Reaģējot uz Eiropadomes ārkārtas sanāksmē nolemto saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, Eiropas Reģionu komiteja (RK) — ES vietējo un reģionālo pašvaldību asambleja — atkārtoti uzsvēra, ka dalībvalstīm steidzami jāpieņem ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam, lai nodrošinātu, ka reģioni un pilsētas spēj pietiekami labi sagatavot jaunus plānus un mazināt Brexit ietekmi.

Uzaicinājums izskanēja Komitejā notikušajās Eiropas 350 vietējo un reģionālo līderu debatēs ar Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētāju Žanu Artuī ( Jean Arthuis ) Abas ES politiskās asamblejas ir dziļi nobažījušās par finansiālo ietekmi, ko radīs Eiropadomes ārkārtas sanāksmē dalībvalstu pieņemtie lēmumi.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) norādīja: “ Lēmums pagarināt izstāšanās termiņu līdz šā gada oktobra beigām dod Apvienotajai Karalistei vairāk laika, lai izkļūtu no pašreizējā iekšējā strupceļa . No Brexit neiegūs neviens, bet mums šis laiks jāizmanto lietderīgi, lai sagatavotos nākotnē veidot tiltus starp Apvienotās Karalistes un 27 ES valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Ir svarīgi, lai termiņa pagarinājums nekavētu Eiropas Savienības darbu pie tādiem steidzamākiem jautājumiem kā reģionālā nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, darbvietu radīšana un ģeopolitiskās problēmas. Lai aizsargātu savu ekonomiku un reaģētu uz šīm problēmām, mums jānodrošina noteiktība, un tas nozīmē, ka steidzami jāvienojas par pietiekamu turpmāko ES budžetu, lai reģioni un pilsētas varētu plānot nākotnes ieguldījumus .”

Lai stātos pretī nākamās desmitgades izaicinājumiem, Komiteja un Eiropas Parlaments ļoti aktīvi uzstāj , ka ES 27 dalībvalstīm ir jāpalielina iemaksas ES budžetā no 1 % uz 1,3 % no nacionālā kopienākuma. Komiteja ir iebildusi pret jebkādiem ES reģionālo fondu jeb kohēzijas politikas budžeta samazinājumiem , jo ar to jāatbalsta reģioni, kuru ekonomika ir visvairāk pakļauta Brexit ietekmei. Attiecībā uz pašreizējiem investīciju plāniem Komiteja norāda, ka finanšu saistības, ko ES ir uzņēmusies, ir jāievēro līdz pēdējam gadam, kurā ieplānoti maksājumi, t. i., 2023. gadam, un nedrīkst pieļaut nekādu samazinājumu vai pārcelšanu uz jauno finanšu ciklu.

Žans Artuī pauda pilnīgu izpratni par reģionu un pilsētu bažām. Viņš izklāstīja EP pozīciju un atbildēja uz RK locekļu jautājumiem, uzsverot, ka “ Eiropas Parlaments rūpīgi izvērtē Komisijas priekšlikumus par ārkārtas pasākumiem “bezlīguma” gadījumam. Ja kādu dienu Brexit notiks, ne reģioniem, ne pilsētām ES 27 dalībvalstīs tas nebūs kā sods .”

Brexit iespējamo ietekmi Komiteja ir izvērtējusi vairākos pētījumos un politiskajās debatēs, kas notika pēdējo divu gadu laikā, tostarp trijās atklātās diskusijās ar ES galveno sarunu vadītāju Mišelu Barnjē ( Michel Barnier ). ES un Apvienotās Karalistes pašvaldību vadītāji visvairāk satraucas par pilsoņu tiesībām, kā arī par iespējamām izmaksām, kas varētu rasties ostām, zivsaimniecības nozarei, tūrismam, lauksaimniecībai, pētniecībai un izglītībai. Komiteja 2017. gada martā un 2018. gada maijā pieņēma divas politiskās rezolūcijas un nesen uzsāka darbu, lai apzinātu labākos instrumentus pārrobežu reģionālajai sadarbībai pēc Brexit .

Kontaktinformācija:

Pierluigi Boda

Tālr.: +32 2 282 2461

Mob. tālr. +32 473 85 17 43

pierluigi.boda@cor.europa.eu