Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Zilā ekonomika Eiropas reģionos — vārti uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību  
Maltas Republikas prezidente Marija Luīze Koleiro Preka (Marie-Louise Coleiro Preca) un ES komisārs Karmenu Vella piedalījās Eiropas Reģionu komitejas pasākumā, kas tika rīkots Audešā (Malta).

Tur notika Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas ( NAT ) locekļu sanāksme, kuras darba kārtībā nozīmīgs jautājums bija zilā ekonomika. ES zilā ekonomika, kuras apgrozījums ir 566 miljardi eiro, nodrošina 1,3 % no ES kopējā IKP un nodarbina 3,5 miljonus cilvēku ( Eiropas Komisija, 2018. gads ). Audešā apsprieda arī tādus svarīgus jautājumus kā pārrobežu sadarbība katastrofu riska mazināšanas jomā un jauna Eiropas darba kārtība jūrniecības nozaru attīstībai. NAT konferenci un sanāksmi, kurā piedalījās vairāk nekā 100 delegātu, organizēja Audešas reģiona vadītājs un tā galvaspilsētas Viktorijas mērs Semjuels Acopardi ( Samuel Azzopardi ) (MT/PPE).

Atklājot Audešā rīkoto konferenci “ Zilās ekonomikas ilgtspējīga attīstība ”, NAT komisijas priekšsēdētājs Osi Martikainens ( Ossi Martikainen ) (FI/ALDE) teica: “ Viena no Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas prioritārajām jomām ir zilā ekonomika. Tai var būt liela sociālekonomiska ietekme ne tikai piekrastes un jūras reģionos, bet arī visā Eiropas Savienībā. Mēs uzskatām, ka gan tradicionālajām nozarēm, piemēram, jūras transportam, gan novatoriskākām nozarēm, piemēram, zilās biotehnoloģijas un okeāna enerģijas nozarei, būtisks faktors ir kopīga Eiropas rīcības programma, kuras mērķis ir pilnībā atraisīt zilās ekonomikas potenciālu un pārvērst to ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā izaugsmē un nodarbinātībā.

Audešas reģiona vadītājs un tā galvaspilsētas Viktorijas mērs Semjuels Acopardi (MT/PPE), kas organizēja konferenci, norādīja: “ Zilā ekonomika ir iespēja jūras resursu izmantošanu saskaņot ar nepieciešamību nodrošināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību mūsu kopienās. Mēs atbalstām RK viedokli, ka zilajai ekonomikai vajadzētu būt nevis attālinātai, bet gan neatņemamai ES ekonomikas politikas sastāvdaļai. Ilgtspējīga izaugsme ir ļoti svarīga Audešas reģiona politikas prioritāte. Sala jau tagad Maltas elektroenerģijas tīklā ievada vairāk tīras enerģijas nekā patērē, un mēs esam uz pareizā ceļa, lai 2020. gadā kļūtu par ekoloģisku salu . Audešas reģiona vides aizsardzības stratēģiju sāka īstenot 2009. gadā.  

Maltas Republikas prezidente Marija Luīze Koleiro Preka sacīja: “ Mūsu politikas pasākumiem ir jāveicina ilgtermiņā ilgtspējīgi ieguldījumi, lai Vidusjūras reģionā aizsargātu ļoti lielo bioloģisko daudzveidību un vienlaikus pavērtu mūsu iedzīvotājiem jaunas iespējas gūt ienākumus. Visās ES dalībvalstīs zilā ekonomika vidēji ir augusi straujāk nekā valstu ekonomika. Pēdējos gados zilās ekonomikas izaugsme ir bijusi stabila, un esmu pārliecināta, ka līdz 2030. gadam mēs tās apjomu varam divkāršot.”

Malta ir viena no tām piecām ES dalībvalstīm, kur zilās ekonomikas pienesums iekšzemes kopproduktā ir vislielākais (4,7 %). Maltas zilajā ekonomikā nodarbināti aptuveni 10 400 cilvēku, un tās bruto pievienotā vērtība ir 406 miljoni eiro.

ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella norādīja: “ Joprojām liela ir ieguldījumu nepietiekamība, ko var novērst tikai ar īpašu finansējumu zilajai ekonomikai. Tāpēc mēs daudz pūļu veltām investoru piesaistei. Mēs gatavojam zilās ekonomikas finansēšanas platformu, kas jau pašlaik vieno 600 rentablu uzņēmumu pirmskomercializācijas posmā. Nākamo soli spersim Eiropas Jūras dienā, kas maijā notiks Lisabonā un kurā iepazīstināsim ar jaunu pakalpojumu, proti, atbalstu ar zilās ekonomikas nozarēm saistītu jaunuzņēmumu un MVU ieguldījumgatavības nodrošināšanai.

Jēdziens “zilā ekonomika” aptver visu ar okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām saistīto saimniecisko darbību un tādas nozares kā zvejniecība, kuģu būve un piekrastes tūrisms, kā arī zilā biotehnoloģija un atkrastes atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguve. Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai ir būtiska nozīme centienos sasniegt ANO izvirzīto 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (#14 ).

NAT komisijas 23. sanāksmē locekļi pieņēma ziņotāja Roberto Čambeti ( Roberto Ciambeti ) (IT/ECR) sagatavoto atzinuma projektu par tematu “ Katastrofu riska mazināšanas pārrobežu dimensija ”. Veneto Reģionālās padomes priekšsēdētājs norādīja: “ Mums jānodrošina lielāka noturība pret dabas katastrofām, tādā veidā apliecinot, ka uzņemamies atbildību par saviem iedzīvotājiem. Mums jāizstrādā iespējamā apdraudējuma kartes un tie jānovērtē, kā arī jāatvēl līdzekļi ekspertu grupām, augstākās izglītības programmām un vietējās pārvaldes darbinieku apmācībai. ” Atzinumu pieņems RK plenārsesijā, kas notiks 2019. gada 26.-27. jūnijā.

RK locekļi pieņēma atzinuma projektu “ Jauna ES darba kārtība jūrniecības nozaru attīstības paātrināšanai ”. Ziņotājs un Luāras reģionālās padomes loceklis Kristofs Kleržo ( Christophe Clergeau ) (FR/PSE) sacīja: “ Zilajai ekonomikai jābūt vienai no nākamās Eiropas Komisijas svarīgākajām prioritātēm. Jūrniecības nozarēs iespējams radīt daudzas ilgtspējīgas darbvietas, ja Eiropas politikas pasākumos būs apvienotas jūrniecības vērienīgās ieceres, rūpniecības politika un apņemšanās veikt ekoloģisku pāreju. Lai gūtu panākumus, jābalstās uz Eiropas nozīmīgāko jūrniecības reģionu ekosistēmām, jāfinansē inovācija un jaunu produktu izstrāde un jāatbalsta tradicionālā zvejniecība un kuģubūve, kā arī jaunas tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamu jūras energoresursu enerģijas ieguves vai biobāzēti zilās ekonomikas uzņēmumi. ” Atzinumu pieņems RK plenārsesijā, kas notiks 2019. gada 26.-27. jūnijā.

RK locekļi arī pieņēma ziņotāja Uno Silberga ( Uno Silberg ) (EE/EA) izstrādāto atzinuma projektu par tematu “ Ceļā uz visaptverošu Eiropas Savienības regulējumu attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem ”. Koses pašvaldības padomes loceklis atzina: “ Ilgtermiņā endokrīnie disruptori postoši ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī faunu un floru. Tie ir plaši izplatīti, bet sabiedrība ir ļoti slikti informēta par to radītajiem draudiem. Mums jāuzlabo sabiedrības informētība un visos līmeņos jāveic koordinēti pasākumi, kuru prioritāte ir iedzīvotāju veselība un kuri vienlaikus respektē patērētāju un ražotāju intereses. ” Atzinumu pieņems RK plenārsesijā, kas notiks 2019. gada 26.-27. jūnijā.

Komitejas locekļi apsprieda šādus atzinumus:

“Progress, kas panākts, īstenojot ES meža stratēģiju ”, ziņotājs — NAT priekšsēdētājs un Lapinlahti vietējās pašvaldības padomes loceklis Osi Martikainens (FI/ALDE);

Aktīvas un veselīgas vecumdienas ”, ziņotāja un Dālarnas landstinga locekle Birgita Sakredeusa ( Birgitta Sacrédeus ) (SE/PPE);

Lauksaimnieciskā ganību lopkopība ”, ziņotājs un Lakanurgas mērs Žaks Blanks ( Jacques Blanc ) (FR/PPE).

Fotoattēli no NAT komisijas 23. sanāksmes un konferences atrodami šeit.

Vispārīga informācija: lai iepazītos ar “ 2018 annual economic report on the EU blue economy ”, noklikšķiniet šeit .

Kontaktpersona: David Crous | david.crous@cor.europa.eu | +32 (0) 470 88 10 37