Eiropas Reģionu komiteja 22. martā noradīja, ka Eiropas Savienībai vairāk jāatbalsta pilsētas, pierobežas valstis un reģioni, kam nākas nest lielāko slogu migrācijas pārvaldībā. ES vietējo un reģionālo politiķu asambleja pauda īpašas bažas par problēmām, ar kurām saskaras Vidusjūras salas un piekrastes reģioni, un aicināja palielināt Eiropas Savienības valstu kopīgo atbildību un paredzēt lielākus ieguldījumus.

Asambleja nāca klajā ar aicinājumu iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības visos ES migrācijas politikas izstrādes un īstenošanas posmos, jo tās rūpējas par jaunpienācējiem un — pēc tam — par viņu integrāciju. Eiropas Reģionu komiteja ne tikai aicināja piešķirt pilsētām un reģioniem vairāk līdzekļu un nodrošināt tām plašākas apmācības iespējas un lielāku tehnisko atbalstu, bet arī ierosināja, ka Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespēja “atbildību par patvēruma pieteikumu izskatīšanu no valstu līmeņa pārnest uz ES līmeni”.

Šie ieteikumi ir iekļauti atzinumā, ko izstrādājis Atēnu tuvumā esošās Palaio Faliro pašvaldības pārstāvis Dimitrioss Kalogeropuls ( Dimitrios Kalogeropoulos ) (EL/ PPE ), un tie tika pieņemti tūlīt pēc debatēm ar komisāru migrācijas, iekšlietu un pilsonības jautājumos Dimitri Avramopulu ( Dimitris Avramopoulos ).

Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētājs Karls-Heincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) norādīja: “Migrantu un bēgļu uzņemšanas, pārvaldības un integrācijas procesā vislielākais slogs gulstas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un tās ir daudz vairāk jāatbalsta. Visām ES dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība, lai šis slogs negultos tikai uz nedaudzām valstīm un to iedzīvotājiem. Migranti un bēgļi nav skaitļi; tie ir cilvēki, kam vajadzīga aizsardzība. Tā ir Eiropas problēma, un Eiropas Savienībai ir jāiegulda līdzekļi tās risināšanā; tāpēc ES nākamais budžets laikposmam pēc 2020. gada ir jāpalielina un ES reģionālajiem fondiem — tās kohēzijas politikai, kas atbalsta sociālo iekļaušanu, — arī turpmāk jābūt spēcīgam Eiropas nākotnes pīlāram.”

Uzstājoties plenārsēdes debatēs, komisārs Dimitris Avramopuls teica, ka visās politikas jomās “ radikāli jāpārskata ” pieeja migrantu integrācijai Eiropā un jāuzlabo pilsētu un reģionu iespējas piekļūt ES līdzekļiem. “Vietējās un reģionālās pašvaldības sniedz pozitīvu ieguldījumu, gan radot iespējas apmaiņai starp migrantiem un sabiedrību, gan nodrošinot sociālo iekļautību un aktīvu līdzdalību uzņēmējvalsts sabiedrībā. Taču tās nevar to izdarīt vienas pašas, un tām nevajadzētu to darīt vienām pašām.”

Dimitrioss Kalogeropuls norādīja: “Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji kopumā uzskata, ka pēdējos divos gados Eiropas Savienība ir spērusi soļus pareizajā virzienā, taču ikdienā vietējās kopienas, kā arī bēgļi un migranti joprojām saskaras ar problēmām. Sociālā spriedze ir liela, vietējām pašvaldībām ir grūtības tikt galā ar šo situāciju, un apspriešanās un koordinācija starp pārvaldības līmeņiem — vietējo, valstu un ES līmeni — un ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) joprojām nav pietiekama. ES mērķi nodrošināt bēgļiem un migrantiem pienācīgus apstākļus un patvēruma pieteikumu ātru izskatīšanu nav sasniegti pilnībā, un dalībvalstis nepilda nolīgumus par patvēruma meklētāju vienlīdzīgu pārcelšanu visā Eiropas Savienības teritorijā. Gan valstu valdībām, gan Eiropas Savienībai steidzami un ilgtermiņā jāapņemas palielināt finansējumu pilsētām un reģioniem un īstenot visaptverošu politiku, kas nodrošina migrācijas pārvaldību.”

Debatēs uzmanība tika veltīta arī tādiem jautājumiem kā vispārējās tendences, bēgļu pieredze un centieni integrēt jaunpienācējus Eiropas darba tirgū, un tajās piedalījās Starptautiskās Migrācijas organizācijas ģenerāldirektora vietniece Laura Tompsone ( Laura Thompson ), Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības pārstāve Elizabete Bartke ( Elisabeth Bartke ) un Eiropas Migrantu konsultatīvās padomes locekle Anīla Nora ( Anila Noor ).

Piezīmes redaktoriem:

• Atzinumā “Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošana” novērtēts progress, ko Eiropas Savienība kopš 2015. gada panākusi, cenšoties īstenot savas migrācijas politikas prioritātes. RK atbalsta daudzus ES īstenotos pasākumus un norāda, ka būtiski ir reformēt pašreizējo patvēruma sistēmu. RK tomēr vērš uzmanību uz trūkumiem un nepieciešamību rīkoties vēl radikālāk, jo īpaši, mazināt spiedienu uz vissmagāk skartajiem reģioniem un salām, kā arī novērst grūtības, kas saistītas ar patvēruma pieteikumu novērtēšanu. Komiteja aicina apsvērt iespēju “atbildību par patvēruma pieteikumu izskatīšanu no valstu līmeņa pārnest uz ES līmeni”. Atzinumā norādīts, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīgs lielāks finansējums, un izteikts aicinājums tās iesaistīt visos migrācijas programmas izstrādes un īstenošanas posmos. Atzinumā norādīts, ka būtu jāstiprina ES jaunās aģentūras — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras — un ES jūras operācijas (Sophia) pilnvaras, un uzsvērts, ka jāizstrādā saskaņots rīcības plāns, kas spēj novērst cilvēku kontrabandu un ar migrāciju saistīto vergu tirdzniecību, kura vērojama Ziemeļāfrikā. Atzinumā atbalstīta “karsto punktu” pieeja nepieredzētu migrācijas plūsmu pārvaldībai, jo šī pieeja paver ES aģentūrām iespēju ātri iejaukties, lai palīdzētu tām ES dalībvalstīm, kuras vistiešāk saskaras ar migrācijas problēmu, un ierosināts, ka “karstie punkti” trešās valstīs varētu būt nozīmīgs solis virzībā uz drošu migrācijas maršrutu izveidi. RK tomēr norāda, ka ir vajadzīgas pamatnostādnes “karsto punktu” pārvaldniekiem un ka to izstrādē jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības.

• Reģionu komiteja 2015. gadā pieņēma atzinumu “Eiropas programma migrācijas jomā”. Kopš tā laika Komiteja ir pieņēmusi ieteikumus attiecībā uz Eiropas kopējās patvēruma sistēmas reformu, likumīgo migrāciju un imigrantu integrāciju. Pieņemot ieteikumus cīņai pret radikalizāciju, Komiteja pievērsās bažām par riskiem, kas saistīti ar sociālo atstumtību.

• Komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs 2018. gada 21. februārī nosūtīja Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam (Donald Tusk) vēstuli, kurā aicināja laikposmam pēc 2020. gada veidot tādu budžetu, kas atbilst Eiropas tālejošajiem mērķiem. Eiropas Reģionu komiteja lūdza, “izmantojot valstu iemaksas un jaunus ES pašu resursus”, nākamo budžetu “palielināt līdz 1,3 % no ES27 nacionālā kopienākuma, šo slieksni nosakot par izdevumu griestiem”. Komitejas priekšsēdētājs Karls-Heincs Lambercs norādīja, ka ES kohēzijas politika ir “visefektīvākais ES līdzeklis aktuālu problēmu risināšanai tādās jomās kā klimata pārmaiņas, migrācija, ilgtspējīga izaugsme, pētniecība un inovācija”.

• ES ārējo investīciju plāns ir izstrādāts, lai palielinātu ieguldījumus ES kaimiņvalstīs un Āfrikā, jo īpaši, nestabilās, konfliktu un vardarbības skartās valstīs (dažas no tām ir neatbilstīgu migrantu izcelsmes valstis). Eiropas Komisija iegulda 4,1 miljardu EUR, lai līdz 2020. gadam veicinātu ieguldījumus vairāk nekā 44 miljardu EUR apmērā.

• Eiropas Komisija nesenā pētījumā par globālo migrāciju secina, ka pasaulē migrantu skaits pastāvīgi pieaug. Lai arī to cilvēku skaits, kuri ir spiesti pārvietoties konfliktu un vajāšanas dēļ, palielinās, biežāk migrācijas iemesls ir dabas katastrofas. Kopumā var secināt, ka migrācijas struktūra ir kļuvusi sarežģītāka un ka ekonomikas attīstība var īstermiņā palielināt migrāciju. Migrācija ir kļuvusi par lielu ienākumu avotu, un to atvieglo digitālās tehnoloģijas. Globāli raugoties, migrācija skar galvenokārt pilsētas: katrs piektais migrants dzīvo kādā no pasaules 20 lielākajām pilsētām. Vairāk nekā puse likumīgo migrantu, kuri ierodas ES, atbrauc, lai apvienotos ar savu ģimeni vai humanitāru apsvērumu dēļ. Augsti kvalificēti migranti dodas galvenokārt uz citām ESAO valstīm, kas nav ES dalībvalstis. To neatbilstīgo migrantu skaits, kuri ierodas pa jūras ceļiem, ir strauji samazinājies (2017. gadā līdz 160 000), bet migrācija joprojām (aiz terorisma) ir otra lielākā problēma, kas rada bažas Eiropas iedzīvotājiem. No 2014. līdz 2016. gadam šī problēma Eiropas iedzīvotājus satrauca visvairāk.

Kontaktpersona:

Andrew Gardner

Tālr.: +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu