Eiropas Reģionu komiteja jūlija plenārsesijā gandrīz vienprātīgi pieņēma Robija Bīvera ( Roby Biwer ) izstrādāto atzinumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” . RK atzinumu sagatavojušais ziņotājs aicina veidot spēcīgu Eiropas Savienības sertifikācijas shēmu un informācijas sistēmu, kas nodrošinātu mežsaimniecības produktu ilgtspēju un pārredzamību piegādes ķēdēs no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

“Meži ir mūsu planētas zaļās plaušas. Mums tie ir jāsaudzē tieši tāpat, kā mēs saudzējam savējās. Ja nepastiprināsim pasaules mežu aizsardzību un atjaunošanu, mēs nesasniegsim savus mērķus klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. Mēs aicinām Komisiju rīkoties apņēmīgāk. Ar mudināšanu vien nepietiek. Mums ir jāpanāk, lai Eiropas Savienībā patērētie no trešām valstīm ievestie produkti nāktu no ilgtspējīgām piegādes ķēdēm, jo pasaules lielākie pirmatnējie meži atrodas ārpus ES. Mežu izzušanas novēršana var sniegt daudzus ieguvumus cilvēkiem un ekosistēmām, tostarp palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un, pateicoties oglekļa absorbcijai, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, kas var veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Pilsētām un reģioniem būs jāuzņemas sava loma šajā procesā,” norādīja Robijs Bīvers (LU / PSE), Betemburgas pašvaldības padomes loceklis no Luksemburgas.

Ziņotājs uzsver to, cik spēcīgi mežus ietekmē mūsu uzņēmumu ievestās preces, mūsu individuālā rīcība un politiskā izvēle. Lai mudinātu privāto sektoru savos piegādes līgumos biežāk orientēties uz ilgtspējīgiem produktiem, kā spēcīgu līdzekli var izmantot publisko iepirkumu Tāpēc Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu iekļautais aizliegums veikt atmežojošu produktu publisko iepirkumu var pozitīvi ietekmēt un veicināt neatmežojošu produktu pieprasījumu.

Atzinumā aicināts panākt politisku konsekvenci un, veidojot visaptverošu ilgtspējas stratēģiju, saskaņot dažādās ES politikas jomās īstenoto darbu, noteiktos mērķus un gūtos rezultātus. Tas attiecas uz Eiropas zaļo kursu un abām tā jaunajām stratēģijām — “Biodaudzveidības stratēģiju” un “No lauka līdz galdam” —, kā arī uz jauno kopējo lauksaimniecības politiku un visām Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām, tostarp Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (ilgtspējīgas attīstības mērķiem), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Eiropas Savienības tirdzniecības politiku.

“Apspriežot tirdzniecības nolīgumus, Eiropas Savienībai ir jāstiprina sadaļas par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atmežošanas apkarošanu. Ja mūsu partneri nepildīs savas vides un klimata saistības, mēs būsim gatavi reaģēt. Piemēram, dramatiskā Amazones mežu bojāeja Brazīlijā liecina, ka Eiropas Savienības un Mercosur nolīgums no šāda viedokļa pagaidām nav nesis gaidītos rezultātus,” teica Robijs Bīvers.

Iedzīvotāju skaita pieaugums un augošais pieprasījums pēc pārtikas liek mežus pārvērst par lauksaimniecības zemi un pastiprināti domāt par lauksaimniecības ražīgumu. Pasaules meži ir apdraudēti — laikā no 1990. gada līdz 2016. gadam ir zuduši 1,3 miljoni kvadrātkilometru meža. Lai aptvertu šīs platības lielumu, jāiztēlojas, ka katru stundu izzūd meži 800 futbola laukumu platībā.

Atzinumā atkārtoti norādīts, ka patērētāji ir jāinformē un jāizglīto vēl aktīvāk , lai viņi zinātu, kādas ir viņu pārtikas patēriņa paradumu ekonomiskās, sociālās un vides sekas. Minētā iemesla dēļ pašvaldībām ir arī jāpopularizē veselīgāks un ētiskāks uzturs un jāuzsver, ka vērtīgāku uzturvielu un pozitīvākas sociāli ekonomiskās ietekmes dēļ ir izdevīgi izvēlēties augu valsts pārtiku ar augstu tādu augļu un dārzeņu saturu , kas nāk no neatmežojošām piegādes ķēdēm.

Atzinumā Eiropas Komisija tiek aicināta apsvērt iespēju izveidot Eiropas Mežsaimniecības aģentūru, ņemot vērā to, cik svarīgi ir aizsargāt un atjaunot pasaules mežus.

Atzinums tika pieņemts laikā, kad norisinājās augsta līmeņa debates par Eiropas zaļo kursu – Eiropas Savienības izaugsmes stratēģiju klimatneitralitātes panākšanai līdz 2050. gadam. 15. jūnijā darbību sāka Eiropas Reģionu komitejas darba grupa “Zaļais kurss vietējā līmenī” . Tās sastāvā ir 13 vietējā un reģionālā līmeņa vēlēto pārstāvju . Tās mērķis ir zaļo kursu izvērst konkrētos projektos un pārveidot par tiešu pilsētām un reģioniem paredzētu finansējumu ilgtspējīgas pārejas īstenošanai vietējā līmenī.  

Piezīmes

Eiropas Savienībā ir aptuveni 182 miljoni hektāru mežu, kas sedz 43 % teritorijas, un līdz ar to tā ir viena no mežiem bagātākajām teritorijām pasaulē. Lauksaimniecības paplašināšana joprojām ir galvenais atmežošanas un mežu degradācijas faktors, kas izraisa arī mežu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Šie un arī citi fakti ir atrodami ziņojumā

“Pasaules mežu stāvoklis 2020. gadā”.
‎ Ir aprēķināts, ka kopš 1990. gada pasaulē ir zaudēti 420 miljoni hektāru meža platību, jo mainīts zemes izmantojums, lai gan atmežošanas temps pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir samazinājies. Tiek lēsts, ka no 2015. gada līdz 2020. gadam ir atmežoti 10 miljoni hektāru gadā. Pagājušā gadsimta 90. gados katru gadu tika izcirsti 16 miljoni hektāru.

Lai izlasītu nesen notikušo interviju ar Robiju Bīveru, spiediet šeit.

Kontaktpersona:

Wioletta Wojewódzka

Tālr. +32 (0)2 282 2289

Mob. tālr. +32 (0)473 843 986

wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu