Eiropas Reģionu komiteja 8. februārī secināja, ka Eiropas Savienības plāni saskaņot noteikumus par patvērumu un standartizēt nosacījumus patvēruma meklētājiem ir vērtējami atzinīgi, bet tajos nav pienācīgi atzīts, ka migrācija uz Eiropu ir ilgtermiņa parādība, kam ir strukturāls raksturs. Tajā pašā dienā pieņemtos dažādos atsevišķos ieteikumos RK atzinīgi novērtēja ES vēlmi pārvaldīt migrāciju, veidojot partnerības ar konkrētām kaimiņvalstīm, un norādīja, ka Eiropas Savienībai būtu vairāk jāsadarbojas ar šo valstu reģioniem un pilsētām.

Ja ES lēmējiestādes uzklausīs RK ieteikumus, tiks uzlabotas migrantu iespējas piekļūt juridiskajam atbalstam, vairāk tiks aizsargāti migranti, kas jaunāki par 18 gadiem, un lielāks finansiālais atbalsts tiks sniegts vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Saistībā ar ES sadarbību ar Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm RK iesaka Eiropas Savienībai sadarboties ar trešo valstu pilsētām un reģioniem, lai palielinātu to izpratni par migrācijas jautājumiem, nodrošinātu trešo valstu vietējo pašvaldību “tiešu piekļuvi” ES līdzekļiem un pavērtu tām iespēju piedalīties jaunā ES ārējo investīciju plāna pārvaldībā.

Sicīlijas pilsētas Katānijas mērs Vinčenco Bjanko ( Vincenzo Bianco ) (IT/ PSE ), kas ir atzinuma par patvēruma sistēmas reformu autors, teica: “Eiropas Savienībai ļoti vajadzīga saskaņota sistēma, bet RK pauž bažas — un es paužu ļoti lielas bažas — par to, ka daži ierosinātie noteikumi ir pārāk stingri, ierobežos migrantu tiesības un dos pārāk mazu labumu gan pilsētām un reģioniem, kuri uzņem migrantus, gan cilvēkiem, kas sasniedz mūsu teritoriju. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka ES nav atmetusi ilūziju, ka tai nākas pārvarēt vienreizēju ārkārtas situāciju. Mums ir vajadzīga skaidra, vienkārša un ātrdarbīga sistēma, bet tai ir jābūt taisnīgai pret visiem un tā nedrīkst aizskart migrantu, it īpaši nepavadīto nepilngadīgo, kuru skaits strauji pieaug, tiesības un cieņu.”

Šis ir otrais Bjanko kunga sagatavotais atzinums par ES patvēruma noteikumu reformām. Iepriekšējā viņa izstrādātajā atzinumā, ko RK pieņēma 2016. gada decembrī, tika ierosināts pārveidot ES patvēruma sistēmu, lai nodrošinātu lielāku taisnīgumu un efektivitāti gan bēgļiem, gan visām ES dalībvalstīm, tostarp tām, kas vēlētos maksāt sodanaudu, nevis uzņemt pārmitinātos patvēruma meklētājus.

Piranas mērs Pēters Bosmans ( Peter Bossman ) (SI/ PS E), paužot viedokli par migrācijas jomā veidotajām partnerībām ar 16 trešām valstīm, teica: “Ar šīm migrācijas jomā veidotajām partnerībām mums jācenšas sasniegt trīs īstermiņa mērķus: glābt dzīvības, pavērt likumīgās migrācijas iespējas un palīdzēt bēgļiem iespējami tuvāk viņu dzimtenei. Mūsu galīgajam mērķim jābūt pielāgotai sadarbībai ar šīm valstīm un to vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai mēs visi varētu labāk kontrolēt migrāciju un uzlabot migrantu uzņemšanu, integrāciju un reintegrāciju. Eiropas Savienībai jāatceras, ka reģioni un pilsētas ir atbildīgi par, piemēram, darba tirgus pieejamības, mājokļu, izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu.”

Minētie atzinumi veido pēdējo ieteikumu kopumu, ko RK pēdējos piecos gados izstrādājusi, pievēršoties migrācijas radītajām problēmām un iespējām. Bjanko kungs teica, ka Katānijā katru nedēļu joprojām piestāj kuģi, uz kuriem ir tūkstošiem Vidusjūrā izglābto migrantu, un daudzi no viņiem ir nepavadīti bērni un pusaudži. Bosmana kungs piekrita Bjanko kunga viedoklim, ka augstajam migrācijas līmenim šobrīd ir strukturāli cēloņi, un norādīja, ka pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 60 miljoni pārvietoto personu, un teica: “Migrantu plūsma uz Eiropu ir izskaidrojama ar ģeopolitiskiem un ekonomiskiem faktoriem, kuri turpmākajos gados neizzudīs un kuru nozīme var palielināties. Taču vairums šo cilvēku meklē patvērumu kaimiņvalstīs. Daudzās no tām valda trūkums vai nestabilitāte, un tāpēc ir svarīgi, ka Eiropas Savienība uzņemas atbildību par viņiem.”

Bosmana kungs uzsvēra, ka Eiropas Savienībai un tās partnervalstīm cenšoties pārvaldīt migrāciju, attīstības palīdzībai paredzēto finansējumu nevajadzētu izlietot citiem mērķiem. “Mums jānodrošina, ka šīs partnerības neapdraud, bet stiprina ANO attīstības programmu,” viņš sacīja.

Reģionu komiteja 8. februārī līdztekus pieņēma pašiniciatīvas atzinumu, kurā teikts, ka plānotajā Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanā būtu jāparedz, ka “sakārtota migrācijas pārvaldība” ir viens no attīstības palīdzības mērķiem. Ziņotājs Hesus Gamaljo Aljers ( Jesús Gamallo Aller ) (ES/PPE), kas ir Galīsijas autonomā apgabala valdības attiecību ar Eiropas Savienību ģenerāldirektors, īpaši uzsvēra, ka Eiropas Savienībai vairāk jāsadarbojas ar pilsētām un reģioniem, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības 11. mērķi, proti, panāktu, ka pilsētas kļūst “iekļaujošas, drošas, izturīgas un ilgtspējīgas”.

Piezīmes žurnālistiem:

• Sicīlijas austrumu piekrastes pilsētas Katānijas mērs Vinčenco Bjanko pēc izglītības ir jurists un no 1999. līdz 2001. gadam bija divu Itālijas valdību iekšlietu ministrs. Viņš ir bijis Itālijas parlamenta deputāts un senators un vadījis parlamenta komiteju, kuras uzdevums bija uzraudzīt izlūkošanas dienestus. Pirmo reizi par Katānijas mēru viņš kļuva 1988. gadā.

• Slovēnijas pilsētas Piranas mērs Pēters Bosmans ir dzimis Ganā. Viņa ģimene 1996. gadā bija spiesta pamest Ganu un apmetās Eiropā. Viņš studēja medicīnu Dienvidslāvijā, palika tur un strādāja par ārstu līdz 2010. gadam, kad kļuva par Piranas mēru.

• RK atzinumā par tematu “Eiropas kopējās patvēruma sistēmas reforma: otrais dokumentu kopums un Savienības pārmitināšanas sistēma”, ko sagatavojis Vinčenco Bjanko (IT/PSE) un kas pieņemts 8. februārī, visvairāk uzmanības veltīts Eiropas Komisijas priekšlikumiem par uzņemšanas standartiem un iebraucēju pārmitināšanu, īpašu uzmanību pievēršot nepavadītiem nepilngadīgajiem. Atzinumā iekļauti vairāki ieteikumi, piemēram, RK rosina Eiropas Savienību palielināt juridisko atbalstu (it īpaši nepilngadīgajiem), pielāgot apelācijas procedūru, precizēt jēdziena “pirmā patvēruma valsts” definīciju, atļaut to migrantu pārmitināšanu, kas pirms vairāk nekā pieciem gadiem ieceļojuši nelikumīgi, paplašināt informācijas avotu klāstu, piešķirt lielāku finansējumu uzņemšanas centriem un vietējām un reģionālām pašvaldībām un pavērt šīm pašvaldībām vairāk iespēju piekļūt uzņemšanas centriem. RK atzinumā par tematu “Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma”, kas pieņemts 2016. gada 8. decembrī, galvenā uzmanība pievērsta Dublinas regulas reformēšanai, patvēruma meklētāju sadalei, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pārveidei un vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstīšanai.

• Atzinumā par tematu “Satvars partnerībai ar trešām valstīm migrācijas jomā”, ko sagatavojis Pēters Bosmans (SI/PSE), atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijas 2016. gada jūnijā ieviestais satvars partnerībai migrācijas jomā un saskaņā ar to izveidotais Eiropas ārējo investīciju plāns. Atzinumā nosacīti atbalstīti ārpus Eiropas teritorijas izveidotie “karstie punkti”, kur ES aģentūras sadarbojas ar valstu iestādēm, lai identificētu ieceļojošos migrantus, un attīstībai paredzēto līdzekļu izlietošana drošībai un robežu pārvaldībai. Atzinumā atbalstīta ierosme piedāvāt stimulus valstīm, kas uzņem bēgļus, uzņem atpakaļ nelegālos migrantus un sadarbojas ar ES. Atzinumā iekļauti vairāki ieteikumi, piemēram, RK rosina ārējo investīciju plānā paredzēt līdzfinansēšanas prasības, norāda, ka vietējām pašvaldībām “jākļūst par partnerēm visos Ārējo investīciju plāna pīlāros”, rosina Eiropas Savienību sadarboties ar diasporas grupām, lai finansētu ieguldījumus, aicina Eiropas Savienību ieguldīt līdzekļus, lai stiprinātu vietējo spēju veidošanu, uzsver, ka Eiropas Savienībā jāatvieglo pašvaldību iestāžu iespējas piekļūt informācijai, un lūdz pilsētu savstarpējai un reģionu savstarpējai sadarbībai piešķirt ES finansējumu. Atzinumā norādīts, ka no 16 partnervalstīm īpaša nozīme ir Lībijai, Jordānijai, Libānai, Tunisijai un Nigērijai.

• RK sadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, lai migrācijas problēmu risinātu, rīkojot politiskas sanāksmes, formulējot ieteikumus politikas jomā un apmainoties ar labas prakses piemēriem. RK plenārsesijas laikā Lībijas mēru un ierēdņu grupa apmeklēja Briseli un Mehelenu, un šis apmeklējums bija daļa no izpētes vizītes, kuras tēma bija finanšu pārvaldība. RK locekļi 22.–23. februārī tiksies ar kolēģiem no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, lai spriestu par migrāciju un stāvokli Lībijā. RK un Eiropas Komisija jūlijā rīkos sanāksmi, kurā piedalīsies jaunattīstības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji, lai apspriestu iespējas, kā attīstīt pilsētu savstarpējo un reģionu savstarpējo sadarbību ar mērķi pārvaldīt migrāciju un aktivizēt klimata aizsardzību, kā arī veicināt ekonomikas attīstību.

Kontaktpersona:
Andrew Gardner :
Tālr. +32 2 473 843 981
andrew.gardner@cor.europa.eu