Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Lai nākamajos piecos gados varētu īstenot ES zaļās prioritātes, izšķiroša loma ir pilsētām un reģioniem  
Eiropas Reģionu komiteja aicina nodrošināt regulējuma noteiktību un finansiālus stimulus, lai Eiropā paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju, tostarp kohēzijas politikā enerģētikas pārkārtošanai paredzēt piešķīrumu 4,8 miljardu EUR apmērā, lai "zaļinātu" ogļu reģionus

Bukarestē notika Eiropas Reģionu komitejas Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas 24. sanāksme. Trīs galvenie darba kārtības jautājumi bija pasākumi, ar kuriem turpināt Parīzes klimata nolīguma īstenošanu, pilsētu un reģionu loma ES tīras enerģijas tiesību aktu kopuma īstenošanā un ilgtspējīgas attīstības mērķi. Sadarbībā ar Eiropas Komisiju, ES prezidentvalsti Rumāniju un Rumānijas Pašvaldību apvienību Reģionu komiteja 2019. gada 12.–14. jūnijā piedalās arī Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna ( SET plāna) 12. konferencē “Kā pārkārtot enerģētiku vietējā līmenī” .

Locekļi pieņēma atzinuma projektu “Tīras enerģijas paketes īstenošana: integrētie dalībvalstu enerģētikas un klimata plāni — instruments, kas paver iespēju klimata aizsardzības un aktīvās un pasīvās enerģijas jomā īstenot vietējas un teritoriālas pārvaldības pieeju” . Ziņotājs, Tolnas meģes padomes priekšsēdētāja vietnieks Jožefs Ribaņi ( József Ribányi ) ( HU/EPP ), teica: “ Dalībvalstīm kritiski jāizvērtē savi daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu tajos ir cieši iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības. Ar šo dialogu palīdzību gan pilsētas un reģioni, gan arī pilsoniskā sabiedrība, uzņēmumi un attiecīgās ieinteresētās personas var iesaistīties enerģētikas un klimata stratēģiju un rīcības plānu izstrādē un īstenošanā. Nedrīkst aizmirst, ka pilsētas un reģioni apsaimnieko lielus ēku fondus un sabiedriskā transporta tīklus, tiem ir tiešas pilnvaras pilsētplānošanas un zemes apsaimniekošanas jomā un tie darbojas kā decentralizētas enerģijas ražošanas regulatori. Kā asambleja, kas pilsētas un reģionus pārstāv Eiropas Savienībā, mēs cenšamies sniegt ieguldījumu nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un it īpaši daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogos.

Locekļi pieņēma atzinuma projektu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā: turpmākie pasākumi saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ekoloģisko pāreju un Parīzes klimata nolīgumu” . Ziņotāja, Espo pilsētas domes deputāte Sirpa Hertela ( Sirpa Hertell ) ( FI/PPE ), aicināja izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju IAM īstenošanai, kas būtu pamatā visām ES rīcībpolitikām un pasākumiem. S. Hertela sacīja: “ Lai politika nekļūtu sadrumstalota un pretrunīga, mums vajadzīga sistēmiska pieeja. Pilsētām un reģioniem vajag lielākas pilnvaras, jo to kompetencē ir īstenot 65 % no ilgtspējīgas attīstības mērķiem Eiropā. Lai izpildītu programmu 2030. gadam, ilgtspējīgas attīstības pasākumus klimata, enerģētikas un vides politikā ir svarīgi pielāgot vietējam līmenim. RK aicina noteikt integrētus, iekļaujošus vietējos mērķus un apakšmērķus, īstenošanas pasākumus un rādītājus, lai saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu mērītu un uzraudzītu IAM īstenošanā panākto progresu .”

Locekļi pieņēma atzinuma projektu “Īstenot Parīzes nolīgumu, novatoriski un ilgtspējīgi pārkārtojot enerģētiku reģionālajā un vietējā līmenī” . Ziņotājs, Lodzas vojevodistes seimika loceklis Vitolds Stempeņs ( Witold Stępień ) (PL/PPE) , sacīja: “ Parīzes nolīguma īstenošanā ir vajadzīgs plašāks vēriens un strauja pāreja uz ilgtspējīgu un novatorisku enerģētikas sistēmu. Ņemot vērā gan Eiropas pilsētu un reģionu, gan iedzīvotāju lomu enerģijas ražošanā, sadalē un patēriņā, ļoti svarīgi ir iesaistīt arī šos dalībniekus. Valstu valdībām vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāuzskata par nozīmīgiem partneriem un jānodrošina tām labāka piekļuve finansējumam, jaunām tehnoloģijām un spēju veidošanas programmām, lai nodrošinātu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu gan ogļu ieguves reģionos, gan oglekļietilpīgos reģionos, gan salās visā Eiropā.”

Eiropas Reģionu komiteja aicina 2021.–2027. gada kohēzijas politikā enerģētikas pārkārtošanai paredzēt piešķīrumu 4,8 miljardu EUR apmērā, lai ogļu ieguves reģionos atvieglotu ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu. Komiteja mudina arī palielināt pieļaujamo valsts atbalstu projektiem, kas saistīti ar enerģētikas pārkārtošanu ogļu ieguves reģionos, kā arī iesaka specializētās ES programmās paaugstināt uz peļņas gūšanu orientētu organizāciju finansējuma likmi no 60 % uz 70 %. ES pilsētu un reģionu asambleja atkārtoti aicina vismaz 30 % no nākamā ES budžeta atvēlēt tam, lai klimata politiku integrētu visās pārējās politikas jomās.

Vietējie vadītāji aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis apņemties līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas nevis par 40 %, bet gan par 50 % un attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamajiem energoresursiem paaugstināt mērķi līdz 40 % (pašreizējā vienošanās paredz attiecīgi 32,5 % un 32 %), kas būtu izšķirošs solis ceļā uz klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam.

Locekļi apsprieda dokumentu “Pilsētas mēru pakts pēc 2020. gada” , ko izstrādājusi ziņotāja, Modenas provinces Kastelnuovo Rangone komūnas padomes locekle Benedeta Brigenti ( Benedetta Brighenti ) (IT/PSE) . Šajās debatēs tika uzsvērts, ka vietējā līmeņa vadītāji vēlas, lai lielāku atbalstu saņemtu gandrīz 10 000 pilsētas un reģioni, kas atbilstīgi Pilsētas mēru paktam brīvprātīgi īsteno ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānus ( SECAP ), un ka steidzami jānodrošina savstarpēja papildināmība starp Parīzes klimata nolīgumā paredzēto nacionāli noteikto devumu un vietējā/reģionālā līmenī noteikto devumu.

Piezīme redaktoriem

Lai lejupielādētu attēlus no ENVE komisijas sanāksmes, noklikšķiniet šeit .

Lai lejupielādētu SET plāna konferences attēlus, noklikšķiniet šeit .

Visus ENVE komisijas sanāksmes dokumentus var lejupielādēt šeit.

Saīsinājums NECP nozīmē nacionālos enerģētikas un klimata plānus. Tajos jāietver dalībvalstu enerģētikas un klimata stratēģijas un pasākumi 2021.–2030. gadam, ar kuriem veicina ES 2030. gada mērķu sasniegšanu. Dalībvalstīm nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti bija jāiesniedz līdz 2018. gada beigām. Līdz šā gada 31. decembrim tām jāsagatavo un jāiesniedz plānu galīgās versijas. Normatīvajā rezolūcijā par Enerģētikas savienības pārvaldību, kas pieņemta 2018. gada novembrī, dalībvalstis tiek aicinātas izveidot daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogus, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības.

Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par Enerģētikas savienības pārvaldību skatīt šeit .

Ar nu jau otru atzinumu par tematu “Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM): pamats ES ilgtermiņa stratēģijai ilgtspējīgas Eiropas veidošanai līdz 2030.gadam” RK dod ieguldījumu Eiropas Komisijas pārdomu dokumentā “Ilgtspējīgāka Eiropa līdz 2030. gadam” , kas tika publicēts 2019. gada janvārī. Ziņotājs ir Zarasu rajona pašvaldības padomes loceklis un Lietuvas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Arnolds Abramavičs ( Arnoldas Abramavičius ) (LT/PPE) . Atzinumu paredzēts pieņemt nākamajā plenārsesijā 2019. gada 26.–27. jūnijā.

Saskaņā ar ES Kopīgā pētniecības centra datiem 41 reģionā 12 dalībvalstīs iegūst akmeņogļes un lignītu. Ar oglēm saistīta darbība Eiropas Savienībā nodrošina tiešas darbvietas aptuveni 240 tūkstošiem cilvēku: ogļu ieguves jomā visvairāk cilvēku ir nodarbināti Polijā (vairāk nekā 99 000), Vācijā (25 000), Čehijas Republikā (18 000), Rumānijā (15 000) un Bulgārijā (12 000).

Kohēzijas politikas piešķīrums enerģētikas pārkārtošanai 4,8 miljardu EUR apmērā, lai ogļu reģionus padarītu “zaļus”, ir svarīgs priekšlikums, kas iekļauts arī Ekonomikas politikas komisijas (ECON) atzinumā “Sociālā un ekonomiskā pārveide Eiropas ogļu ieguves reģionos” , kura ziņotājs ir Ziemeļreinas-Vestfālenes Valsts sekretārs federālajos, Eiropas un starptautiskajos jautājumos Marks Špaihs ( Mark Speich ) (DE/PPE) .

Kontaktpersona: David Crous | david.crous@cor.europa.eu | +32 (0) 470 88 10 37