Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Pilsētas un reģioni ieskicē nākamo vides rīcības programmu  
Eiropas Reģionu komiteja vienprātīgi pieņem virkni ieteikumu, kā Eiropā uzlabot vides tiesiskā regulējuma un politikas integrāciju un īstenošanu

Lai gan pēdējās desmitgadēs vides stāvoklis Eiropā ir uzlabojies, joprojām vērojamas būtiskas problēmas. Dabas kapitālu noplicina lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports, rūpniecība, tūrisms un pilsētu izplešanās. Vietējie līderi ir neapmierināti ar to, ka pietrūkst politikas integrācijas, finansējuma, informācijas apmaiņas un koordinācijas, lai vides jomā varētu efektīvi īstenot ES tiesisko regulējumu. Gaidot Astoto vides rīcības programmu, ar ko iepazīstināt paredzējusi nākamā Komisija, Eiropas pilsētas un reģioni ir nākuši klajā ar vairākiem ieteikumiem, kā nākamajā desmitgadē Eiropā uzlabot vides politikas un tiesību aktu īstenošanu.

Eiropas Reģionu komitejas locekļi vienprātīgi ir pieņēmuši atzinumu par Astoto vides rīcības programmu (VRP)  — topošu Eiropas Savienības satvaru, kurā izklāstītas vides politikas prioritātes un mērķi. Šo atzinumu RK sagatavojusi, izmantojot visaptverošu pētījumu , kas publicēts 2018. gadā.

Vides politika neapšaubāmi ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem, tomēr ne visas problēmas ir atrisinātas. Komitejas locekļi pauž bažas, ka pietrūkst politikas integrācijas, finansējuma, informācijas apmaiņas un administratīvo spēju. ES pilsētas un reģioni mudina visus pārvaldības līmeņus pastiprināt koordināciju, stimulēt zināšanu un datu apmaiņu un uzlabot atbilstības nodrošināšanu.

Atzinuma sagatavotājs, Shīdamas pilsētas mērs un RK Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas ( ENVE ) priekšsēdētājs, ziņotājs Kors Lāmerss ( Cor Lamers ) (NL/ PPE ) , norāda: “Nākamajai VRP ir jābūt stratēģiskākai, integrētākai, elastīgākai, tajā jāņem vērā jaunie tehnoloģiskie izaicinājumi un jāpievēršas inovācijai. Programmai jāreaģē arī uz akūtākajiem ar pārveidi saistītajiem problēmjautājumiem enerģētikā, aprites ekonomikā, pārtikas jomā un pārejā uz tīru mobilitāti. Cilvēka veselības jēdziens ir jāsaista ar izpratni par veselīgu planētu, ekonomiku un sabiedrību, kurā resursus lieto atbildīgi un efektīvi. Mūsu ekonomikas modelim ir jāspēj aizsargāt bioloģisko daudzveidību un jābalstās uz aprites ekonomiku, turklāt jānodrošina pietiekama izaugsme, attīstība un darbvietas, lai uzturētu veselīgu sabiedrību, kurā ilgtspējīgi ieguldījumi virza ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus.”

“Bioloģiskā daudzveidība, atkritumu apsaimniekošana, gaisa kvalitāte un troksnis — tās ir visproblemātiskākās jomas, ja vērtējam vides tiesību aktu īstenošanu Eiropā,” atgādina Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) priekšsēdētāja Adina-Joanna Veljana ( Adina-Ioanna Vălean ) (RO/ PPE ) . “Ir skaidrs, ka mūsu vides politika — un konkrēti VRP — būs sekmīga tikai tad, ja pēc iespējas ciešāk iesaistīsim ES pilsētas un reģionus,” EP deputāte A.-J. Veljana uzsvēra RK plenārsesijā.

Lielā mērā būdami atbildīgi par Eiropas vides normatīvu īstenošanu, reģioni kopā ar pilsētām ir uzņēmušies vadību konkrētu ieteikumu ierosināšanā nākamajai ES vides politikas sistēmai. Komitejas locekļi aicina par prioritāti noteikt pašreizējo standartu efektīvu īstenošanu un noraida sankciju pāradresēšanu pašvaldībām.

RK atbalsta ideju par to pašvaldību stimulēšanu, kurām ir izcili rezultāti vides politikas un tiesību aktu īstenošanā, un aicina panākt ciešāku sinerģiju starp finansējuma avotiem un publiskajām/privātajām finansēšanas programmām.

RK locekļi ir ierosinājuši nākamajā VRP iekļaut ES stratēģiju, kuras mērķis būtu nodrošināt veselīgu dzīvi visiem. RK ierosina veidot skaidru un pārskatāmu Astoto VRP ar piecām galvenajām nodaļām, kas veltītas pārveidei, inovācijai, īstenošanai, plašākām globālām problēmām un komunikācijai.

Komitejas locekļi iesaka nostiprināt Tehnisko vides jomas sadarbības platformu  — priekšzīmīgu starpiestāžu sadarbības shēmu, kas izveidota 2012. gadā. Minētā platforma nodrošina pastāvīgu Eiropas Komisijas un RK dialogu, kura mērķis ir veicināt gan vides tiesību aktu īstenošanu, gan sadarbību starp pašvaldībām un Eiropas Savienību.

RK ierosina tehniskajā platformā izveidot pārstāvju tīklu, lai sekmētu vides tiesību aktu īstenošanu visos pārvaldības līmeņos. Šajā vides tiesību īstenošanas uzlabošanas darbā iesaistītos arī RK jaunais reģionālo centru tīkls ES politikas īstenošanas pārskatīšanai ( RegHub ) , apzinot trūkumus un meklējot īpaši pielāgotus risinājumus visos ES reģionos.

RK locekļi atzinīgi vērtē EK priekšlikumu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) orientēties uz ilgtspējīgu attīstību un vides politikas integrēšanu visās budžeta pozīcijās. Tomēr RK aicina klimata politikas integrēšanai rezervēt vairāk nekā 30 % no budžeta.

Vides rīcības programmas jau kopš 70. gadiem ir devušas ievirzi ES vides politikai. Pašlaik Eiropas Savienībā spēkā ir Septītā vides rīcības programma, kas noslēgsies 2020. gada 31. decembrī. Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts drīzumā būs pabeidzis tās izvērtējumu, ar kuru nāks klajā 2019. gada 13.-17. maijā, “ES zaļajā nedēļā” . Savukārt RK 16. maijā rīkos debates par nākamo VRP.

Lēmums par oficiālu Astotās VRP uzsākšanu būs jāpieņem nākamajai Eiropas Komisijai, kas pilnvaras pārņems pēc 26. maijā gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Vides tiesību aktu īstenošana ir viena no ENVE 2019. gada darba prioritātēm .

Astotais Eiropas Reģionu un pilsētu samits

14.-15. martā — tikai divas nedēļas pirms 29. martā plānotās Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un divus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām — Bukarestē notiks Eiropas Reģionu un pilsētu 8. samits , kurā svarīgāko tematu vidū būs ilgtspējīga attīstība un nākamā ES programmu paaudze.

Vairāk nekā 500 Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa vadītāji no visām ES dalībvalstīm ieradīsies Rumānijas galvaspilsētā, lai īpaši pievērstos jautājumam par vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu Eiropas nākotnes veidošanā. Šis samits, kura moto ir “ (Re) New EUrope ”, šogad būs lielākais visas Savienības pilsētu mēru, reģionālo pašvaldību priekšsēdētāju un citu vēlētu vietējo un reģionālo pārstāvju politiskais saiets.

Lai aktīvi iesaistītos debatēs par Eiropas nākotni, pasākumā pulcēsies arī 100 jauni vietējā un reģionālā līmeņa politiķi. Klātesot 20 iesaistīto reģionu pārstāvjiem, samitā tiks oficiāli atklāta arī Komitejas iniciatīva — dibināt Reģionālo centru ( Hubs ) tīklu ( #RegHub ) .

Ja vēlaties piedalīties pasākumā, lūdzam reģistrēties ES Rumānijas prezidentūras izveidotajā plašsaziņas līdzekļu akreditācijas lapā (termiņš: 1. marts). Atgādinām, ka plašsaziņas līdzekļu akreditāciju varēs saņemt tikai reģistrējušies žurnālisti.

Uzziņai

Šo atzinumu RK sagatavojusi, izmantojot visaptverošu pētījumu , kas publicēts 2018. gadā.

2018. g. novembris: RK pētījums “Virzībā uz Astoto vides rīcības programmu. Vietējā un reģionālā dimensija”.

2018. g. marts: Eiropas Parlaments - ziņojums par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu.

RK ENVE komisijas 2019. gada prioritātes.

Vides politika Eiropā.

Kas ir “vidiskās atbilstības nodrošināšana”?

Kontaktpersona : David Crous | david.crous@cor.europa.eu | +32 (0) 470 88 10 37