ES Reģionu komitejas priekšsēdētājs A. Dzidzikosts brīdina, ka vietējo pašvaldību budžetos trūkst 180 miljardu euro, un kritizē valstu valdību nespēju apspriesties ar pašvaldībām par ieguldījumu plāniem
Šodien publicētais Reģionālais un vietējais barometrs , ko sagatavojusi Eiropas Reģionu komiteja , brīdina, ka ES atveseļošanu apdraud valstu galvaspilsētu nespēja apspriesties ar pilsētām un reģioniem par ES finansētajiem ārkārtas atveseļošanas plāniem. Arī iespēja, ka ES līdzekļi netiks novirzīti tur, kur, pēc pilsētu un reģionu domām, tie ir visvairāk vajadzīgi, var saasināt problēmas, ko rada Covid-19 pandēmijas radītā izdevumu un ieņēmumu starpība 180 miljardu euro apmērā.
Otrajā gadskārtējā ziņojumā , kas ietver vienu no lielākajām ES pašvaldību sabiedriskās domas aptaujām , kāda jelkad veikta, ir arī norādīts uz sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības palielināšanos starp vienas valsts reģioniem un visā Eiropas Savienībā, tostarp uz lauku un pilsētu digitālo plaisu, kas apdraud ES mērķus attiecībā uz zaļo un digitālo ekonomikas pārkārtošanu.
Ziņojuma prezentācijā Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un Vidusmaķedonijas reģiona (Grieķija) gubernators Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) (EL/PPE) sacīja: “Mūsu reģionālais un vietējais barometrs vērtē pandēmijas ietekmi uz reģioniem, pilsētām un ciematiem, lai visi pārvaldības līmeņi — ES, valstu, reģionālais un vietējais līmenis — var veikt konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir risināt mūsu iedzīvotāju problēmas. Pārāk bieži Eiropa mums asociējas tikai ar tās 27 dalībvalstīm. Eiropas Savienība ir stipri daudzveidīgāka: tie ir 300 reģioni, 90 000 pašvaldību un vairāk nekā 1,1 miljons reģionālā un vietējā līmenī ievēlētu politiķu, kas pārstāv vairāk nekā 400 miljonus cilvēku. Mūsu barometrs paver jaunu skatījumu uz ES stāvokli, labāk atspoguļojot tās daudzveidību, sarežģītību un bagātību.”
Turpinājumā daži svarīgi Vietējā un reģionālā barometra secinājumi:
- Reģionālās un vietējās finanses ir apdraudētas. Laikā, kad vietējo finanšu stāvoklis ir ļoti slikts, pašvaldību uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus sabiedriskos un veselības aprūpes pakalpojumus. Eiropas Savienībā 2020. gadā izdevumu pieaugums un ieņēmumu samazināšanās radīja iztrūkumu aptuveni 180 miljardu euro apmērā, no kuriem 130 miljardi euro ir zaudēti reģionālajā līmenī un starplīmeņa pašvaldībās un 50 miljardi EUR — vietējā līmenī. ES un dalībvalstu pienākums ir steidzami palīdzēt pašvaldībām absorbēt šos finanšu satricinājumus, tostarp izmantojot valstu atveseļošanas plānus.
- Ignorējot veselības krīzes teritoriālo dimensiju, tiek apdraudēta cilvēku dzīvība. ES un dalībvalstu valdības atveseļošanu vislabāk var paātrināt, nodrošinot, ka to centienos tiek ņemtas vērā reģionālā un vietējā līmeņa īpatnības: ja netiek ņemta vērā veselības teritoriālā dimensija, tiek apdraudēta cilvēku dzīvība. Lai mēs būtu labāk aizsargāti, vēlreiz ir jāizvērtē dažādu pārvaldes līmeņu pilnvaras veselības jomā. Eiropas Savienībai būtu vairāk jāiegulda reģionālo sistēmu noturības veidošanā un jākoordinē spēju stresa testi, lai novērtētu šo sistēmu gatavību krīzēm.
- Nacionālajos atveseļošanas plānos reģioni tiek ignorēti, tādējādi apdraudot ES atveseļošanu un zaļos mērķus. Pastāv risks, ka atveseļošanas mērķi netiks sasniegti, jo stratēģijās nav ņemtas vērā mūsu kopienu patiesās vajadzības, daudzveidība un atšķirības. Valstu valdībām plāni ir jāīsteno sadarbībā ar reģioniem un pilsētām. Mums ir jābūt nozīmīgiem plānu pārvaldības dalībniekiem, ņemot vērā mūsu pienākumus tādās jomās kā publiskais iepirkums, transports, klimatrīcība, veselība un izglītība.
- Pilsētu un lauku digitālā plaisa varētu apdraudēt atveseļošanos: steidzami nepieciešams atbalsts “digitālajai kohēzijai” . To ES mājsaimniecību skaits, kuras pārklāj ļoti augstas veiktspējas tīkli, pilsētu teritorijās sasniedz 44 %, bet lauku apvidos tikai 20 %. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir steidzami jāiegulda līdzekļi šīs plaisas mazināšanā: digitālajai kohēzijai ir ļoti liela nozīme stabilā un iekļaujošā atveseļošanā.
- “Covid-19 nabadzība” kļūst par realitāti. Palielinās risks, ka Covid-19 radīs jaunu “zudušo paaudzi”. Visvairāk skarti ir gados jauni un mazkvalificēti darba ņēmēji. Cilvēku, kas dzīvo sliktos apstākļos, cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļi pasliktinās. Eiropas Savienībai ir jārīkojas konkrēti un solidāri, lai panāktu taisnīgāku atveseļošanos.
- Reģionālie un vietējie politiķi uzskata, ka viņu viedoklim nav pietiekamas nozīmes Eiropas Savienībā, un vēlas, lai viņiem būtu lielāka ietekme tādās jomās kā ekonomika, sociālais taisnīgums, klimata pārmaiņas un vide. Šī aicinājuma ignorēšana būs nepiedodama kļūda un palielinās plaisu starp Eiropas Savienību un tās kopienām. Vajadzīgs jauns impulss Eiropas demokrātijai, lai stiprinātu mūsu Eiropas vērtības. Konferencei par Eiropas nākotni jābūt forumam, kur sākt reālas pārdomas par ES demokrātisko modeli.
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Barometrs sniedz priekšstatu par sociālās, ekonomikas un veselības krīzes ietekmi ES reģionos un pilsētās. Tajā minētos faktus un secinājumus papildina 27 ES dalībvalstu vietējo un reģionālo politiķu sabiedriskās domas aptauja. Eiropas Reģionu komitejas pasūtītā un IPSOS veiktā aptauja atspoguļo šo politiķu viedokli par pašvaldību, valstu valdību un ES attiecību kvalitāti, demokrātijas stāvokli Eiropas Savienībā un savu attīstības programmu.
Gadskārtējo reģionālo un vietējo barometru (#EURegionalBarometer) papildina Eiropas Reģionu komitejas — ES vietējo un reģionālo pašvaldību politiskās asamblejas — 329 locekļu politiska rezolūcija .
Gadskārtējā reģionālā un vietējā barometra secinājumi: [saites tiks atjauninātas]
Kontaktpersona:
Michele Cercone
priekšsēdētāja runaspersona
Tālr. +32 (0)498 9823 49
michele.cercone@cor.europa.eu