Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Brexit : vietējā līmeņa vadītāji cer uz Eiropas ziemeļrietumu makroreģionu, kas varētu veicināt sadarbību vietējā līmenī, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES  
Šādu iespēju Apvienotās Karalistes pārstāvji apsprieda ar Eiropas Reģionu komitejas locekļiem, tiekoties Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmē Klužā (Cluj), Rumānijā

Makroreģionālās stratēģijas ir izrādījušās spējīgas veicināt izaugsmi un uzlabot kohēziju kaimiņu reģionos — gan ES, gan trešo valstu reģionos —, kam jārisina kopīgas problēmas. Pieņemot atzinuma projektu par Donavas stratēģiju, Eiropas Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisija ( COTER ) ir uzsākusi sagatavošanās debates par to, kā nodrošināt ciešu sadarbību ar Apvienotās Karalistes vietējām pašvaldībām, citastarp izmantojot arī Ziemeļeiropas makroreģionālo stratēģiju, gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES.

Eiropas Reģionu komitejas COTER komisija 26. martā rīkoja sanāksmi Klužā-Napokā ( Cluj-Napoca ) , Rumānijas trešajā lielākajā pilsētā. Balstoties uz Rīgas pilsētas domes deputāta Daiņa Turlā (LV/ALDE) izstrādāto atzinumu , vietējā līmeņa vadītāji izvērtēja makroreģionālo stratēģiju ietekmi.

Donavas baseina reģionā gūtā pieredze liecina, ka makroreģioni var būt izcils instruments, kas, neradot jaunas birokrātiskas struktūras, ļauj īstenot augšupēju teritoriālo koordināciju ar visu pārvaldes līmeņu līdzdalību.

“Makroreģionālās stratēģijas ļauj uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, dabas resursu apsaimniekošanu, inovācijas stratēģijas un daudzus citus attiecīgo vietējo kopienu dzīves aspektus,” teica ziņotājs un piebilda, ka “ES līmenī ir vairāk jākoordinē, kā arī labāk jāsaskaņo dažādi finansēšanas instrumenti un jāveido ciešāka sadarbība starp attiecīgajiem Eiropas Komisijas direktorātiem.”

Apsverot iespējas uzlabot koordināciju dalībvalstu līmenī, COTER komisijas locekļi konstatēja, ka dalībvalstu iestāžu tīkls, kas nodarbojas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda īstenošanu Baltijas jūras reģionā, varētu kalpot par modeli izmantošanai citu nozaru politikā un pārējās ģeogrāfiskajās teritorijās.

Atzinuma projektā ir uzsvērts, ka, runājot par teritoriālo sadarbību pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, makroreģionālās stratēģijas varētu sekmēt Apvienotās Karalistes un ES turpmākās attiecības, kļūstot par svarīgu instrumentu, kas nodrošinās “ilgtspējīgu vienotu plānošanu, koordinēšanu un sadarbību starp Apvienotās Karalistes un ES pilsētām un reģioniem”.

Debašu laikā šo aspektu uzsvēra Birmingemas pilsētas domes deputāts Alberts Bors ( Albert Bore ) (UK/PSE), kas vada Apvienotās Karalistes delegāciju Eiropas Reģionu komitejā.

Viņš teica: “Mēs strādājam, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes un ES turpmākās attiecības var balstīties uz spēcīgu teritoriālo dimensiju un izmantot labākos pieejamos instrumentus ciešai sadarbībai vietējā līmenī. Starp svarīgākajiem instrumentiem ir Ziemeļrietumeiropas ekonomikas forums un makroreģionālā stratēģija.”

Turpmākajās iniciatīvās varētu izmantot pieredzi, kas gūta pašreizējās Ziemeļrietumeiropas programmas ietvaros. Šīs programmas finansējums nāk no Interreg , kas ir viena no svarīgākajām ES iniciatīvām pārrobežu sadarbības atbalstīšanai un kurā piedalās Apvienotā Karaliste, Īrija, Beļģija, Luksemburga, Nīderlande un Šveice.

Par atzinuma projektu balsos RK plenārsesijā, kas notiks 25. jūnijā.

Kontaktinformācija:

Pierluigi Boda : tālr. +32 22822461, mob. tālr. +32 473 851743, pierluigi.boda@cor.europa.eu

Andrew Gardner : tālr. +32 22822429, mob. tālr. +32 473 843981, andrew.gardner@cor.europa.eu