Pašvaldību vadītāji brīdina par pieejamo resursu zaudēšanas risku un aicina paātrināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda apgūšanu
Plenārsesijā pieņemtajā atzinumu kopumā Eiropas Reģionu komiteja (RK) atgādināja, ka ES reģionu atšķirību mazināšanā izšķiroša loma ir kohēzijas politikai, kas palīdz Savienībai īstenot arī taisnīgu pārkārtošanos, mazināt atkarību no fosilā kurināmā un palielināt enerģētisko neatkarību. Pašreizējais karš pret Ukrainu un enerģētikas krīze ir saasinājusi vajadzību pēc spēcīgas kohēzijas politikas Eiropā, savukārt Covid-19 pandēmija liecina, ka ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī ir nepieciešams aktīvi strādāt pie teritoriju digitālās kohēzijas nodrošināšanas.
Kohēzijas politikas atbalsts tādu neparedzētu krīžu gadījumā, kādas izraisījusi Covid-19 pandēmija vai pret Ukrainu izvērstais karš, ir sekmīgi pierādījis tās elastību un efektivitāti. Tomēr ir svarīgi kohēzijas politiku saglabāt kā galveno ES ieguldījumu līdzekli, kura mērķis ir ar stabilu un paredzamu daudzgadu investīciju plānu palīdzību Eiropā mazināt nevienlīdzību un arvien dziļāko digitālo plaisu. Šī kohēzijas politikas stratēģiskā ilgtermiņa loma ir jāsaglabā, lai tā varētu veicināt spēcīgāku solidaritāti Eiropas Savienībā. Tāpēc RK atbalsta arī pilnīgu principa “nekaitēt kohēzijai” īstenošanu, kas atbilst Komitejas aizstāvētajai koncepcijai “kohēzija kā pamatvērtība”, un aicina Eiropas Komisiju cieši sadarboties ar RK šīs koncepcijas definēšanā. Šādu vēstījumu pašvaldību vadītāji pauda RK oktobra plenārsesijā, kura norisinājās 20. Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas laikā.
RK locekļi izcēla īpašo kohēzijas politikas pieeju – tās pamatā ir teritoriālo vajadzību analīze, kas tiek veikta reģionālā vai vietējā līmenī, īstenojot pilnībā uz līdzdalību balstītu demokrātisku procesu. Pretstats tam ir nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kuri saņem atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma un kuri lielā mērā tika sagatavoti bez reģionu iesaistes, kā RK norādījusi 11. oktobrī publicētajā ES gadskārtējā ziņojumā par stāvokli reģionos un pilsētās. Pašvaldību vadītāji brīdināja, ka bez īstas sistēmas Atveseļošanas un noturības mehānisma un kohēzijas politikas koordinēšanai un sasaistei varētu rasties pārklāšanās risks vai izspiešanas efekts.
RK arī aicina ES iestādes panākt pilnīgu digitālo kohēziju Eiropā, lai mazinātu teritoriālo nevienlīdzību. Komiteja brīdina, ka sociālo un teritoriālo nevienlīdzību varētu palielināt arvien dziļākā digitālā plaisa, jo tā ietekmē vietējā līmenī sniegtos pakalpojumus, piemēram, piekļuvi e-veselības pakalpojumiem un izglītības resursiem, un tā varētu liegt daudziem iedzīvotājiem piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, bezskaidras naudas maksājumiem vai elektroniskai balsošanai. Turklāt pastiprināta digitālā kohēzija varētu kalpot par līdzekli demogrāfiskās lejupslīdes apturēšanai iekšzemes, lauku un kalnu apvidos.
No taisnīgas vidiskās pārkārtošanās panākumiem visos reģionos būs atkarīgs, vai izdosies novērst kopienu nevienlīdzības palielināšanos. Agresīvais karš, kuru Krievija uzsāka 2022. gada februārī, ir sarežģījis taisnīgas pārkārtošanās procesu, tāpēc vēl jo svarīgāk ir tūlītēji paātrināt 19,3 miljardu euro lielā Taisnīgas pārkārtošanās fonda programmas plānošanu, lai finansējumu būtu iespējams piesaistīt savlaicīgi. Kā norādīja pašvaldību vadītāji, Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma pieejamību ir izdevies nodrošināt gada laikā, bet ar Taisnīgas pārkārtošanās fondu Eiropas Komisija un dalībvalstis strādā jau trīs gadus. Ja Taisnīgas pārkārtošanās fonda programma nebūs gatava un nesāks darboties 2022. gadā, pastāv risks zaudēt kopējo gada piešķīrumu 25 % apmērā no pieejamajiem līdzekļiem.
Natālija Sarabezole (Nathalie Sarrabezolles) (FR/PSE), ziņotāja par Astoto kohēzijas ziņojumu, norādīja: “Šodien vairāk nekā jebkad iepriekš mums ir nepieciešama kohēzijas politika, kas varētu mazināt pašreizējo krīžu sekas, bet it īpaši – mazināt nevienlīdzību mūsu kontinentā. Kohēzijas ziņojums tiešām atklāj, ka daži reģioni attīstības ziņā atpaliek. Lai atsāktu konverģences procesus Eiropā, mums ir vajadzīgi nākotnes risinājumi."
Gaetāno Armao (Gaetano Armao) (IT/PPE), ziņotājs par digitālo kohēziju, pauda šādu skatījumu: “Līgumā par Eiropas Savienību digitālā kohēzija ir jāietver kā būtiska tradicionālā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jēdziena papildu dimensija. Tas ir ļoti svarīgi, jo iedzīvotāji, kuriem ir nodrošināta savienojamība un digitālās prasmes, var būt ļoti noderīgi savām kopienām. Digitālā plaisa nav oficiāli atzīta par ES kohēzijas apdraudējumu. Ir nepieciešamas publiskas debates par to, kā mazināt inovāciju un digitālo plaisu. Tajās būtu jāpanāk skaidra izpratne par “digitālās kohēzijas” koncepciju, taču iepriekš ir jāatzīst, ka tehnoloģijām mūsu dzīvē ir būtiska loma un kohēzijas mērķi (kas izklāstīti ES Līgumā) ir jāintegrē Savienības digitālajās tiesībās, principos un politikā.
Sari Rautio (Sari Rautio) (FI/PPE), ziņotāja atzinumam “Taisnīga un ilgtspējīga pārkārtošanās ogļu ieguves un energoietilpīgo reģionu kontekstā”, norādīja: “Eiropā notiekošā kara dēļ vēl steidzamāk ir jāīsteno taisnīga pārkārtošanās. Es domāju, ka, īstenojot ļoti būtisko pārkārtošanos uz mazoglekļa sabiedrību, uzmanības centrā ir jābūt dažādām iedzīvotāju vajadzībām, un šajā nolūkā ir jārada jaunas darbvietas un jāveido jaunas prasmes. Enerģētikas nozare, ražotāji, apstrādes rūpniecība un MVU saskaras ar lielām grūtībām, tāpēc ir svarīgi atbalstīt tiekšanos uz oglekļneitralitāti. Taisnīgas pārkārtošanās fonds var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Visefektīvāko līdzekļu meklēšanā panākumus būs iespējams gūt tikai tad, ja reģioni un pilsētas būs patiesi iesaistītas visos plānošanas un īstenošanas posmos. Un vienlaikus mums jāpanāk, lai mehānisms darbotos.”
Vispārīga informācija
Astoto kohēzijas ziņojumu Eiropas Komisija publicēja 9. februārī. Tas sniedz pārskatu par pozitīvajām un negatīvajām tendencēm ES reģionos, pilsētās un lauku apvidos: mazāk attīstītie reģioni ir samazinājuši atpalicību, bet tikpat daudzos pārejas reģionos attīstība ir apstājusies. Turklāt augošās inovācijas plaisas dēļ abu veidu reģioniem būs grūtāk atgūt iekavēto. Eiropas Parlaments savu nostāju par Astoto kohēzijas ziņojumu pieņēma pirms dažām nedēļām.
Lai palīdzētu tiem reģioniem, kurus vissmagāk skārusi pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, Eiropas zaļā kursa ietvaros tika izveidots Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms. Tas ietver Taisnīgas pārkārtošanās fondu, no kura šajās teritorijās laikā no 2021. gada līdz 2027. gadam tiks veikti ieguldījumi 19 miljardu euro apmērā. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļu sadalījumu dalībvalstīm var apskatīt šeit.
RK kopā ar vadošajām Eiropas pilsētu un reģionu apvienībām ir viena no #CohesionAlliance (Kohēzijas alianse) dibinātājām. Tās mērķis ir apliecināt, ka kohēzija ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un viens no visu tās politikas virzienu un ieguldījumu pamatmērķiem. Plašāka informācija pieejama šeit.
Kontaktpersona:
Matteo Miglietta
Tālr. +32 (0)470 89 53 82
matteo.miglietta@cor.europa.eu