Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES darbības veida mainīšana: ‎ reģionālie parlamenti sāk iniciatīvu savas lomas stiprināšanai ES tiesību aktu izstrādē  
Eiropas Reģionu komiteja koordinē reģionu pārstāvju debates par ES likumdošanas procedūru

Eiropas Reģionu komiteja ( RK ) un Eiropas Reģionālo likumdevēju konference ( CALRE ) šodien uzsāka izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir panākt, ka reģionālie parlamenti, kam ir likumdošanas pilnvaras, tiek vairāk iesaistīti ES likumdošanas procesā.

Šodien Romā Itālijas Senātā notikušajā 9. konferencē par subsidiaritāti tika uzsākta iniciatīva “Reģionālo parlamentu politisko debašu ieguldījums”. Visā Eiropā notiekošu reģionālo debašu tematus izmantos ES likumdošanas agrīnā posmā, izstrādājot ikgadējo Eiropas Komisijas darba programmu . Komiteja – ES vietējo un reģionālo pašvaldību asambleja – pārraudzīs projektu, apkopos viedokļus, tādējādi nodrošinot subsidiaritātes principa īstenošanu, un raudzīsies, lai lēmumus pieņemtu iedzīvotājiem tuvākajā līmenī un ES rīkotos tikai tad, ja tiktu uzskatīts, ka tā ir efektīvāka nekā valsts, reģionālais vai vietējais līmenis.

Komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ), kas ir arī Beļģijas vācu valodas kopienas parlamenta priekšsēdētājs, sacīja: “Šī iniciatīva ir starta signāls reģionālo parlamentu līdzdalībai ES politikas veidošanas agrīnā posmā. Šis projekts ir sācies īstajā brīdī, t. i., tieši pirms ES uzsāk konferenci par Eiropas nākotni, lai atjaunotu saikni ar iedzīvotājiem. Mums ir iespējami jāpalielina ikviena ES tiesību akta ietekme, visos politikas veidošanas procesos iesaistot piemēroto pārvaldes līmeni, tostarp iedzīvotājiem tuvāko, proti, reģionu un pilsētu līmeni, lai nodrošinātu tiesību aktu ietekmi ikdienā. Šādu reģionālo parlamentu debašu secinājumi tiks darīti zināmi Eiropas Komisijai un palīdzēs veidot turpmāko politiku. Tas nozīmē nevis mazāku Eiropas lomu, bet gan efektīvu Eiropu, kas rezultātus sniedz, iedzīvotājus izvirzot pirmajā vietā.”

Itālijas Senāta priekšsēdētāja Marija Elizabeta Alberti Kazelati ( Maria Elisabetta Alberti Casellati ), atklādama konferenci, uzsvēra, cik steidzami risināms jautājums ir pienācīga Eiropas Savienības un tās dalībvalstu reaģēšana uz iedzīvotāju prasību ES lēmumos vairāk rēķināties ar viņiem.

Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Antonio Tajāni ( Antonio Tajani ) pauda atbalstu iniciatīvai: “Izmēģinājuma projekts ir solis pareizajā virzienā, un tā mērķis ir ES lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistīt reģionālos parlamentus. Reģioni ir ļoti svarīgi, lai īstenotu ES politiku dažādās jomās, sākot ar lauksaimniecību un tūrismu un beidzot ar transportu un veselību. Reģionālo pašvaldību deputātiem jāpiedalās gaidāmajā konferencē par Eiropas nākotni. Nākamajā gadā šādu konferenci rīkos Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ( Ursula von der Leyen ). Tikai demokrātiski ievēlēti pārstāvji var ES iestādes tuvināt iedzīvotājiem.”

Šādu prioritāti pilnībā atbalsta Itālijas Reģionālo padomju priekšsēdētāju apvienības koordinatore Roza D’Amelio ( Rosa D’Amelio ): “Reģionālo likumdevēju asamblejas Itālijā un Eiropā ir gatavas dalīties ar savu pieredzi konferencē par Eiropas nākotni. Ja tāda konference būs labi strukturēta, tā varētu kļūt par Eiropas publisko forumu — vietu sarunām par jaunu sākumu.”

RK CIVEX komisijas priekšsēdētāja un Hamburgas brīvpilsētas parlamenta deputāte Barbara Dūdena ( Barbara Duden ) teica: “Aizvien skaidrāks kļūst tas, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir galvenā loma, veidojot aktīvu subsidiaritāti, kas izceļ ES mērogā veiktas kopīgas rīcības pievienoto vērtību, un to atzīst arī mūsu institucionālie partneri. Tādēļ mums ir jārūpējas, lai konstruktīvas politiskās debates par to, kuri jautājumi vislabāk risināmi kurā līmenī, netiek aizstātas ar neelastīgiem noteikumiem, kas neatspoguļo šā jautājuma sarežģītību (piemēram, princips “viens pieņemts – viens atcelts”).”

Veneto reģionālās padomes priekšsēdētājs un Itālijas Reģionālo parlamentu priekšsēdētāju konferences koordinatora vietnieks Roberto Čambetti ( Roberto Ciambetti ) teica: “Mūsu vēstījums ir šāds: lai neviens lēmums netiek pieņems bez Eiropas reģionu un reģionālo parlamentu līdzdalības. Mēs esam tie, kas īsteno 70 % ES tiesību aktu, taču nepiedalāmies to izstrādē. Ja Savienība tādā veidā vēlas risināt demokrātijas deficīta problēmu, tad tā atkal ir uz nepareizā ceļa. Reģionu komiteja ir neaizstājams posms starp reģioniem un ES iestādēm, taču tās efektīva līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā ir jānodrošina saskaņā ar atbilstīgu kārtību.”

Šā projekta gaitā gūtais reģionālo parlamentu ieguldījums tiks izmantots agrīnā ES lēmumu pieņemšanas posmā. Visi ES reģionālie parlamenti ar likumdošanas pilnvarām ir aicināti piedalīties projektā un šajā nolūkā sazināties ar CALRE sekretariātu ( calre2020@parcan.es ) līdz 2020. gada 24. janvārim . Īsi pēc termiņa beigām tiks atlasīti parlamenti, kas piedalīsies projektā, un paredzams, ka debates notiks laikā no 2020. gada 1. marta līdz 15. maijam.

Minētā iniciatīva papildina vēl vienu Komitejas organizētu projektu — Reģionālo centru ( RegHubs ) projektu, kas uzsākts 2019. gadā un kura ietvaros 36 reģioni novērtē, cik efektīvi ir vairāki izvēlētie ES politikas pasākumi, kas pašlaik tiek īstenoti, piemēram, publiskā iepirkuma un gaisa kvalitātes jomā.

Piezīme redaktoriem

Konferenci par subsidiaritāti reizi divos gados rīko Eiropas Reģionu komiteja, lai veicinātu iestāžu darbu subsidiaritātes uzraudzības jomā un veidotu patiesu dialogu starp visiem subsidiaritātes uzraudzības procesā iesaistītajiem partneriem. Romā notikusī konference ir devītā pēc kārtas. Visas iepriekšējās konferences ir rīkotas katra citā ES dalībvalstī.

Subsidiaritāte nodrošina to, ka ES var rīkoties tikai tad, ja konkrētu jautājumu risināšanā tā ir efektīvāka nekā valsts, reģionālais vai vietējais līmenis. Mērķis ir nodrošināt, ka visos ES pasākumos ir pietiekama pievienotā vērtība.

Aktīvas subsidiaritātes koncepcija ir jauns darba veids, kā pilnveidot tradicionālo pieeju subsidiaritātes principam. Tā mudina visus institucionālā, valsts un zemāku līmeņu dalībniekus sniegt konstruktīvu ieguldījumu ES tiesību aktu pievienotās vērtības palielināšanā visā politikas veidošanas ciklā. Aktīvas subsidiaritātes koncepciju ierosināja RK, kad darbojās Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupa , ko 2017. gada novembrī izveidoja pašreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ( Jean-Claude Juncker ) un vadīja priekšsēdētāja vietnieka Franss Timmermanss ( Frans Timmermans ). Aktīvas subsidiaritātes jēdziens tika iekļauts Eiropas Komisijas 2018. gada oktobra paziņojumā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu .

Kontaktinformācija:

Pierluigi Boda

Tālr. +32 473 851 743

pierluigi.boda@cor.europa.eu

Marie-Pierre Jouglain

Tālr. +32 2 282 2566

mariepierre.jouglain@cor.europa.eu