Eiropas Reģionu komiteja (RK) atzinīgi vērtē 2021. gada 24. februārī pieņemto Eiropas Komisijas jauno ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām . Lai gan stratēģija dod iespēju pāriet no plānošanas uz rīcību, RK pauž nožēlu, ka tajā joprojām nav konkrētu klimatadaptācijas mērķu. Jaunajā stratēģijā ir aprakstīts, kā Eiropas Savienība (ES) var pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. No 1980. gada līdz 2016. gadam ekstrēmu laikapstākļu ietekmē Eiropā ekonomikas zaudējumi pārsniedza 436 miljardus EUR. Covid-19 pandēmija ir tikai pastiprinājusi nepieciešamību veidot visiem cilvēkiem veselīgāku un drošāku vidi. Aicinājumu izstrādāt jaunu Eiropas Savienības stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām RK bija ietvērusi atzinumā, kas tika pieņemts 2020. gada decembra plenārsesijā .
Seviļas mērs un RK ENVE komisijas un darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” priekšsēdētājs Huans Espadass ( Juan Espadas ) (ES/PSE) to komentē šādi: "Mežu ugunsgrēki, postoši plūdi un iznīcinošs sausums – tik ļoti daudzus cilvēkus ir skārušas dabas katastrofas, kas kļūst arvien biežākas un intensīvākas. Klimata krīžu sekas ir ļoti smagas. Mums ir jārīkojas tagad, jo tās jau ir kļuvušas par jauno normalitāti. Globāla mēroga ārkārtas situācijā mums ir nepieciešami vietēji risinājumi. Jaunā ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām var palīdzēt pašvaldībām sagatavoties un pielāgoties šiem ekstrēmajiem apstākļiem un palielināt mūsu klimatnoturību. Mēs esam gandarīti par Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Fransa Timermansa (Frans Timmermans) priekšlikumu un priecājamies, ka viņš atzīst vietējo klimata pasākumu nozīmi."
Espo domes valdes priekšsēdētājs un Helsinku reģiona priekšsēdētājs Marku Markula (Markku Markkula) (FI/PPE) skatījums ir šāds: "Mēs augstu vērtējam to, ka Eiropas Komisija, pieņemdama ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, latiņu ir likusi augstāk un, atzīdama pilsētu un reģionu izšķirošo lomu klimatadaptācijā, ir ievērojusi mūsu aicinājumu stiprināt aktīvu subsidiaritāti un proporcionalitāti. Mums tagad ir jāturpina darbība un būtiski jāpalielina vietējo klimatadaptācijas projektu finansēšanas līdzekļi, jāizvērš labākās prakses piemērošana visā Eiropā un jāanalizē, kādas inovācijas iespējas paver uz datiem balstīta politikas veidošana.” Marku Markula ir agrākais RK priekšsēdētājs un ziņotājs 2020. gada decembrī pieņemtajam atzinumam par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
RK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi veicināt ilgtspējīgu un noturīgu pilsētu un lauku attīstību un novirzīt finanšu resursus vietējam līmenim, tostarp lauksaimniecības atbalstam, jo šī nozare ir visneaizsargātākā pret klimata pārmaiņām.
ES pilsētu un reģionu asambleja cer uz turpmāku sadarbību ar Eiropas Parlamentu par jaunās politikas atbalsta mehānismu, kas pašvaldībām sniegs tiešu tehnisko atbalstu, lai tās ciešā sadarbībā ar Pilsētas mēru paktu varētu pilnveidot un īstenot pielāgošanās stratēģijas un rīcības plānus.
Pašvaldību iesaiste pielāgošanās plāna veidošanā arī tiks pastiprināta ar ES programmu palīdzību, piemēram, ar ES pilsētprogrammu . Šī Eiropas Savienības iniciatīva tika uzsākta 2016. gada maijā. Tās pamatā ir dalībvalstu, pilsētu un Eiropas Komisijas daudzlīmeņu darba metode ar mērķi stimulēt Eiropas pilsētu izaugsmi, apdzīvojamību un inovāciju.
Komiteja atbalsta priekšlikumu pārskatīt labāka regulējuma pamatnostādnes un vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām atzīt par transversālu prioritāti. RK atzinīgi vērtē arī uzsvaru, kas jaunajā stratēģijā likts uz klimatadaptācijas politikas integrēšanu, un uzsver, ka vietējo klimata pasākumu mērķu sasniegšana, kas ir viena no trijām klimatadaptācijas stratēģijas prioritātēm, ir faktors, kas var veicināt pāreju no plānošanas uz darbību.
RK atbalsta priekšlikumu izveidot Klimata un veselības novērošanas centru un ierosina ar atklāta dialoga palīdzību panākt, lai tas būtu pamats veselības dimensijas iekļaušanai Eiropas zaļajā kursā , kas ir Eiropas Savienības izaugsmes stratēģija klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam.
RK atbalsta pārraudzības turpināšanu un datu vākšanu kā galveno instrumentu vietējā un reģionālā līmeņa klimatadaptācijas pasākumu mērķu plānošanai. Eiropas pielāgošanās zināšanu platforma Climate-ADAPT ir jāpilnveido un jāpaplašina. Jāturpina izmantot Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojuma dati.
Gaidāms, ka Padome 2021. gada jūnijā pieņems secinājumus par jauno ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Plašāka informācija
Pēc Eiropas Komisijas un RK paziņojuma 2020. gada oktobra plenārsesijā ir pastiprināta tiešā sadarbība starp ES un pašvaldībām, izveidojot Pilsētas mēru pakta teritoriālo palātu, kuras sastāvā būs 27 Eiropas Reģionu komitejas locekļi, kuru vārdi drīzumā tiks paziņoti. ES pilsētu un reģionu asambleju Pilsētas mēru pakta politiskajā valdē pašlaik pārstāv Varšavas mērs un bijušais EP deputāts Rafals Kazimežs Tšaskovskis ( Rafał Kazimierz Trzaskowski ) (PL/PPE).
RK nesen izveidoja darba grupu “Zaļais kurss vietējā līmenī” . Tās uzdevums ir panākt, lai ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija un pēckoronavīrusa atveseļošanas plāni nodrošinātu tiešu finansējumu pilsētām un reģioniem Eiropas zaļā kursa īstenošanai vietējā līmenī.
Noturīgu kopienu veidošanas kampaņas ietvaros RK ir uzsākusi tiešsaistē apkopot 200 labas prakses piemērus . Tos iesniedz RK locekļi. Viņi apraksta, kā pilsētas un reģioni jau īsteno Eiropas zaļo kursu konkrētos projektos, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt.
Jaunā ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām tika izsludināta paziņojumā par Eiropas zaļo kursu . Pirms tam 2018. gadā tika veikta 2013. gada stratēģijas novērtēšana , un no 2020. gada maija līdz augustam notika atklāta sabiedriskā apspriešana .
Klimata pārmaiņas atstāj dažādas sekas ekosistēmās, ekonomikas jomās, ietekmē cilvēku veselību un labklājību Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas rīcībā esošo informāciju laikposmā no 1980. gada līdz 2016. gadam laikapstākļu un citu ekstrēmu ar klimatu saistītu parādību radītie zaudējumi Eiropā sasniedza 436 miljardus EUR.
Lauksaimniecība ir nozare, kas ir visneaizsargātākā pret klimata pārmaiņām. 2018. gadā vien lauksaimniecībai nodarītais kaitējums Francijā sasniedza 2 miljardus EUR, Nīderlandē – 1,4 miljardus EUR un Vācijā – 770 miljonus EUR. Ja temperatūra pasaulē paaugstināsies par 3°C, sausums kļūs par divas reizes biežāku parādību, un kopējie tā izraisītie zaudējumi Eiropā palielināsies līdz 40 miljardiem EUR gadā, taču visvairāk cietīs Vidusjūras un Atlantijas okeāna piekrastes reģioni (ES Zinātnes centrs).
Kontaktpersona:
David Crous
david.crous@cor.europa.eu
+32 (0) 470 88 10 37