Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Pilsētas un reģioni aicina pieņemt jaunu tiesību aktu par ES okeāniem, lai aizsargātu jūras vidi, samazinātu piesārņojumu un apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu  

RK norāda, ka liela daļa ES vides tiesību aktu , tostarp ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD) un dabas aizsardzības direktīvas, nav pietiekami īstenotas.

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir iesniegusi vairākus priekšlikumus par jūras vides aizsardzību un okeānu ekosistēmu atjaunošanu. RK aicina izstrādāt jaunu ES Okeānu tiesību aktu, kurā būtu noteikta ilgtermiņa virzība, kā arī izmērāmi mērķi un termiņi, lai nodrošinātu jūras ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ierosina izveidot Okeānu fondu, lai dekarbonizētu jūras transportu, un aicina Enerģijas nodokļu direktīvā atcelt atbrīvojumu degvielai, ko izmanto zvejā. Tā kā Komisija ir apņēmusies samazināt barības vielu noplūdi ES jūrās, apturēt ūdens ziedēšanu un nedzīvu zonu paplašināšanos, Reģionu komiteja to aicina arī ierosināt jaunus novatoriskus noteikumus par ES tirgū piemērojamām kvotu saistībām attiecībā uz reciklētu slāpekli un fosforu.

Okeāni saskaras ar neatgriezenisku vides piesārņojumu. Starptautiskie jūras pārvadājumi, pārmērīga kuģu satiksme, pilsētu celtniecība, rūpnieciskā ražošana, lauksaimniecība un enerģijas ražošana ietekmē ūdens kvalitāti, jūras un to bioloģisko daudzveidību. Pasaules okeānus pārpludina plastmasa, ķīmiskais piesārņojums un notekošie lauksaimniecības mēslošanas līdzekļi, bet arvien pieaugošais spiediens, ko rada pilsētu attīstība un piekrastes tūrisms, smagi ietekmē arī jūras ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, RK ir pieņēmusi atzinumu , ko sagatavojusi ziņotāja Emma Norēna ( Emma Nohrén ) (SE /Zaļie). Līsešīlas (Zviedrija) komūnas mēra vietniece teica: “ Okeāni un klimats ir vienas un tās pašas monētas divas puses. Klimatu nevar regulēt bez veseliem okeāniem. Tāpēc Klimata akts ir jāpapildina ar Okeānu tiesību aktu, kurā noteikti mērķi un termiņi jūras vides uzlabošanai. Okeānu piesārņojums ir globāls jautājums, tomēr pašvaldības ir tās, uz kurām gulstas vislielākais slogs. Mums ir jāsāk strādāt pie tā, lai atraisītu pašvaldību neizmantoto potenciālu aizsargāt ES jūras vidi, vienlaikus nodrošinot nodarbinātību un stimulējot ekonomiku. Mēs vairs nevaram gaidīt. Zaļās pārkārtošanās jomā mums Eiropas Savienība ir jāizvirza vadībā, kā paredzēts Eiropas zaļajā kursā.”

RK norāda, ka liela daļa ES vides tiesību aktu, piemēram, ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD) un dabas aizsardzības direktīvas , nav pietiekami īstenotas, kā norādījusi Revīzijas palāta . Pēc pirmā JSPD īstenošanas cikla RK uzsver, ka bez noteiktām robežvērtībām vai skaidriem, tālejošiem un izmērāmiem mērķiem progress nekad netiks panākts, un mudina šādus mērķus noteikt bez turpmākas kavēšanās.

RK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt noteikumus, lai dalībvalstis varētu iesaistīt pašvaldības konsultāciju procesā un pasākumu izvēlē, izstrādē un plānošanā, kā arī precizēt pienākumus un veicināt aktīvāku līdzdalību ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvas sekmīgā īstenošanā.

RK arī aicina Eiropas Komisiju izveidot Eiropas Jūras bioloģiskās daudzveidības jautājumu darba grupu – 2030 , kuras sastāvā būtu vides projektu vadītāji, kas palīdzētu pašvaldībām un sniegtu tām padomus par projektu plānošanu un piekļuvi ES līdzekļiem, kas paredzēti, lai apturētu jūras piesārņojumu un atjaunotu okeānu ekosistēmas.

Saskaņā ar nesen pieņemtajiem ES tiesību aktiem klimata jomā pilsētas un reģioni aicina izstrādāt jaunu ES Okeānu tiesību aktu , lai noteiktu ilgtermiņa virzienu jūras ekosistēmu aizsardzībā un atjaunošanā, un atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot Okeāna fondu ar mērķi dekarbonizēt jūras transportu un 20 % no ieņēmumiem izmantot jūras ekosistēmu aizsardzībai, atjaunošanai un labākai pārvaldībai.

Lai ES jūrās apturētu eitrofikācijas izplatību, RK aicina Eiropas Komisiju saskaņā ar aprites ekonomikas principiem noteikt virzību un ierosināt kvotu saistības attiecībā uz reciklētām barības vielām mēslošanas līdzekļos, ko tirgo Eiropas Savienībā. RK uzsver, ka fosfors un slāpeklis ir vitāli svarīgas vielas pārtikas ražošanā un ka fosfors ir iekļauts ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstā.

ES vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja atbalsta bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam . Tomēr RK mudina Eiropas Komisiju rīcības plānā, kas jāpublicē 2021. gadā, iekļaut skaidrus un izmērāmus mērķus un ar tiem saistītus termiņus zvejas resursu saglabāšanai un jūras ekosistēmu aizsardzībai.

RK pauž satraukumu par slikto aizsardzību un nepietiekamo uzraudzību un kontroli pašreizējā ES aizsargājamo jūras teritoriju ( Marine Protecting Areas , MPA ) shēmā. Eiropas Vides aģentūras sniegtā informācija liecina, ka pilnībā aizsargāts ir mazāk nekā 1 % no ES aizsargājamajām jūras teritorijām. RK stingri atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot aizsargājamo jūras teritoriju tīklu, kas aptvertu 30 % ES jūru un ietvertu arī zvejas un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzsver, ka 10 % ES jūras teritoriju ir vajadzīga augsta līmeņa aizsardzība, ieskaitot zvejas lieguma zonas.

RK ierosina izveidot ES Okeānu akadēmiju , kurā darbotos gados jauni augstskolu zinātnieki no visām dalībvalstīm, lai iedvesmotu un izplatītu paraugpraksi un zināšanas par veselīgu okeānu nozīmi.

Lai novērstu plastmasas piesārņojumu, RK locekļi aicina visas dalībvalstis izveidot depozīta sistēmas dzērienu plastmasas tarai un aicina Eiropas Komisiju nodrošināt to atbilstību. Tas būtu izšķirošs solis ceļā uz vienotu iepakojuma tirgu. RK arī aicina Eiropas Komisiju aizliegt visus jaunos granulveida segumus sporta laukumos, paredzot sešu gadu pārejas periodu, un reglamentējošajos pasākumos iekļaut arī nanoplastmasu, bioloģiski noārdāmus un šķīstošus polimērus, lai samazinātu ar nolūku pievienotas mikroplastmasas izmantošanu – šis jautājums Eiropas Savienībā pašlaik tiek apspriests.

RK norāda, ka vides ziņā diferencētas ostu nodevas var būt efektīvs veids, kā piekrastes reģionos uzlabot vidi un samazināt emisijas gaisā un ūdenī, kā arī piedrazojumu un troksni, un aicina Eiropas Savienībā aizliegt ūdens novadīšanu no skruberiem.

RK atkārtoti uzsver, ka principam “piesārņotājs maksā” vajadzētu būt ES jūras vides tiesību aktu pamatā, un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir izveidojusi publiski pieejamu tīmekļa portālu WISE Marine .

Atzinuma projekts tika iesniegts RK plenārsesijā , kas notika 2021. gada 5., 6. un 7. maijā. 

Uzziņai

Lasiet šeit interviju ar Emmu Norēnu (SE/Zaļie), kas atbild uz pieciem jautājumiem par pašvaldību lomu jūras vides aizsardzībā.

Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD) ir pieņemta 2008. gada 17. jūnijā, un tās mērķis ir efektīvāk aizsargāt jūras vidi visā Eiropā. Eiropas Komisija ir noteikusi sīki izstrādātus kritērijus un metodiskos standartus, lai dalībvalstīm palīdzētu īstenot JSPD. Tie tika pārskatīti 2017. gadā, kā rezultātā tika pieņemts jauns Komisijas lēmums par labu vides stāvokli . Bioloģiskā daudzveidība ir viena no galvenajām politikas jomām Eiropas zaļajā kursā , kas pieņemts 2019. gada beigās. Eiropas Komisija 2020. gada maijā pieņēma ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam , lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atgrieztu dabu mūsu dzīvē. 

Atzinums “Vietējo un reģionālo pašvaldību devums jūras vides aizsardzībā” atbilst RK darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” darbības prioritātēm. Grupa tika izveidota 2020. gada jūnijā , un tās sastāvā ir 13 locekļi, kas ir vietējā un reģionālajā līmenī ievēlētas amatpersonas . Grupas mērķis ir nodrošināt, lai ES pilsētas un reģioni būtu nepastarpināti iesaistīti tādu dažādu iniciatīvu izstrādāšanā, īstenošanā un novērtēšanā, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam – ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijai virzībā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Katru gadu okeānā nonāk 4,8-12,7 miljoni tonnu plastmasas. Plastmasa veido 75 % no jūras piedrazojuma pasaules jūrās, tāpēc ir svarīgi samazināt jūras piedrazojumu.  Eiropas Parlamenta ziņojums (2019).

Kontaktpersona:

David Crous

Tālr. +32 (0)470 88 10 37

david.crous@cor.europa.eu