Šajā intervijā Kujāvijas-Pomožes vojevodistes priekšsēdētājs Pjotrs Calbeckis ( Piotr Całbecki , PL/PPE) atbild uz pieciem jautājumiem, kas saistīti ar ūdens resursu apsaimniekošanu Covid-19 pandēmijas un globālās sasilšanas apstākļos. Ziņotājs, kas izstrādājis RK atzinumu par Ūdens pamatdirektīvu un Plūdu direktīvu , aicina virzīties uz paradigmas maiņu, lai dabas resursu, jo īpaši ūdens izmantošanā par galvenajiem principiem izvirzītu apriti un ilgtspēju. Par atzinuma projektu balsos nākamajā ENVE komisijas sanāksmē 8. jūnijā . Atzinumu paredzēts pieņemt 1. un 2. jūlija plenārsesijā, kurā notiks augsta līmeņa debates par Eiropas zaļo kursu.
Vai Jūs kā ziņotājs par Ūdens pamatdirektīvu varētu paskaidrot, kāpēc šis temats Eiropas Savienībai un tās reģioniem un pilsētām ir svarīgs ? Kā vērtējat direktīvas īstenošanu pēc 20 gadiem kopš tās stāšanās spēkā un kādus secinājumus varam izdarīt?
Ūdens pamatdirektīvai ir bijusi ļoti pozitīva ietekme. Tā ir ne tikai uzlabojusi saldūdens un piekrastes ekosistēmu ekoloģisko stāvokli Eiropā, bet arī palielinājusi sabiedrības informētību par vides jautājumiem. Tomēr pēc 20 īstenošanas gadiem ir radušies jauni uzdevumi, kā arī jauni risinājumi. Viens no jaunajiem izaicinājumiem, ar ko mēs saskaramies, ir pieaugošās globālās sasilšanas pazīmes un nepieciešamība steidzami īstenot Eiropas zaļo kursu un jaunu stratēģiju aprites ekonomikas un bioekonomikas veicināšanai. Pirmkārt, mums ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, kas sausuma draudus pārvērstu iespējās, un tāpēc vispirms savstarpēji jāintegrē Ūdens pamatdirektīva un Plūdu direktīva. Turklāt ir jāizplata novatoriski risinājumi un jāizmanto iespējas, ko sniedz ekohidroloģija un dabā balstīti risinājumi. Tie ir efektīvi instrumenti, jo īpaši, lai mazinātu pastarpinātu ietekmi, piemēram, piesārņojumu no lauksaimniecības un urbanizētās teritorijās esošiem difūziem avotiem, kas dažos sateces baseinos iepludina aptuveni 50 % piesārņojošo vielu.
Jūs esat Kujāvijas-Pomožes vojevodistes priekšsēdētājs. Arī Polijā ūdens trūkums un sausums ir aizvien lielāka problēma. Cik svarīgi ir ūdens resursu apsaimniekošanā iesaistīt pašvaldības?
Kujāvijas-Pomožes vojevodiste ir viens no Polijas reģioniem, kuros ir visdažādākie ūdens resursi. Tomēr arī mēs saskaramies ar problēmām, kas steidzami jāatrisina. Pēdējos gados sausuma dēļ ūdens līmenis Vislas upē ir krasi krities. Reģiona dienvidu daļā intensīvi izmantotās lauksaimniecības zemes cieš no ūdens trūkuma, kas ir izraisījis augsnes eroziju, ezeru un upju piesārņojumu no difūziem avotiem un ilgtspējas samazināšanos ilgtermiņā. Tomēr reģiona ziemeļu daļā lielie dabiskie meži un ezeri ir paradīze bioloģiskajai daudzveidībai. Esmu reģiona priekšsēdētājs, kam ir universitātes diploms ezeru atjaunošanas jomā, un esmu pārliecināts, ka pašvaldībām ir izšķiroša nozīme ūdens resursu apsaimniekošanā. Pašvaldības var vislabāk noteikt konkrētās problēmas, ar kurām saskaras katra teritorija un kopiena, kā arī labāk izstrādāt pielāgotus politikas pasākumus, kas atbilst šīm īpašajām pazīmēm.
Klimata pārmaiņām un Covid-19 pandēmijai ir liela ietekme uz ūdens resursiem, pakalpojumiem un piegādi visā Eiropā un visā pasaulē. Kas būtu jādara, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir pieejams tīrs, labas kvalitātes ūdens?
Jāmaina priekšstats par to, kā mēs mijiedarbojamies ar dabu. Mums ir jāpārveido pašreizējā mehāniskā pieeja, jo šādā veidā mēs atļaujamies tērēt dabas resursus akli un nekontrolēti un piedevām pastāvīgi pieļaujam jaunu atkritumu un piesārņotāju nonākšanu dabā. Mums ir jāattīsta un jāizmanto ekosistēmas pieeja, kas dabas resursu, jo īpaši ūdens izmantošanā par galveno principu izvirza apriti. Ūdens resursu apsaimniekošanas ilgtspēja nav iespējama bez atbildīgas, iekļaujošas lēmumu pieņemšanas, kas nodrošina, ka tīrs ūdens ir pieejams ikvienam.
Jūsu atzinums dos ieguldījumu arī rīcības plānā virzībai uz nulles piesārņojumu gaisā, ūdenī un augsnē, ar kuru Eiropas Komisija nāks klajā nākamgad. Kāds būtu Jūsu galvenais vēstījums šajā saistībā?
Mans galvenais vēstījums ir tāds, ka mums ir jāmaina attiecības ar dabu un līdz ar to jāizstrādā attiecīgi politikas pasākumi, kas nekaitē videi. Antropocēna laikmetā, kurā mēs dzīvojam – laikā, kad cilvēka darbībai ir noteicošā ietekme uz klimatu un vidi, – mums visiem ir jākļūst par atbildīgiem lēmumu pieņēmējiem. Vai turpināsim degradēt dabu un radīt tiešus draudus cilvēces civilizācijai, vai arī iemācīsimies pārvaldīt resursus ilgtspējīgā veidā. Mums ir lieliska iespēja virzīties uz vidi saudzējošu aprites ekonomiku, ilgtspējīgi patērējot ūdeni un citus svarīgus resursus. Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns ir būtisks solis šajā virzienā.
Jūsu sagatavotais atzinums attiecas uz problēmām, kas saistītas ar plūdiem, ūdens piesārņojumu un cilvēka darbības ietekmi uz vidi. Kādi instrumenti vajadzīgi pašvaldībām, lai labāk reaģētu uz šīm problēmām?
Cilvēka darbības ietekmei uz vidi un jo īpaši ūdens resursiem ir kumulatīva ietekme, un tā rada bīstamu spirāli. Mums ir vajadzīga jauna, uz zinātniskiem pierādījumiem balstīta paradigma, kas palīdz pašvaldībām izvēlēties labāko politikas virzību. Lai to panāktu, ir svarīgi izveidot pastāvīgu sadarbību starp vietējās un reģionālās politikas veidotājiem un zinātniekiem. Piemēram, mēs lepojamies par sadarbību ar profesoru Maceju Zalevski ( Maciej Zalewski ), Eiropas reģionālā ekohidroloģijas centra ( ERCE ) direktoru. Šis Polijas Zinātņu akadēmijas starptautiskais institūts pēta ūdens un ekoloģisko sistēmu mijiedarbību.
Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka vajadzīgi papildu instrumenti, lai stiprinātu izglītību par ilgtspēju, palielinātu sabiedrības informētību un attīstītu zināšanas un vērtības, kas nodrošina ilgtspējīgākus dzīves modeļus. Digitālā pasaule sniedz iedzīvotājiem ļoti plašas iespējas tieši iesaistīties šajos centienos. Mobilā lietotne, kas nesen izstrādāta projektā AMBER (Pielāgota šķēršļu pārvaldība Eiropas upēs), ir labs piemērs, jo tā ietver arī “iedzīvotāju zinātnes” programmu, kuras mērķis ir datu vākšanā un izplatīšanā iesaistīt iestādes, NVO un sabiedrību. Šodien Eiropas zaļais kurss piedāvā jaunas iespējas, jo tas sniedz saskaņotu redzējumu, kura pamatā ir stabila starpdisciplināra sistēma. Tāpēc uz nākotni es raugos optimistiski.
Piezīmes
Atzinuma projekts “Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude” , ko sagatavojis ziņotājs Pjotrs Calbeckis (PL/PPE), ir pieejams 23 ES valodās , un par to balsos nākamajā ENVE komisijas sanāksmē 8. jūnijā. Sanāksmes dokumentus var lejupielādēt šeit .
Trešā daļa Eiropas Savienības teritorijas cieš no ūdens trūkuma. Ūdens trūkums ir problēma daudzās dalībvalstīs. Klimata pārmaiņas rada neparedzamus laikapstākļus, un paredzams, ka palielināsies sausums un samazināsies saldūdens resursu daudzums un pasliktināsies tā kvalitāte. RK paziņojums presei 11/12/2018 “Ūdens atkārtota izmantošana lauksaimniecībā un zaļuma saglabāšana pilsētu teritorijās”.
Kontaktinformācija presei:
David Crous
Tālr. +32 (0) 470 88 10 37
david.crous@cor.europa.eu