Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Eiropas zaļais kurss — orientieris jaunajām pilsētu un reģionu prioritātēm  
Tā kā globālā sasilšana saasina klimata problēmas, atjauninātā sastāva ENVE komisija pievērsīsies zaļā kursa pavērtajām iespējām.

27. februārī savu pirmo sanāksmi Eiropas Reģionu komitejas (RK) Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas ( ENVE ) priekšsēdētāja amatā vadīja Seviļas mērs Huans Espadass ( Juan Espadas ) (ES/PSE). Jaunā pilnvaru perioda augstākā prioritāte ir Eiropas zaļais kurss. Nākamie ENVE atzinumi plānoti par ūdeni, tīru gaisu, ūdeņradi un bioloģisko daudzveidību. Tika iecelti ziņotāji jaunajiem tematiem: par Eiropas Klimata aktu, Eiropas klimata paktu un jauno rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku.

ENVE komisijas 2. sanāksme sākās ar debatēm par zaļo kursu. ENVE priekšsēdētājs un Seviļas mērs Huans Espadass (ES/PSE) paziņoja: "Eiropas zaļais kurss ir milzīgs izaicinājums, taču vienlaikus tas paver arī varenas iespējas, ko mēs nedrīkstam palaist garām. Mums ir jāstiprina saites ar Eiropas Parlamentu, lai gaidāmajās leģislatīvajās un politiskajās reformās dzirdamāk izskanētu pilsētu un reģionu viedoklis. Mums jābūt aktīviem, lai nodrošinātu, ka zaļais kurss mūsu iedzīvotājiem sniedz konkrētus ieguvumus jaunu darbvietu, labākas gaisa kvalitātes, cenu ziņā pieņemamas enerģijas un visiem pieejamu tīras mobilitātes risinājumu veidā. Kā vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem mums ir gan jāiestājas, gan jārūpējas par to, lai ekoloģiskā pāreja nestu pārmaiņas, kurās ieguvēji būtu mēs visi.”

EP deputāts Pjērs Larutirū ( Pierre Larrouturou ) uzsvēra, ka “ vienīgais veids, kā sekmīgi īstenot ar zaļo kursu iecerēto pāreju, ir vairākkārt palielināt pieejamos finanšu resursus ”. Eiropas Parlamenta galvenais referents par 2021. gada budžetu ieteica izstrādāt pārredzamības noteikumus, lai nodrošinātu, ka bankas un apdrošināšanas sabiedrības pakāpeniski pārtrauc ieguldījumus fosilajā kurināmajā. “Mēs to varam, taču tagad mums jānosaka skaidrs termiņš.”

RK ziņotājs par Taisnīgas pārkārtošanās fondu ( JTF ) Vojko Obersnels ( Vojko Obersnel ) (HR/PSE) atgādināja: “ Ja ES ir patiesi apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, mums ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, ko nedrīkst atraut kohēzijas politikai. Laikā, kad pieaug populisms, mēs nevaram akceptēt to, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds tiek pretstatīts Eiropas Sociālajam fondam. Mēs nevaram izskaidrot iedzīvotājiem, ka darba tirgus programmu finansējums kādā reģionā ir jāsamazina, lai atbalstītu zaļo pāreju citā reģionā. Šim jaunajam fondam ir vajadzīgs papildu finansējums. Šis izaicinājums ir ES uzticamības pārbaude.” Ziņotāja V. Obersnela atzinumu plānots pieņemt nākamajā plenārsesijā 2020. gada 25.-26. martā.

Komitejas locekļi apsprieda šādus gaidāmos atzinumus:

Ūdeņradis : “Ceļvedis virzībai uz tīra ūdeņraža izmantošanu vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums centienos panākt Eiropas klimatneitralitāti” , ziņotāja — Birgita Onē ( Birgit Honé ) (DE/PSE). “Mums ir steidzami vajadzīga Eiropas stratēģija par zaļo ūdeņradi, kā arī ES sistēma, kas veicinātu spēcīgas ūdeņraža ekonomikas izveidi. Šis enerģijas avots piedāvā lielas iespējas inovācijai, vērtības radīšanai un nodarbinātībai daudzos ES reģionos un ir būtisks elements virzībā uz zaļā kursa dekarbonizācijas un klimatneitralitātes mērķiem ,” uzsvēra Lejassaksijas federālo un Eiropas lietu un reģionālās attīstības ministre. Atzinumu plānots pieņemt 2020. gada 13.–14. maija plenārsesijā.

Ūdens : atzinums “Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude” , ziņotājs — Pjotrs Calbeckis ( Piotr Całbecki ) (PL/PPE). “Mums jāizmanto novatoriski ūdens resursu apsaimniekošanas instrumenti, pamatojoties uz pētniecību, starpdisciplīnu zinātni un dabā balstītiem risinājumiem. Šā atzinuma mērķis ir nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā uzlabot un vienkāršot tiesību aktus, vienlaikus paaugstinot ūdens kvalitātes standartus mūsu teritorijās ,” sacīja Kujāvijas-Pomožes vojevodistes maršals. Atzinumu pieņems 2020. gada 13.–14. maija plenārsesijā.

Tīrs gaiss : “ Slikta gaisa kvalitāte izraisa priekšlaicīgu nāvi un hroniskas elpceļu saslimšanas, paātrina bioloģiskās daudzveidības izzušanu un iznīcina kultūras mantojumu. Tikai ar ES fondu atbalstītām vietējām un reģionālām iniciatīvām un novatoriskiem projektiem mēs varam reāli uzlabot gaisa kvalitāti mūsu iedzīvotāju labā ," sacīja Jānošs Adams Korāčoņs ( János Ádám Karácsony ) (HU/PPE), Tahitótfalu pašvaldības deputāts un ziņotājs atzinumam “ES tīra gaisa politikas nākotne saistībā ar nulles piesārņojuma mērķi” . Atzinumu paredzēts pieņemt plenārsesijā, kas notiks 2020. gada 1.–2. jūlijā.

Bioloģiskā daudzveidība : “Mūsu planētas bagātīgā un brīnišķīgā bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta . Lai aizsargātu un atjaunotu savas ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, mums ir steidzami jārīkojas visos līmeņos — no vietējā līdz globālajam līmenim. Lai jaunā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija būtu sekmīga, pilsētas un reģioni ir jāiesaista vērienīgu politisku pasākumu izstrādē, pienācīga finansējuma nodrošināšanā un īstenošanā, ” uzsvēra ziņotājs, Betemburgas komūnas padomes loceklis Robijs Bivers ( Roby Biwer ) (LU/PSE) viedokļu apmaiņā par atzinumu “Bioloģiskā daudzveidība pilsētās un reģionos laikposmā pēc 2020.gada. ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15.sesija un nākamā ES stratēģija” . Atzinumu pieņems 2020. gada 13.–14. maija plenārsesijā.

ENVE komisijas locekļi iecēla šādus ziņotājus:

Andalūzijas autonomā apgabala padomes priekšsēdētājs Huans Manuels Moreno Bonilja ( Juan Manuel Moreno Bonilla ) (ES/PPE) iecelts par ziņotāju atzinumam “Eiropas Klimata akts, ar ko nostiprina 2050. gada klimatneitralitātes mērķi”.

Drentes provinces izpildpadomes loceklis Tise Stelpstra ( Tjisse Stelpstra ) (NL/ECR) iecelts par ziņotāju atzinumam “Jaunais rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”.

Varšavas mērs Rafals Tšaškovskis ( Rafał Trzaskowski ) (PL/PPE) iecelts par ziņotāju atzinumam “Klimata pakts”.

Lai piekļūtu sanāksmes dokumentiem, noklikšķiniet šeit .

Kontaktpersona David Crous / david.crous@cor.europa.eu / +32 (0) 470 88 10 37

Kopīgot :