Migrācija, kohēzija, klimats: ‎ vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji apspriež Eiropas nākotni

#CoRplenary darba kārtībā: vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pauž bažas un cerības par Eiropas nākotni, apspriež klimata jautājumus un paziņo 2019. gada balvas “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” ieguvējus.

ES vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji 4. un 5. jūlijā pulcēsies Briselē, lai apspriestu reģioniem un pilsētām vissvarīgākos jautājumus. Plenārsesijas pirmajā dienā Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļiem pievienosies valstu x vietējo un reģionālo pašvaldību apvienību vadītāji, lai izteiktu ierosinājumus, kā veidot ilgtspējīgu, iekļaujošu un novatorisku Eiropu. Nākamajā dienā, īsi pēc tam, kad ES izvirzīja savus enerģētikas un klimata mērķus 2030. gadam, ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete ( Miguel Arias Cañete ), Polijas īpašais sūtnis klimata jautājumos, kā arī Bonnas ( COP23 klimata sarunu rīkotāja) un Katovices ( COP24 rīkotāja) pilsētu līderi apspriedīsies par to, kas Eiropas Savienībai jādara, lai pildītu ar Parīzes nolīgumu noteiktās saistības klimata jomā.

Paužot atzinību reģioniem, kuriem ir vissekmīgākās uzņēmējdarbības stratēģijas Eiropā, tiks paziņoti arī 2019. gada balvas “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” ieguvēji. RK locekļi pievērsīsies arī diviem vietējam un reģionālajam līmenim ļoti aktuāliem jautājumiem — ES migrācijas un reģionālajai politikai — un apspriedīs Austrijas plānus tās nākamajai sešu mēnešu prezidentūrai ES Padomē.

Plenārsesija tiek straumēta tiešsaistē visās ES valodās.

Eiropas nākotne: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis (4. jūlijs)

Pārdomu par Eiropas nākotni ietvaros RK ir uzaicinājusi vietējo un reģionālo pašvaldību Eiropas un valstu līmeņa apvienību vadītājus apspriest galvenās problēmas, ar kurām saskaras pilsētas un reģioni. No rīta pirms plenārsesijas debatēm notiks pasākums , kurā piedalīsies vietējo un reģionālo pašvaldību apvienību pārstāvji un RK locekļi, apaļā galda sanāksmēs pievēršoties iekļaujošas, ilgtspējīgas un novatoriskas Eiropas Savienības veidošanai. Sanāksmes ir daļa no 2016. gadā uzsāktā procesa “Pārdomas par Eiropu” , kura rezultātus izmantos pēc Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska ( Donald Tusk ) pieprasījuma izstrādātajā ziņojumā par Eiropas nākotni, ko RK pieņems 8.–10. oktobra plenārsesijā. Iecerēts, ka RK pasākumi, darot zināmu vietējo un reģionālo politiķu skatījumu, kopumā bagātinās ES lēmumu pieņēmēju debates un Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā.

Migrācija un kohēzija: ES līmeņa jautājumi, kas ir svarīgi vietējām un reģionālajām pašvaldībām (4. jūlijs)

Pamatojoties uz debatēm ar vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām par Eiropas nākotni, RK locekļi izteiks viedokli par migrāciju un ES kohēzijas politiku, kā arī par citām vietējām problēmām un risinājumiem, kam ir ES dimensija. Viena stunda tiks veltīta viedokļu apmaiņai.

ES prezidentvalsts Austrijas prioritātes (4. jūlijs)

Austrijas Federālās iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Karolīne Edštadlere ( Karoline Edtstadler ) iepazīstinās ar ES Padomes prezidentvalsts Austrijas prioritātēm sešu mēnešu prezidentūras laikā, kas sāksies 1. jūlijā. RK plenārsesija notiks piecas dienas pēc ES valstu un valdību vadītāju samita , kurā izskatīja tādus tematus kā migrācija, ekonomiskā un monetārā savienība, ES ilgtermiņa budžets, nodokļu uzlikšana un inovācija, ar NATO saistīti jautājumi, kā arī Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

2019. gada balvas “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” ieguvēji (4. jūlijs)

Katru gadu RK nosaka un apbalvo ES reģionus, kuri īsteno izcilas un novatoriskas uzņēmējdarbības politikas stratēģijas. Balva viņiem palīdz parādīt, kā uzņēmēji un mazie un vidējie uzņēmumi var palielināt vietējās un reģionālās ekonomikas dzīvotspēju un noturību. 2019. gada balvas ieguvējus paziņos 4. jūlijā RK plenārsesijas pirmās dienas beigās. 2018. gada balvu saņēma Centrālā Maķedonija, Ildefransa, kā arī Ziemeļīrijas un Rietumīrijas reģions.

Cīņa pret klimata pārmaiņām (5. jūlijs)

Komisārs Kanjete iepazīstinās ar ES globālajiem klimata mērķiem, ES pārskatīto klimata un enerģētikas mērķu ietekmi un to, kā ES plāno atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību rīcību klimata jomā pēc 2020. gada. Bonnas mērs un apvienības “Vietējās pašvaldības — ilgtspējai” ( ICLEI ) jaunievēlētais priekšsēdētājs Ašoks Aleksandrs Šriderens ( Ashok Alexander Sridharan ) diskutēs par 2017. gadā Bonnā notikušās COP23 rezultātiem, savukārt Katovices mēra vietnieks Mariušs Skiba ( Mariusz Skiba ) un Polijas īpašais sūtnis klimata jautājumos Tomašs Hruščovs ( Tomasz Chruszczow ) informēs par to, ko iedzīvotāji cer sagaidīt no COP24 , kura notiks decembrī. Ir ļoti svarīgi, lai globālie klimata mērķi, par kuriem 2015. gadā Parīzē vienojās valstu valdības, Katovicē tiktu pārvērsti par noteikumiem un pamatnostādnēm, kas ievērojami ietekmēs pilsētu un reģionu pašvaldības.

Plenārsesijā RK pieņems ieteikumus attiecībā uz “Klimata pārvaldību pēc 2020. gada” , ko izstrādājis Kirklesas domes deputāts Endrū Kūpers ( Andrew Cooper ) (UK/EA). RK locekļi pieņems arī Komitejas atzinumu “Mazemisiju mobilitātes realizācija” , ko izstrādājis Gelderlandes provinces padomes loceklis Mihiels Shefers ( Michiel Scheffer ) (NL/ALDE).