RK Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas – CIVEX – locekļi diskutēja ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem Antonio Tajāni ( Antonio Tajani ) un Helmūtu Šolcu ( Helmut Scholz ) par to, kā miljonu vietējo un reģionālo politiķu iesaistīt projektos un iniciatīvās, kas var tuvināt Eiropu iedzīvotājiem un nodrošināt konferences par Eiropas nākotni sekmīgu norisi. Viņi īpaši aicināja iesaistīt RK locekļus izmēģinājuma projektā “Eiropas veidošana sadarbībā ar vietējām struktūrām” ( BELE ), ko uzsākusi Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO).
Eirobarometra īpašā aptaujā par Eiropas nākotni , ko publicēja pirms 2021. gada 10. marta, kad trīs ES iestāžu priekšsēdētāji Urzula fon der Leiena ( Ursula von der Leyen ), Dāvids Sasoli ( David Sassoli ) un Šarls Mišels ( Charles Michel ) parakstīja kopīgo deklarāciju par konferenci par Eiropas nākotni, secināts, ka 76 % respondentu piekrīt viedoklim, ka konference par Eiropas nākotni liecina par ievērojamu progresu demokrātijas jomā Eiropas Savienībā, un 92 % eiropiešu pieprasa, lai lemšanā par Eiropas nākotni tiktu vairāk ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis. Tāpēc efektīva apspriešanās ar iedzīvotājiem un atgriezeniskā saite par apspriešanās rezultātiem ir svarīgi aspekti, kas noteiks, vai konference, kura sāksies 9. maijā, būs sekmīga. RK Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas – CIVEX – locekļi ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Bertelsmann fonda pārstāvjiem apsprieda, kā nodrošināt sekmīgu konferences norisi.
Ziemeļreinas-Vestfālenes federālo, Eiropas un starptautisko lietu valsts sekretārs un Reģionu komitejas CIVEX komisijas priekšsēdētājs Marks Špaihs ( Mark Speich ) (DE/PPE) sacīja: “ Reģionālā un vietējā līmeņa politiķiem ir būtiska loma Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju attiecībās. Konference par Eiropas nākotni mums paver iespēju informēt Briseli par konkrētām iedzīvotāju idejām par to, kādai nākotnē vajadzētu būt Eiropas Savienībai. ”
Pirmās tematiskās debates bija veltītas jautājumam, kā pašvaldības var atbalstīt iedzīvotāju līdzdalību konferencē par Eiropas nākotni un citos pasākumos. Eiropas Parlamenta deputāts un referents ziņojuma projektam “Pilsoņdialogi un pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā” Helmūts Šolcs (DE/GUE-NGL) ( Helmut Scholz ) iepazīstināja CIVEX locekļus ar galvenajiem secinājumiem viņa sagatavotajā ziņojumā, kurā ņemts vērā ES iestāžu un RK līdzšinējais veikums saistībā ar iedzīvotāju līdzdalību. Viņš aicina izstrādāt pastāvīgus līdzdalības mehānismus, kas dotu iedzīvotājiem iespēju piedalīties ES lēmumu pieņemšanā. Šī ideja par pastāvīgu un ar vēlēšanu periodiem nesaistītu dialogu ar iedzīvotājiem jau 2018. gada oktobrī bija viens no RK atzinuma “Pārdomas par Eiropu: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par to, kā atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai” pamatvēstījumiem (līdzziņotāji – Karls-Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) un Marku Markula ( Markku Markkula )).
Helmūts Šolcs sacīja: “ Konference par Eiropas nākotni ir unikāla iespēja iesaistīt iedzīvotājus debatēs par viņu redzējumu un bažām, kas saistītas ar Eiropas Savienību. Taču jau tagad ir skaidrs un ir jāapzinās: visiem vajadzētu būt iespējai piedalīties ES lēmumu pieņemšanā arī pēc konferences. Tāpēc mums ir vajadzīgs pašvaldību, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru atbalsts. Tikai šādi mēs spēsim attīstīt Eiropas publisko sfēru un nostiprināt ES demokrātisko leģitimitāti. ”
Bertelsmann fonda vecākais eksperts Dominiks Hīrlemans ( Dominik Hierlemann ) un vecākā projektu vadītāja Anna Renkampa ( Anna Renkamp ) iepazīstināja CIVEX locekļus ar pieredzi, kas gūta, vadot vietējos, reģionālos un transnacionālos digitālos pilsoņdialogus. Viņi arī informēja par to, kāds varētu būt Bertelsmann fonda devums iniciatīvā, kuru sadarbībā ar RK drīzumā paredzēts uzsākt. Paredzēts ieviest jaunus instrumentus, kas palīdzēs vēlētiem vietējiem un reģionālajiem politiķiem labāk sazināties ar iedzīvotājiem, un uzlabot demokrātijas metodes un to izmantošanu. Laikposmā no 2021. gada septembra līdz 2022. gada janvārim tiks organizēti pārrobežu vietējie pilsoņdialogi un paneļdiskusijas. Ņemot vērā arī priekšlikumus, kas pausti RK atzinumā “Pastāvīgais vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs ar iedzīvotājiem” , šādu dialogu mērķis būs sniegt ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni.
Otrajās debatēs tika spriests par iniciatīvām, ar kurām klajā nākuši par ES jautājumiem atbildīgie vietējo un reģionālo pašvaldību deputāti. RK Birojs 2020. gada decembrī atbalstīja priekšlikumu izveidot to vietējo un reģionālo pašvaldību deputātu tīklu , kas savā vēlēšanu apgabalā atbildīgi par ES jautājumiem un kas par savu darbību saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni informēs Reģionu komiteju. Savukārt Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO) sāka īstenot izmēģinājuma projektu “Eiropas veidošana sadarbībā ar vietējām struktūrām” ( BELE ) , kas dos iespēju projektā iesaistītajās pašvaldībās apzināt deputātu, kura pārziņā ir attiecīgās pašvaldības saziņa ar iedzīvotājiem par Eiropas Savienības finansētajām programmām un projektiem un par citiem ar ES saistītiem tematiem un iniciatīvām, lai arī sniegtu ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni. Abiem projektiem ir līdzīgi mērķi un līdzekļi, un debašu mērķis bija analizēt iespējamo sinerģiju starp RK un EP projektiem, kuros iesaistīti par ES jautājumiem atbildīgie deputāti no visas Eiropas Savienības. RK varētu veicināt projekta BELE efektīvu īstenošanu, ja par ES jautājumiem atbildīgo vietējo un reģionālo pašvaldību deputātu tīklu, ko izveidojusi Reģionu komiteja, uzskatītu par BELE projekta īstenošanas pasākumu. Tāpēc par ES jautājumiem atbildīgo vietējo un reģionālo pašvaldību deputātu tīkla izvēršanai vajadzētu būt tiesīgai saņemt finansējumu no BELE izmēģinājuma projekta.
AFCO priekšsēdētājs Antonio Tajāni (IT/PPE) sacīja: “ Reģionālajā un vietējā līmenī ievēlētie politiķi ir Eiropas bagātības un daudzveidības izpausme. Pagājušajā gadā Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komisija informēja par izmēģinājuma projektu “Eiropas veidošana sadarbībā ar vietējām struktūrām” (BELE), kura mērķis ir ES politikas centrā izvirzīt vietējās pārvaldes iestādes, kas turklāt informē iedzīvotājus par Eiropas Savienības īstenotajiem pasākumiem. Komunikācija par Eiropas Savienību ir uzdevums, kas jāveic, lai apkarotu populismu un dezinformāciju, un šajā procesā svarīga loma ir Reģionu komitejai un tās locekļiem. Konferencei par Eiropas nākotni jākļūst par iespēju skaidrām debatēm, un es aicinu RK locekļus aktīvi piedalīties projektā BELE. Ja vēlamies, ka konference patiešām ir pilsoņu vēlmju paudēja, tai jāatvēl vietējiem lēmumu pieņēmējiem, kurus pilsoņi demokrātiski ievēlējuši, loma un nozīme, ko viņi pelnījuši.”
Pēc tam par BELE projektu sīki informēja Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta nodaļas “Tīkli dalībvalstīs” vadītājs Alesandro Džordāni ( Alessandro Giordani ).
Pēc tematiskajām debatēm CIVEX sanāksmē tika pieņemts Ukles komūnas padomes locekļa Žana-Lika Vanrāsa ( Jean-Luc Vanraes ) (BE/RE) izstrādātais atzinums “Stratēģija, lai stiprinātu ES Pamattiesību hartas piemērošanu ES” . Ziņotājs Žans-Liks Vanrāss uzskata, ka “reģioni ir galvenie pamattiesību aizstāvji un veicinātāji”. Vietējās pārvaldes iestādēm ir svarīga loma pamattiesību izpratnes vairošanā, to aizsardzībā un ievērošanā, tostarp to efektīvā īstenošanā, padarot ES Pamattiesību hartu par realitāti. Atzinumā uzsvērts, ka iestāžu dialogā par Pamattiesību hartu būtiski ir iesaistīt Reģionu komiteju, un ierosināts izveidot kontaktpunktus, lai veicinātu ar Pamattiesību hartu saistītās informācijas apmaiņu starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Šie kontaktpunkti, minot konkrētus piemērus, varētu arī sniegt norādījumus pašvaldībām par to, kā veidot savus politikas pasākumus, kas pilnībā atbilstu Pamattiesību hartai. Atzinumā arī ierosināts: tā kā vietējās pašvaldības ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis un tām izdodas palielināt iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām un to, kur vērsties, ja viņu tiesības tiek pārkāptas, RK locekļi varētu izmantot iespēju, ko paver 9. maijā paredzētā Eiropas diena un konference par Eiropas nākotni, lai popularizētu vietējos pasākumus, skaidrotu un uzsvērtu pamattiesību un ES Pamattiesību hartas būtisko nozīmi mūsu demokrātijas valstīs. Atzinumu atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta Pamattiesību un tiesiskuma, pamattiesību politikas nodaļas vadītāja Barbara Nolana ( Barbara Nolan ).
Piedaloties Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta Pilsoņu, veselības, migrācijas un drošības savienības direktorāta direktoram Viljamam Slītam ( William Sleath ), sanāksmes dalībnieki arī apmainījās viedokļiem par darba dokumentu , kas veidos pamatu Gdaņskas mēres Aleksandras Dulkevičas ( Aleksandra Dulkiewicz ) (PL/EPP) izstrādātajam atzinumam “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” , kuru ierosinājusi Eiropas Komisija. Minētā plāna mērķis ir dot iespējas iedzīvotājiem un veidot noturīgāku demokrātiju visā Eiropas Savienībā, veicinot brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprinot plašsaziņas līdzekļu brīvību un apkarojot dezinformāciju. Diskusijas laikā tika pausta nožēla par to, ka Eiropas Komisijas paziņojumā, diemžēl, nav minētas pašvaldības, kaut arī Eiropas Demokrātijas rīcības plāna panākumi lielā mērā būs saistīti ar to īstenotajiem pasākumiem. A. Dulkeviča sacīja: “ Īstenojot Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, būtu jāapzina konkrēti pasākumi, kas būtu jāveic ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Demokrātijas stāvoklis neuzlabosies vienā mirklī, bet jo ātrāk mēs rīkosimies, jo lielāka būs iespēja atrisināt šo problēmu. ” CIVEX komisija atzinumu pieņems 2021. gada 11. maijā.
Kontaktpersona:
Marie-Pierre Jouglain
mariepierre.jouglain@cor.europa.eu
Mob. tālr. +32 473 52 41 15