Eiropas Reģionu komiteja (RK) un Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ( Janusz Wojciechowski ) apsprieda, kā veicināt Eiropas lauku apvidu atlabšanu. Lai lauku reģionos pārvarētu krīzi, stiprinātu kohēziju, padarītu lauksaimniecības pārtikas ražošanu videi nekaitīgāku, atbalstītu vietējos ražotājus un dažādotu izaugsmes iespējas lauku kopienās, reģioni un pilsētas prasa pieņemt “lauku kursu”, kas izvirzītu mērķus un koordinētu kopējo lauksaimniecības politiku, struktūrfondus un atveseļošanas un noturības mehānismu. Ar lauku kursu būtu jānodrošina arī iekļaujoša pārvaldība, kas mobilizētu ES, valstu, reģionālos un vietējos dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu atlabšanu Eiropas lauku apvidos. Šie jautājumi uzsvērti RK locekļu atbalstītajā atzinumā par ES lauku atdzimšanas stratēģiju (patiess aicinājums izstrādāt lauku attīstības programmu).
Covid-19 pandēmijas dēļ centieni visos Eiropas Savienības reģionos nodrošināt lauku atdzimšanu ir ieguvuši papildu dimensiju un ir jāīsteno vēl steidzamāk. Pēc bāru un restorānu slēgšanas un tūrisma aktivitātes apstāšanās visā Eiropas Savienībā lauku apvidus, pilsētas un ciematus ir smagi skārusi lauksaimniecības produktu pieprasījuma samazināšanās. Tie ir neaizsargātāki arī tāpēc, ka tajos ir ierobežota piekļuve medicīnas centriem, slimnīcām, transportam un nav piekļuves internetam vai tā ir vāja. Digitālā plaisa ir īpaši ietekmējusi izglītību un uzņēmējdarbību.
Daudziem lauku reģioniem milzīgs trieciens var būt smagais Brexit , kas postoši ietekmēs lauku apgabalus, piemēram, Lītrimu, kur dzīvo Enda Stensons ( Enda Stenson ), kas izstrādājis RK atzinumu par lauku atdzimšanu.
“Šī krīze Eiropas Savienībai liek savu turpmāko ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz lauku apvidiem pārveidot par īstu “lauku kursu”. Mums ir jāīsteno mērķi uzlabot transportu, savienojamību, veselības un izglītības pakalpojumus, kā arī dažādot lauku ekonomiku un popularizēt ilgtspējīgu vietējo lauksaimniecības pārtikas ražošanu,” paziņoja Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ).
Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis teica: “Lai sasniegtu lauku redzējuma mērķus, visām politikas jomām un visiem ES fondiem ir jādarbojas kopīgi, pilnveidojot sadarbību un ES un valstu finansējuma saskaņotību. Viens no svarīgiem šāda redzējuma mērķiem ir rast labākus un efektīvākus veidus, kā izmantot esošos atbalsta mehānismus, lai apmierinātu lauku apvidu vajadzības.”
Debatēs RK locekļi uzsvēra, ka ir vajadzīga sistemātiska pieeja, tāpēc jāpieņem konkrēta un praktiska lauku attīstības programma. Tā kā jaunajā daudzgadu finanšu shēmā piešķīrumi kopējai lauksaimniecības politikai ir ievērojami mazāki nekā pašreizējā plānošanas periodā, ir vēl svarīgāk nodrošināt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) saskaņotību un koordināciju ar citiem Eiropas fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu un programmu “Apvārsnis Eiropa”. Palielināt ieguldījumus būs iespējams, pateicoties iepriekš vēl nepieredzētiem centieniem, kas Eiropas Savienībai jāīsteno nākamajos desmit gados, un nodrošinot, ka lauku attīstība tiek ņemta vērā visās attiecīgajās ES politikas jomās. Šī sinerģija lauku apvidu dalībniekiem dotu iespēju labāk risināt transversālus jautājumus, uzlabot sadarbību un paaugstināt dzīves kvalitāti lauku apvidos.
Lītrimas grāfistes padomes loceklis Enda Stensons (IE/EA), kurš izstrādāja atzinumu “ES lauku atdzimšanas stratēģija” , uzsvēra: “Pašreizējā pandēmijas izraisītā krīze ir atklājusi un saasinājusi vairākas problēmas, ar kurām lauku apvidi saskaras jau ilgi, un vēl steidzamāku padarījusi nepieciešamību nodrošināt lauku atdzimšanu. Lauku kopienas mums ir jāpadara par vislabāko vietu, kur dzīvot, strādāt un veidot ģimeni. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgs laukiem paredzēts kurss, kas sekmētu ieguldījumus pakalpojumos, savienojamībā un cilvēkos. Aicinu visas ES iestādes sadarboties, lai rastu risinājumus, kas garantēs mūsu KLP sektora ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju un sniegs labumu mūsu lauku apvidiem. Mūsu kopienas ir tam gatavas, tāpēc nelaidīsim garām iespēju atdzīvināt lauku apvidus.”
Kungsbakas komūnas padomes locekle un Dabas resursu komisijas ( NAT ) priekšsēdētāja Ulrika Landergrēna ( Ulrika Landergren ) (SE/Renew Europe) noslēgumā piebilda: “ Sabiedrības polarizācija vienmēr noved pie nopietnām problēmām un demokrātijas apdraudējuma. Palielinās gan nevienlīdzība labklājības jomā, gan plaisa starp Eiropas laukiem un pilsētām. Tas nav veselīgi, un mums ir jāatrod veidi, kā lauku kopienas padarīt pievilcīgākas. Lauku kurss būtu pirmais solis šajā virzienā.”
Eiropas Parlamenta deputāts Francs Bogovičs ( Franc Bogovič ) , kurš ir arī RUMRA un Viedo ciematu sadarbības grupas līdzpriekšsēdētājs, izteicās: “ Bez lauka nav ko likt galdā. Ir jāatjauno patērētāju un lauksaimnieku savstarpējā uzticēšanās. Lauki ir daudz vairāk nekā tikai mežsaimniecība un lauksaimniecība. Mums ir vajadzīgi noturīgi lauki, kuros jaunieši var atrast mūsdienīgas darbvietas un gados vecāki cilvēki – turpināt kvalitatīvu dzīvi. Šīs pieejas pamatā ir kvalitatīvs platjoslas pieslēgums.
Runādami par viediem ciematiem, mēs runājam par veselību, mobilitāti, sociālo aprūpi, tūrismu, digitālajām platformām, reģeneratīviem enerģētikas risinājumiem un daudz ko citu. Ir svarīgi viedos ciematus uztvert visaptveroši un pārvarēt stereotipus. Mums ir vajadzīga viedo ciematu stratēģija, kas jāintegrē mūsu kohēzijas fondā. Eiropas Parlamentā es nerimtīgi pie tā strādāju.”
Pašreizējā pandēmijas situācija var arī pavērt unikālu iespēju attīstīt un stiprināt lauku apvidu noturību, veicinot ilgtspējīgu vietējo ražošanu un šai nolūkā liekot uzsvaru uz īsām piegādes ķēdēm un popularizējot vietējus un reģionālus ražošanas veidus. Pilsētas, reģioni un tajos esošie vietējie ražotāji ir svarīgi dalībnieki pārejā uz ilgtspējīgāku un taisnīgāku pārtikas sistēmu, teikts atzinumā “No lauka līdz galdam: vietējā un reģionālā dimensija” , ko izstrādājis Olevano Romano komūnas (Roma) padomes loceklis Gvido Milana ( Guido Milana ) , (IT/PSE).
Lauku teritorijas un starpreģioni aizņem 88 % no ES teritorijas; tajos dzīvo 55 % ES iedzīvotāju, tiek radīti 43 % no ES bruto pievienotās vērtības un nodrošināti 56 % darbvietu.
Papildu informācija:
Kontaktpersona:
Wioletta Wojewodzka
Tālr. +32 (0)2 282 2289
Mob. tālr. +32 (0)473 843 986
wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu