Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas( NAT) jaunais pilnvaru termiņš sākās ar debatēm, kurās piedalījās Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji, lai apspriestu koronavīrusu un tā ietekmi uz vietējām kopienām. Sanāksmē 5. martā komisijas locekļi pieņēma arī atzinumu par mežsaimniecību un apsprieda pārrobežu veselības aprūpi, ilgtspējīgu tūrismu un pārtikas politiku. Lauku attīstība, kopējā lauksaimniecības politika (KLP), zivsaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas ražošana un sabiedrības veselība ir daži no svarīgākajiem Dabas resursu komisijas ( NAT ) darbakārtības jautājumiem, kuriem tā pievērsīsies jaunajā pilnvaru termiņā.
Tā kā pieaug Eiropas iedzīvotāju inficēšanās gadījumu skaits — inficējušies arī iedzīvotāji, kuriem nav bijuši kontakti ar Ķīnas Uhaņas provinci —, koronavīrusa izraisītā slimība COVID-19 tagad rada lielas bažas vietējām un reģionālajām pašvaldībām visā Eiropā. Pilsētu mēri, deputāti un reģionālo pašvaldību priekšsēdētāji aktīvi organizē cīņu ar slimībām, sagatavojot ārkārtas pasākumus apstākļos, kad ļoti trūkst aprīkojuma un pieaug iedzīvotāju bailes.
“Koronavīrusa dēļ Eiropā dzīvību ir zaudējuši daudzi cilvēki. Situācija strauji attīstās, katru dienu ir jauni paziņojumi un pasākumi. Mums, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ir jāpalīdz saviem iedzīvotājiem, viņi ir jāaizsargā un jāārstē,” teica Ulrika Landergrēna ( Ulrika Landergren , SE/ Renew Europe ), Zviedrijas Kungsbakas pašvaldības padomniece un Eiropas Reģionu komitejas NAT komisijas priekšsēdētāja.
ANO PVO pārstāve Eiropas Savienībā Līna Mulenberga ( Leen Meulenbergs ) teica: “Visām valstīm un reģioniem mēs sakām: mēs varam šo vīrusu aizturēt, un vietējo pašvaldību galvenais uzdevums ir izglītot cilvēkus. Šis vīruss nopietni ietekmē sabiedrības veselību, ekonomiku un sociālos un politiskos jautājumus. Nav tādas pieejas, kas būtu piemērota visiem. Dažādās valstīs un dažādos vienas valsts reģionos ir dažādi scenāriji.”
“Epidēmiju nevar apturēt, bet infekcijas izplatību var palēnināt. Mūsu veselības aprūpes sistēmai ir izšķiroša loma neatliekamās palīdzības mehānismā Veneto reģionā," uzsvēra Roberto Čambeti ( Roberto Ciambetti , IT/ECR ), Veneto reģionālās padomes priekšsēdētājs un Itālijas delegācijas vadītājs Reģionu komitejā, kurš NAT komisijas debatēs par koronavīrusu piedalījās ar videopārraides starpniecību no Venēcijas.
NAT komisijas locekļi pieņēma arī atzinumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” , ko izstrādājis Betemburgas pašvaldības padomes loceklis Robijs Bivers ( Roby Biwer , LU/PSE ). Šajā atzinumā analizēts, kā stiprināt starptautisko sadarbību un sadarboties ar partnervalstīm, lai veicinātu rīcību pret atmežošanu un mežu degradāciju, ko galvenokārt izraisa lauksaimnieciskā ražošana. Mežiem ir būtiska nozīme klimata krīzes mazināšanā, pateicoties to spējai absorbēt siltumnīcefekta gāzes. Iedzīvotāju skaita pieaugums un augošais pieprasījums pēc pārtikas liek mežus pārvērst lauksaimniecības zemēs un pastiprināti koncentrēties uz lauksaimniecisko ražīgumu. Atzinumu paredzēts pieņemt plenārsesijā, kas notiks 2020. gada 13. un 14. maijā.
R. Bivers norādīja: “Meži ir mūsu planētas “zaļās plaušas”. Ja nepastiprināsim centienus aizsargāt un atjaunot pasaules mežus, tad nesasniegsim savus mērķus klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. Mēs aicinām Komisiju rīkoties vērienīgāk. Ar pamudinājumu vien nepietiek. Mums ir jāgarantē, ka Eiropas Savienībā tiek patērēti trešo valstu produkti no tādām piegādes ķēdēm, kuras nav saistītas ar atmežošanu, jo ievērojama daļa pirmatnējo mežu atrodas ārpus ES. Mežu izzušanas novēršana var sniegt daudzus ieguvumus cilvēkiem un ekosistēmām, tostarp palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pateicoties oglekļa absorbcijai, kā arī nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, kas var veicināt ilgtspējīgu izaugsmi.”
Komitejas locekļi apsprieda šādus gaidāmos atzinumus:
Atzinums “Pārrobežu veselības aprūpes īstenošana” , ar ko iepazīstināja Dānijas dienvidu reģiona reģionālās padomes loceklis Karstens Uno Petersens ( Karsten Uno Petersen , DK/PSE ). Aptuveni 150 miljoni Eiropas iedzīvotāju dzīvo pierobežas reģionos. Daudziem tuvākā slimnīca vai arī tuvākais medicīnas speciālists atrodas aiz robežas. Šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta nepieciešamībai nodrošināt, lai iedzīvotāji pēc iespējas vieglāk varētu piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem tuvu mājām, un vienlaikus būtu nodrošinātas garantijas reģionālajām un valstu veselības aprūpes sistēmām. Šā Reģionu komitejas atzinuma izstrādi ir pieprasījis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss ( Frans Timmermans ). Atzinumu paredzēts pieņemt plenārsesijā, kas notiks 2020. gada 1. un 2. jūlijā. “Pierobežas reģioni aizņem 40 % no ES teritorijas. Šo teritoriju iedzīvotāji, cenšoties meklēt ārstēšanās iespējas kaimiņvalstīs, saskaras ar nozīmīgām problēmām. Lai arī spēkā esošā Eiropas direktīva ir ļāvusi mūsu kontinentā panākt zināmu progresu, būtu jādara vairāk, lai nodrošinātu finansiālo noteiktību iedzīvotājiem, kuri izmanto pārrobežu ārstēšanās pakalpojumus, proti, jāvienkāršo administratīvās procedūras un jāuzlabo un jāpadara efektīvāka izdevumu atlīdzināšana Eiropas iedzīvotājiem,” uzsvēra K. U. Petersens.
Atzinums “Ceļā uz ilgtspējīgāku tūrismu ES pilsētās un reģionos” , ko izstrādājis Andalūzijas reģionālās valdības Tūrisma, reģenerācijas, tieslietu un vietējās pārvaldes ministra vietnieks Manuels Alehandro Kardenete Floress ( Manuel Alejandro Cardenete Flores , ES/Renew Europe ). Tūrisms rada darbvietas un labklājību visā Eiropas Savienībā. Tomēr, ja tas netiek pienācīgi pārvaldīts, tam var būt arī negatīva ietekme uz vidi vai sabiedrību. Šajā atzinumā aplūkots tūrisma pozitīvais devums gan ekonomikas, gan sociālajā jomā un analizēts, kā politiskie līderi varētu risināt problēmas un virzīt uz priekšu ilgtspējīgas modernizācijas programmu. Atzinumu paredzēts pieņemt RK plenārsesijā, kas notiks 2020. gada 12.–14. oktobrī.
Atzinums “No lauka līdz galdam: vietējā un reģionālā dimensija” , ar ko iepazīstināja Olevano Romano (Roma) pašvaldības padomes deputāts Gvido Milana ( Guido Milana , IT/PSE ). Stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir veicināt pārtikas ilgtspēju, un tā ir nozīmīga pamatiniciatīvas “Eiropas zaļais kurss” sastāvdaļa. Stratēģija aptvers visus pārtikas aprites posmus no ražošanas līdz patēriņam. Eiropas pārtika ir izslavēta kā droša, uzturvielām bagāta un kvalitatīva. Eiropas Komisijas 2019. gada decembrī publicētajā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” ir apstiprināta stratēģijas “No lauka līdz galdam” publicēšana 2020. gada marta beigās .
Atzinumā uzsvērts, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt vidi un saglabāt bioloģisko daudzveidību, vienlaikus stimulējot ilgtspējīgu pārtikas patēriņu un veicinot veselīgu pārtiku par pieņemamu cenu visiem. Lai to panāktu, būs vajadzīga sadarbība starp daudzām iesaistītajām personām – gan iestādēm, gan citiem dalībniekiem.
Ziņotājs atgādināja, ka iniciatīva “No lauka līdz galdam” var pavērt iespēju mainīt mūsu pārtikas sistēmu, ņemot vērā pasaules mēroga ārkārtas situāciju klimata jomā. Lai veicinātu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu, būtu vajadzīgas izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā. Pilsētas un reģioni ir nozīmīgi pārtikas sistēmas pārveides dalībnieki, un mēs aicinām izstrādāt vērienīgu stratēģiju, kas atbalstītu ražotāju centrālo lomu un īsas piegādes ķēdes, veicinātu labāku pārtikas izplatīšanu un atbildīgu un kritisku patēriņu.”
“Mūsu mērķis ir panākt, lai Eiropas Pārtikas forums kļūst par augsta līmeņa platformu debatēm par pārtikas politiku. Tas ir vajadzīgs mums visiem. Mums jārīko plašākas diskusijas, nevis tikai dažādās parlamentārās komitejās vai iestādēs, un pārtikas politika jāapspriež kopīgi. Mums jāsadarbojas, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, patērētāju aizsardzību, pārtikas kvalitāti un vides aizsardzību,” uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte un viena no Eiropas Pārtikas foruma dibinātājām Ruža Tūna ( Róża von Thun und Hohenstein ). Visbeidzot EP deputāte uzsvēra, ka šajā jautājumā ir svarīgi sadarboties ar RK, un aicināja Komiteju pievienoties forumam īpaša locekļa statusā.
Atzinumu paredzēts pieņemt plenārsesijā, kas notiks 2020. gada 9.–10. decembrī.
Straumēšana tiešsaistē:
Sanāksmju dokumenti
Pamatinformācija par koronavīrusu
COVID-19 : paziņojums visiem RK pasākumu dalībniekiem
Kontaktinformācija:
Wioletta Wojewódzka
Tālr. +32 (0)2 282 2289
Mob. tālr. +32 (0)473 843 986
wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu