Vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas Savienībā nedrīkst palikt vienas ar problēmām, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās. Tā teik ts Eiropas Reģionu komitejas 17. maija rezolūcijā, kurā paustas bažas par nepietiekamo progresu sarunās starp Apvienoto Karalisti un ES.
Rezolūcijā , kas tika pieņemta vienprātīgi, uzsvērts, ka Īrijas salā nedrīkst ierīkot stingru robežu. Tajā arī teikts: lai mazinātu Brexit nelabvēlīgo ietekmi uz reģionu ekonomiku, Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā stingra reģionālās attīstības politika, ES varētu izmantot savu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, un tai, iespējams, būs jāveic pasākumi, lai valsts atbalsta noteikumi kļūtu elastīgāki. RK arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt, vai nebūtu jāizveido stabilizācijas fonds tiem reģioniem, kurus Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES būs skārusi vissmagāk.
RK nav oficiāli iesaistīta sarunās, taču daži tās locekļi un to iestāžu amatpersonas, ko tā pārstāv, paudīs oficiālu nostāju saistībā ar savas valsts tiesisko regulējumu, arī ar tirdzniecības noteikumiem.
RK priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) teica: “Pastāv risks, ka, 2019. gada 29. martā Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības, vietējām un reģionālajām pašvaldībām visā ES radīsies nopietnas problēmas. Līdzšinējās sarunās pārāk maz uzmanības ir pievērsts Brexit ietekmei uz reģioniem un pilsētām visā Eiropā. Tā kā nav skaidrības par Apvienotās Karalistes un ES turpmākajām attiecībām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir grūtības plānot nākotni. Taču pirmām kārtām ir jānovērš stingras robežas radīšana Īrijā un ir jāturpina ES programmas, piemēram, ES PEACE un Interreg , kas ir palīdzējušas veidot mieru kopš Lielās piektdienas vienošanās.”
K. H. Lambercs piebilda: “Šis ir īstais brīdis, lai rīkotos pragmatiski gan sarunās, gan attiecībā uz ES budžetu laikposmam pēc Brexit . Taču tā vietā ir ierosināts samazināt finansējumu kohēzijas politikai, kas mums nodrošina svarīgākos solidaritātes un ieguldījumu līdzekļus, un mums vēl jāpārliecinās, vai sociālie, lauksaimniecības un zivsaimniecības fondi tiks izmantoti, lai mazinātu Brexit ietekmi.”
Priekšsēdētājs K. H. Lambercs un piecu RK politisko grupu pārstāvji 22. maijā apmeklēs Dublinu un pēc tam 23. maijā dosies uz Ziemeļīriju, lai tiktos ar reģiona pašvaldību asociācijas un vietējo uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī lai apmeklētu robežu.
Pēc aptaujas, ko RK veica savu locekļu vidū, un pēc aptaujas, kuru kopā ar Eurochambres veica, iztaujājot lielāku skaitu vietējo un reģionālo pašvaldību un tirdzniecības kameru visā ES, ir secināts, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir paredzama īpaši skarba ietekme uz Īrijas ekonomiku. Apsekojumos un akadēmiskajā pētījumā, kas veikts RK uzdevumā, ir konstatēts, ka citi īpaši skarti reģioni atrodas Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un Francijā. No RK veiktās analīzes arī izriet, ka vairumam reģionu līdz šim nav izdevies pienācīgi novērtēt Apvienotās Karalistes izstāšanās iespējamo ietekmi; tam par pamatu galvenokārt ir nenoteiktība, kas pavada sarunas un turpmākās attiecības.
RK pārskats par Brexit ietekmi ir veikts, lai izpildītu 2017. gada martā pieņemtajā rezolūcijā pausto solījumu, proti, “(..) lai nodrošinātu, ka sarunu vadītājs no ES puses gūst pilnīgu priekšstatu par stāvokļa attīstību vietējā un reģionālajā līmenī, Komiteja (..) iesaistīsies dialogā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras šis process skar visvairāk”.
Piezīmes redaktoriem:
• “Rezolūcijā par sekām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radīs ES vietējām un reģionālajām pašvaldībām”, ko kopā ar grozījumiem RK pieņēmusi 17. maijā, ir aplūkoti daudzi ekonomiskie, sociālie un politiskie jautājumi saistībā ar gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Tie ir, piemēram, tādi jautājumi kā ES pilsoņu statuss Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņu statuss ES, un šajā sakarā RK pieprasa “(..) garantēt, ka turpmāk veiktas ES dalībvalstu vai Apvienotās Karalistes politikas pārmaiņas šīs tiesības neapdraudēs”. Tas sakāms par tiesībām uz veselības aprūpi un sociālā nodrošinājuma iemaksu savstarpēju atzīšanu. Rezolūcijā īpaši uzsvērti ekonomikas jautājumi, kas attiecas uz ostām, Gibraltāru un tālākajiem ES reģioniem, kuri ir lielā mērā atkarīgi no Lielbritānijas ekonomikas un kuriem tādēļ var būt vajadzīgi īpaši pasākumi. Rezolūcijā ir arī analizētas iespējamās turpmākās attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti. Tajā teikts, ka Apvienotās Karalistes vietējās un reģionālās pašvaldības varētu piedalīties sadarbības programmās, kā tas notiek Norvēģijas un Islandes gadījumā, un ka dažus pašreizējos ES mehānismus, piemēram, makroreģionālās stratēģijas un Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, varētu izmantot, lai atvieglotu sadarbību ar Apvienotās Karalistes pilsētām un reģioniem. Tā būtu daļa no vērienīga nolīguma, “(..) kas paredzētu reālu ES un [Apvienotās Karalistes] partnerību, kurā ietvertas [ne tikai] tirdzniecības un ekonomikas attiecības”. Rezolūcijā arī norādīts, ka 27 ES valstu pilsētas un reģioni ir ieinteresēti panākt, ka Apvienotā Karaliste var piedalīties dažās programmās, “(..) sevišķi tādās jomās kā izglītība, kultūra, pētniecība, inovācija (..)”, un sadarboties ar attiecīgajām ES aģentūrām, kā arī saglabāt “(..) ciešas attiecības drošības, robežu un migrācijas pārvaldībā”. RK, kura izveidojusi Brexit ietekmes visvairāk skarto reģionu sadarbības grupu, pauž pārliecību, ka “(..) RK vislabāk spēj izveidot un izmantot institucionālus mehānismus, kas veicina regulāru apspriešanos un sadarbību ar [Apvienotās Karalistes] vietējās pārvaldes struktūrām un decentralizētiem parlamentiem un asamblejām”.
• Rezolūcijā izvērsta agrākā nostāja, ko RK pauda 2017. gada martā pēc ES galvenā sarunu vadītāja, Eiropas komisāra Mišela Barnjē (Michel Barnier) runas un debatēm ar viņu. Pēdējo 14 mēnešu laikā RK ir veikusi virkni aptauju tās locekļu, vietējo un reģionālo pašvaldību un vietējo tirdzniecības kameru vidū, kā arī pasūtījusi pētījumu par Brexit ietekmi uz reģionālo ekonomiku. Turklāt RK 30. novembrī rīkoja divu stundu debates par Brexit, un tā ir rīkojusi gan politiskas apspriedes ar politiskajām partnerorganizācijām Anglijā, Velsā, Skotijā un Ziemeļīrijā, gan arī debates ES 27 dalībvalstīs.
• Jautājumi, kas, pēc RK domām, būtu jāatrisina sarunās starp Apvienoto Karalisti un ES, bija uzskaitīti asamblejas 2017. gada marta rezolūcijā, kurā izskanēja arī vispārēja kategoriska nostāja, “(..) ka neviens trešās valsts un ES nolīgums nebūs labāks risinājums kā dalība Eiropas Savienībā”. RK aicināja “(..) apsvērt pagaidu regulējumu, lai iespējami novērstu traucējumus pašreizējo ilglaicīgo pētniecības un izstrādes projektu īstenošanā un līdz ar to arī vietējā ekonomikā” un īpašu uzmanību veltīt “(..) iespējamiem pasākumiem, kuri mazinātu ietekmi uz visiem attiecīgajiem reģioniem un vietējām pašvaldībām”. Tā vēlējās noskaidrot, “(..) vai Apvienotajā Karalistē pašlaik īstenotie enerģētikas projekti, it īpaši tie, kurus sākušas vietējās un reģionālās pašvaldības vai kuri paredzēti šīm pašvaldībām un ir vērsti uz CO2 emisiju samazināšanu un uz ilgtspējīgu energoapgādi, turpmāk būs tiesīgi saņemt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un Eiropas Investīciju bankas līdzekļus (..)”. Attiecībā uz ES jaunatnes un izglītības, kā arī pētniecības un izstrādes programmām RK aicināja sarunu dalībniekus “(..) apsvērt atbilstošus risinājumus, ko varētu nodrošināt tā dēvētā “partnervalstu” pieeja, kura ļauj iesaistīt trešās valstis, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem ar ES.” Tā arī ierosināja, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās varētu būt “(..) iespēja veidot taisnīgāku, labāku un iekļaujošāku ES (..)” un iespēja “(..) padziļināti reformēt ES budžetu, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības”.
Kontaktpersona:
Andrew Gardner
Tālr. +32 473 843 981
andrew.gardner@cor.europa.eu