Apvienotās Karalistes un ES kontaktgrupa, ko vada Bretaņas reģiona priekšsēdētājs, vēlas stiprināt pašvaldību partnerību un nodrošināt pienācīgu ES finansiālo atbalstu smagi skartajiem reģioniem

Briselē notikušajās tiešsaistes debatēs Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) un Londonas mērs Sadiks Hans ( Sadiq Khan ) aicināja AK un ES sarunu dalībniekus turpināt dialogu, līdz tiks panākta vienošanās par tirdzniecības nolīgumu. Viņi brīdināja, ka bezlīguma scenārijam būtu katastrofālas sekas, kas daudziem ES un Apvienotās Karalistes reģioniem un pilsētām radītu postošu, abpusēji neizdevīgu apburto loku. Londonas mērs aicināja nekavējoties pagarināt pārejas periodu, ja pašreizējās sarunās nav iespējams vienoties par tirdzniecības nolīgumu. ES un Apvienotās Karalistes pašvaldības ir apņēmušās arī pastiprināt kopīgos centienus mazināt Brexit ietekmi un turpināt pastāvīgi sadarboties tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas un migrācija.

Līdz Apvienotās Karalistes pārejas perioda beigām atlikušas nepilnas trīs nedēļas, taču AK un ES tirdzniecības nolīguma liktenis atrodas uz naža asmens, tāpēc ES vietējie un reģionālie vadītāji un Londonas mērs pauž bažas par smagajām sekām, kas iestāsies, ja vienošanās netiks panākta. Abas puses ir apņēmušās cieši sadarboties, lai gādātu, ka regulāri tiek novērtēta Brexit teritoriālā ietekme, un turpināt sadarboties kopīgo interešu jomās.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un Grieķijas Vidusmaķedonijas reģiona gubernators Apostols Dzidzikosts brīdināja: ”Vienošanās trūkums — pandēmijas laikā tā būs katastrofa daudziem reģioniem un paralizējošs kokteilis reģionālajai ekonomikai. Pašvaldības būs pirmās, kas pieredzēs šo galīgo Brexit sarunu ietekmi uz cilvēku dzīvi. Būs vajadzīgi daudzi gadi, lai noteiktu jaunas robežas un saprastu, ko šī atšķirtība nozīmē mums visiem. Gan Londonai, gan citām Apvienotās Karalistes pilsētām un reģioniem, gan ES reģioniem un pilsētām būs jāstrādā plecu pie pleca, lai rastu veidus, kā izlīdzināt un mazināt ietekmi uz mūsu kopienām.”

Uzstādamies debatēs, Londonas mērs Sadiks Hans norādīja: “Brexit ir noticis, un tagad mums ir jāraugās nākotnē, nevis pagātnē. Mums ir jāsadarbojas, risinot kopīgas problēmas pilsētās, reģionos un valstīs. Es vēlos nodrošināt, ka Londona arī turpmāk ir viens no galvenajiem partneriem gan Briselei, gan visām citām Eiropas pilsētām, reģioniem un valstīm. Ja tuvākajās dienās tirdzniecības nolīgumu panākt nevarēs, es aicinātu Borisu Džonsonu un ES pagarināt pārejas periodu. Bezlīguma iznākums vienkārši nedrīkst tikt pieļauts. Tas radītu zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan Eiropas Savienībai: par to būtu jāmaksā ar zaudētām darbvietām, samazinātu izaugsmi un pasliktinājušos dzīves līmeni visā Eiropā tieši brīdī, kad cīņā pret pandēmiju esam nonākuši izšķirošā posmā.”

RK locekļi apsprieda, kādā veidā uzturēt un attīstīt attiecības ar Apvienotās Karalistes decentralizētajām pārvaldes struktūrām un ar Anglijas, Skotijas, Velsas, Ziemeļīrijas un Gibraltāra vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Nesen izveidotās ES un Apvienotās Karalistes kontaktgrupas vadītājs, Bretaņas reģionālās padomes priekšsēdētājs Loiks Šenē-Žirārs ( Loïg Chesnais-Girard , FR/PSE) norādīja: “Vietējie un reģionālie politiķi abos Lamanša krastos ir ieinteresēti ierobežot kaitējumu savai reģionālajai vai vietējai ekonomikai. Lai to panāktu, mums ir jākontaktējas ar savu valstu valdībām un ES un jānodrošina atbalsts pārrobežu sadarbībai. ES Brexit korekcijas rezerve mums piedāvā drošības tīklu visvairāk skartajām teritorijām. Es aicinu Eiropas Savienību būt gatavai nodrošināt vairāk līdzekļu, ja — un acīmredzot tā notiks — Brexit ietekme pārsniegs 5 miljardus eiro. Šis Covid- Brexit kokteilis ir ļoti, ļoti toksisks, un mums ir jāturas kopā gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.”

Turpinoties ES un AK sarunām, arī Darba grupas “ Apvienotā Karaliste ” vadītājs Mišels Barnjē ( Michel Barnier ) nosūtīja vēstījumu: “Mēs turpinām veidot plašu ES un AK partnerību, kas cilvēkiem, vietējām kopienām, uzņēmumiem un reģioniem palīdzēs nākotnē turpināt sadarbību pēc iespējas auglīgākā veidā. Mēs joprojām — tāpat kā vienmēr — esam gatavi meklēt savstarpēji izdevīgus risinājumus, tomēr ES neuzskata, ka vienošanās būtu jāpanāk par jebkuru cenu. Lai kāds būtu nolīgums, tajā jāparedz mūsu vienotā tirgus saglabāšana un jāaizstāv ES iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu ilgtermiņa ekonomiskās intereses. Šobrīd mums joprojām ir lielas domstarpības labi zināmajos jautājumos par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, pārvaldību un zivsaimniecību. Ļoti svarīgas būs tuvākās dienas. Katrā gadījumā mums visiem jāturpina gatavoties jebkuram scenārijam, tostarp tādam, ka 2021. gada 1. janvārī vienošanās nav panākta.”

Vispārīga informācija

2018. gadā RK aptaujāja Komitejas locekļus un citas vietējās un reģionālās pašvaldības un vietējās tirdzniecības kameras par Brexit ietekmi; aptaujas rezultātus publicēja konsolidētā ziņojumā . Tajā tika atspoguļoti rezultāti, kas gūti pētījumā par tām nozarēm un reģioniem, ko visvairāk skar izmaiņas ekonomiskajās saiknēs ar Apvienoto Karalisti. Šīs nozares saistītas ar pārtiku, transportlīdzekļiem, tehnisko aprīkojumu, elektroniku, tekstilizstrādājumiem un mēbelēm. Īpaši apdraudēti ir visi Īrijas reģioni, Augšfrancija un Bretaņa (Francijā), Mazpolijas un Ļubļinas vojevodistes (Polijā), Hesenes federālā zeme (Vācijā), Flandrija (Beļģijā) un Andalūzija (Spānijā). Secināts, ka atsevišķas īpaši apdraudētas rūpniecības nozares ir vairākos reģionos: Emīlijā–Romanjā, Toskānā un Markē (Itālijā), Dienvidos-Pirenejos un Overņā (Francijā), kā arī atsevišķos Vācijas, Nīderlandes, Portugāles, Slovākijas, Čehijas, Rumānijas, Bulgārijas un Grieķijas reģionos.

Kontaktinformācija:

Michele Cercone

priekšsēdētāja runaspersona

Tālr. +32 (0)498 98 23 49

Michele.Cercone@cor.europa.eu

David French

Tālr. +32 473 85 47 59

David.French@cor.europa.eu