Šajā intervijā Dienvidholandes provinces padomes locekle Žanete Baljo ( Jeannette Baljeu , NL/RE) atbild uz sešiem jautājumiem par pašvaldību lomu jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā. Žanete Baljo uzsver, ka ir vajadzīga jauna teritoriālā dimensija, lai reģioni un pilsētas kā iedzīvotājiem un ekosistēmām vistuvākais pārvaldes līmenis varētu uzņemties atbildību par savas rūpniecības divējādo — ekoloģisko un digitālo — pārkārtošanu. Žanete Baljo ir ziņotāja atzinumam “Jauna Eiropas industriālā stratēģija" , ko paredzēts pieņemt 12.–14. oktobra plenārsesijā .
Kādai vajadzētu būt vietējā un reģionālā līmeņa lomai jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā?
Reģioni spēj un vēlas rādīt piemēru, un jaunajā ES industriālajā stratēģijā būtu jāuzsver to loma un jāstiprina vietējā dimensija.
Industriālās ekosistēmas bieži vien ir reģionālas un saistītas ar citām reģionālajām ekosistēmām, izmantojot piegādes ķēdes vai zināšanu apmaiņas tīklus. Tāpēc ES industriālajai stratēģijai ir vajadzīga vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja, kurā liela nozīme ir pašvaldībām. Tās ir iedzīvotājiem un industriālajām ekosistēmām vistuvākais pārvaldes līmenis ar svarīgām kompetencēm dažādās politikas jomās. Tās var mobilizēt plašu instrumentu klāstu, lai varētu īstenot visaptverošu un vērienīgu ES industriālo stratēģiju.
Kāda var būt industriālās politikas loma zaļā kursa īstenošanā? Kā noteikt vides standartus, neapdraudot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar trešo valstu uzņēmumiem?
Lielākā ietekme virzībā uz klimata mērķiem var veidoties energoietilpīgās nozarēs. Šīs nozares arī vēlas sadarboties, lai sasniegtu šos mērķus, taču savā atzinumā es atbalstu to, ka mums ir vajadzīgi ceļveži ar skaidriem, vērienīgiem un reālistiskiem CO2 samazināšanas mērķiem. Manuprāt, mums ir jāatbalsta savas nozares, lai tās varētu uzņemties vadošu lomu šajā pārejā, un jāiesaista mazāki uzņēmumi. Tas arī veicinātu mūsu konkurētspēju, jo mēs varētu koncentrēties uz produktu un pakalpojumu kvalitāti, nevis izvēlēties lētākas alternatīvas no trešām valstīm.
Vai zaļā kursa un ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētā apjomīgā finansējuma sakritība ir ārkārtēja izdevība virzīt uz priekšu zaļās pārkārtošanās procesu, paverot plašas iespējas zaļiem, ilgtspējīgiem uzņēmumiem un uzņēmējiem?
Jā, manuprāt, tas ir iespējams, ja šis finansiālais atbalsts būs saistīts ar pareizajiem nosacījumiem. Dalībvalstis pašlaik ir atbildīgas par valsts plānu izstrādi un detaļu noteikšanu. Reģioniem vajadzētu būt līdztiesīgiem partneriem pie sarunu galda, ar iespēju apspriest šos plānus un piedalīties to veidošanā. Reģioniem ir zināšanas un pieredze, un tie varētu saistīt reģionālās inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai (RIS3) ar šiem plāniem un parādīt, kādas ir iespējas ieguldīt ekonomikas zaļināšanā.
Kādām vajadzētu būt pārdomātas specializācijas stratēģijām? Kurās jomās Eiropas rūpniecībai jākļūst konkurētspējīgākai?
Reģioniem ir reālistisks priekšstats par savu ekonomisko stāvokli. Tie apzinās savas stiprās un vājās puses, un tādēļ tiem savas reģionālās inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai būtu jāizmanto kā instruments ne tikai savas ekonomikas stimulēšanai, bet arī kā pamats sadarbībai ar citiem reģioniem. Šis process var palīdzēt radīt saiknes starp reģionālajiem klasteriem un savstarpēji papildinošām kompetencēm, lai veidotu starpreģionālās vērtību ķēdes. Reģioniem būtu jāizmanto savas RIS3 kā ceļvedis, lai stiprinātu klasterus, atbalstot ne tikai reģionālās saiknes, bet arī saiknes ar klasteriem citos reģionos, un tajās būtu jāiekļauj starpreģionu inovācijas ieguldījumu instruments. Tas varētu uzlabot Eiropas konkurētspēju, stiprināt piegādes ķēdes un mazināt mūsu atkarību no globālajiem piegādātājiem.
Manuprāt, ES varētu sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm un reģioniem, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki. Tas ne vienmēr nozīmē lielāku publisko finansējumu. Tas varētu nozīmēt arī konkurences politikas reformēšanu, lai mazinātu mūsu rūpniecības neaizsargātību pret agresīvu pārņemšanu. Starptautiskie ieguldītāji, kas izmanto valsts atbalstu, pārņem mazos un vidējos uzņēmumus, kuri ir būtiski mūsu reģionālajām ekosistēmām, taču vienlaikus ir pārāk mazi, lai attiecībā uz tiem tiktu atpazītas agresīvas pārņemšanas pazīmes, kā minēts ES baltajā grāmatā par ārvalstu subsīdijām . Vienotā tirgus uzlabošana varētu arī sekmēt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas spēj palielināt mūsu rūpniecības konkurētspēju, kura pēc tam varētu konkurēt ar tādiem pasaules mēroga līderiem kā Google, Amazon un Alibaba . RIS3 varētu arī vairāk pievērsties digitalizācijai.
Vai uzskatāt, ka pandēmijas ļoti plašās un spēcīgās ietekmes dēļ ES industriālā stratēģija būtu jāpārskata?
Covid-19 pandēmija ir parādījusi ārvalstu ieguldījumu ģeopolitiskos riskus un pārmērīgu atkarību no globālajām piegādes un vērtības ķēdēm. Tāpēc ES industriālajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi, kas palīdzētu pārvarēt pašreizējo krīzi un sagatavoties turpmākām pandēmijām. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas sabiedrības un ekonomikas noturību, piemēram, sagatavojot alternatīvas Eiropas medicīnas iekārtu un zāļu piegādes ķēdes. Tas palīdzēs saglabāt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā un iegūt digitālo un tehnoloģisko suverenitāti pret stratēģisku uzņēmumu agresīvu pārņemšanu no trešo valstu dalībnieku puses. Tomēr tam būs vajadzīga arī konkurences politikas reforma.
Covid-19 ierobežojošo pasākumu laikā piegādes ķēdes bija traucētas: no vienas puses, robežas tika slēgtas un bija grūti piegādāt preces uz citām valstīm; no otras puses, valstis noteica embargo dažu preču, jo īpaši medicīnas iekārtu un zāļu, piegādei. Vai uzņēmumu (un reģionu) noturības palielināšana ir saistīta ar atgriešanos pie jautājumiem par globalizāciju un pašmāju uzņēmumu repatriāciju?
Ir saprotams, ka valstis un reģioni pievērsās savu iedzīvotāju interesēm, kas nozīmēja dažu robežu slēgšanu. Kā jau iepriekš minēju, manuprāt Eiropai vajadzētu būt piesardzīgai pret globalizācijas negatīvajiem aspektiem. Tomēr esmu pārliecināta, ka mums nevajadzētu aizmirst reģionu sadarbības izšķirošo nozīmi krīzes pārvarēšanā, kā to pierādīja Ziemeļreina-Vestfālene, saglabājot atvērtu robežu ar Nīderlandi un uzņemot Covid-19 pacientus no Nīderlandes. Atvērtas reģionālās robežas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu Eiropas sabiedrības un ekonomikas izturētspēju, jo īpaši tāpēc, ka mums ir vajadzīgi industriālie klasteri, kuri sadarbojas, izmantojot vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju.
Kontaktinformācija presei:
pressecdr@cor.europa.eu