu asamblejas un organizācijas “ R20 - Regions of Climate Action ” priekšsēdētājs, kā arī Vesterjētlandes (Zviedrija) reģionālās padomes priekšsēdētāja vietnieks un reģionālais vides ministrs Magnuss Berntsons ( Magnus Berntsson ) sacīja: “ Reģionālās un vietējās pašvaldības Eiropā un pasaulē pilnībā atbalsta Parīzes nolīgumu un aicina klimata jomā īstenot vērienīgus pasākumus . Mēs esam daļa no risinājuma. Būdami uz vietas, mēs izprotam iedzīvotāju vajadzības un apvienojam spēkus ar vietējiem uzņēmumiem un akadēmiskajām aprindām, lai radītu vidi saudzējošu izaugsmi un darbvietas ar mērķi aizstāt pārejas laikā zaudēto. Strādājot kopā un apmainoties ar labiem piemēriem, mūsu nodoms izdosies. To no mums prasa arī mūsu jaunākā paaudze .”

Piezīme redaktoriem

Samita “ Re (New) Europe ” noslēgumā vietējie un reģionālie vadītāji pieņems deklarāciju “ES veidošana no pašiem pamatiem kopā ar reģioniem un pilsētām” . Deklarāciju oficiāli nodos Rumānijas prezidentam Klausam Johannim ( Klaus Iohannis ). Tā būs vēstījums par reģionu un pilsētu nostāju, un to saņems ES iestāžu, valstu un valdību vadītāji, kuri 9. maijā pulcēsies Sibiu (Rumānijā) , lai apspriestu ES nākotni.

Līdztekus tādiem jautājumiem kā pārvaldība un demokrātija, kohēzija un Brexit ietekme uz reģionu ekonomiku viens no svarīgākajiem Bukarestes samita darba kārtības jautājumiem ir arī ilgtspējīga attīstība; vienā no sesijām tiks sniegti piemēri par to, kā pilsētas un reģioni uz vietas īsteno pasākumus klimata aizsardzības jomā. Noklikšķiniet šeit, lai iepazītos ar dažām ilgtspējīgām iniciatīvām, ko pašlaik īsteno ES pilsētas un reģioni .

Reģionu un pilsētu darbība klimata pārmaiņu jomā

Eiropas enerģētikas pārkārtošana un ekonomikas dekarbonizācija ir viena no galvenajām ES pilsētu un reģionu prioritātēm. Eiropas Reģionu komiteja — ES asambleja, kas pulcē 350 ievēlētus vietējos un reģionālos politiķus — pašlaik strādā pie diviem oficiāliem atzinumiem, lai veicinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Eiropā. Nākamajā plenārsesijā, kas notiks 26. un 27. jūnijā, ES vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja ir paredzējusi pieņemt atzinumu par ES klimatneitrālu stratēģiju , ko Eiropas Komisija publicēja 2018. gada novembrī .

RK preses paziņojumi par klimata pārmaiņām

18.12.2018., “COP24 : pilsētas un reģioni turpinās iestāties par vērienīgāku klimata aizsardzību”

13.12.2018., “COP 24. konference: pilsētas un reģioni prasa Parīzes nolīgumā oficiāli atzīt to lomu”

18.11.2018.,“Klimata pārmaiņu politika: varat rēķināties ar mums” (RK priekšsēdētāja Karla Hainca Lamberca un priekšsēdētāja pirmā vietnieka Marku Markulas priekšvārds)

15.11.2018.,“ COP24 : Vai esat gatavi?”

19.09.2018., “Vietējās pašvaldības izvirza vēl augstākus mērķus klimata politikas jomā”

06.07.2018.,“Klimata pārmaiņas: Parīzes nolīguma īstenošanai vajadzīgs lielāks vēriens un jauna pārvaldība”

Photos of "(Re)New Europe - 8th European Summit of Regions and Cities" are available here .

Kontaktpersona:

David Crous | david.crous@cor.europa.eu | +32 (0) 470 88 10 37